Apstrādes rūpniecībā izaugsme, pateicoties kokrūpniecības izlaides pieaugumam

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, septembrī palielinājās par 0.4% (m/m). Pieaugumu visā rūpniecībā (+0.2%, salīdzinot ar augusta izlaidi) veicināja pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē (0.9%), bet nedaudz samazināja produkcijas apjoma sarukums ieguves rūpniecībā (0.4%). Apstrādes rūpniecības gada pieauguma temps arī bija pozitīvs (1.9%). Pēc divu ceturkšņu negatīviem gada pieauguma tempiem, apstrādes rūpniecības izlaide 3. ceturksnī attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu atkal augusi (g/g: 1.7%; c/c: 2.4%).  

Apstrādes rūpniecības izaugsmi septembrī veicināja lielās apakšnozares. Atsevišķu ražošanas jaudu palielināšanas projektu veiksmīga realizācija, kā arī būvniecības tirgus atkopšanās galvenajās partnervalstīs Eiropā, veicina izaugsmi kokrūpniecībā, kur vairāk nekā 73% no produkcijas tiek eksportēta. Produkcijas apjoms tik lielai apakšnozarei pieaudzis ļoti strauji: salīdzinot ar augustu – par 4.0%, bet salīdzinot ar pagājušā gada septembri – par 8.9%. Arī 3. ceturksnī, atšķirībā no pagājušā ceturkšņa, kad reģistrēts produkcijas apjoma sarukums, koksnes produkcijas apjoms audzis (c/c: 2.6%; g/g: 5.0%). Apakšnozarei bijis otrais lielākais devums ceturkšņa izaugsmē aiz datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (c/c: +30.4%; g/g: 40.1%).

Pārtikas apakšnozares izlaide gan 3. ceturksnī kopumā, gan arī septembrī turpināja pieaugt. Metālu nozarē gada griezumā vēl joprojām redzams a/s Liepājas Metalurgs efekts (-67.5%). Taču mēneša izteiksmē kritums apstājās augustā, un septembrī izlaide pieauga (+8.6%), liecinot par citu nozares uzņēmumu attīstību. Ķīmisko vielu ražošanā turpinās kritums gan mēneša, gan ceturkšņa, gan gada griezumā. Tas sasaucas ar ziņām par to, ka arī Eiropā ķīmisko uzņēmumu rentabilitāte kritusies. Negatīvs devums ir svārstīgajai citu transporta līdzekļu ražošanas apakšnozarei (-16.4%; g/g -35%), kas pagājušā gada attiecīgajā periodā strauji auga. Taču, iespējams, jau oktobrī šajā apakšnozarē redzēsim pieaugumu saistībā ar pēdējā (no pieciem) Rīgas kuģu būvētavas Jūras spēku vajadzībām būvētā kuģa nolaišanu ūdenī.

Latvijas rūpnieku noskaņojums, ko pēta Eiropas Komisijas (EK) aptaujā, šogad bijis svārstīgs un bez noteiktas tendences. Tas atspoguļojas arī apstrādes rūpniecības izlaides datos – izlaides apjoms šā gada pirmajos 9 mēnešos gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu: -0.1%.

Oktobrī Eiropas Savienības noskaņojuma rādītājs (ESI – Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss)[1] jau sesto mēnesi pēc kārtas pieauga, un situācija mūsu galvenajās partnervalstīs arī kopumā vērtējama pozitīvi. Ražošanas PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss)[2] liecināja par izaugsmi eirozonā un uzrādīja augstāku rezultātu nekā septembrī, norādot uz gaidām par situācijas pakāpenisku uzlabošanos arī sākoties gada pēdējam ceturksnim. Pēc 3. ceturkšņa negatīvajiem PMI datiem, Krievijas ražošanas sektorā gaidāms uzlabojums – oktobra ražošanas PMI atkal signalizē izlaides pieaugumu. Galvenokārt tas noticis pateicoties iekšējā pieprasījuma pieaugumam.

Nobeigumā jāsecina, ka apstrādes rūpniecības izaugsmi septembrī ievērojami veicinājusi attīstība kokrūpniecībā, bet vairākās mazākajās apakšnozarēs izlaides apjomi ir svārstīgi. Kamēr Latvijas rūpnieku aptauju rezultāti nav interpretējami viennozīmīgi, konjunktūras rādītāji joprojām signalizē par eksporta tirgu atkopšanos, kas varētu turpmāk labvēlīgi ietekmēt uz eksportu orientētās nozares, tajā skaitā kokrūpniecību.