Apstrādes rūpniecība turpina kāpumu, neskatoties uz problēmām un neskaidro nākotni

Oktobrī bija vērojams neliels apstrādes rūpniecības pieaugums, kas vērtējams ļoti pozitīvi, ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus, ārējos tirgos. Tomēr kā trauksmes zvans izskan efektivitātes un rentabilitātes pasliktināšanās nozarē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2014. gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 0.3% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – pieaugums ir par 1.5% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).

Mēneša griezumā otro mēnesi pēc kārtas izaugsmi uzrādīja pārtikas rūpniecība (+0.6%), tādējādi apliecinot iepriekš teikto, ka Krievijas ekonomisko sankciju ietekme pat uz vissmagāk skarto nozari ir visai ierobežota. Tikmēr kokrūpniecība oktobrī (-0.7%) ir nedaudz atkāpusies no sava vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts septembrī, tomēr izlaides līmenis joprojām ir augsts. Gandrīz pēc pusgadu ilga izlaides apjomu samazinājuma perioda būvniecības materiālu ražošana oktobrī atkal uzrādīja izaugsmi (+5.4%), tādējādi nedaudz mazinot iepriekš izteiktās bažas, ka šīs apakšnozares izlaides sarukums var liecināt par briestošajām problēmām būvniecības nozarē. No pārējām apakšnozarēm jāizceļ mēbeļu ražošana (+6.1%), kur sasniegts pēc-krīzes perioda maksimums, kā arī elektrisko iekārtu ražošana (+2.7%), kur sasniegts augstākais izlaides apjoms pieejamo datu (kopš 2000. gada) ietvaros.

Latvijas apstrādes rūpniecība, ņemot vērā tās lielo atkarību no eksporta (vairāk par 60% no apstrādes rūpniecības produktu realizācijas notiek eksporta tirgos), visu 2014. gadu uzrāda apbrīnojamu spēju pretoties nelabvēlīgajiem apstākļiem, ar ko tās uzņēmumiem jāsaskaras ārējā vidē: eiro zonas vājā izaugsme un attiecīgi arī pieprasījums, Krievijas ekonomikas vājināšanās un ekonomiskās sankcijas. Tie ir galveni iemesli, kādēļ šogad apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas kāpums ir tuvs nulles atzīmei. Tajā paša laikā šā gada trīs ceturkšņos nozares veikto nefinanšu investīciju apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā ir pieaudzis par 34.1%.Tas liecina, ka nozare būs gatava kāpināt ražošanas izlaidi arī tad, kad ārējais pieprasījums atjaunosies.

Nesen publicētie uzņēmējdarbības finanšu rādītāji par 2013. gadu (ir pieejami dati arī par 2014. gada 1.pusgadu, tomēr šī apsekojuma uzņēmumu izlase ir būtiski mazāka, kas  nozīmīgi ietekmē datu ticamību) liek aizdomāties par apstrādes rūpniecības nozares vidējā termiņa izaugsmes potenciālu. Joprojām ir arī pozitīvas ziņas. Ja raugās uz likviditātes un seguma rādītājiem, tie pakāpeniski turpina uzlaboties, norādot uz uzņēmumu finanšu stabilitātes pieaugumu. Pēckrīzes periodā, atjaunojoties apstrādes rūpniecības uzņēmumu pelnītspējai, palielinās to pašu kapitāla attiecība pret aizņemtajiem līdzekļiem.

Tajā pašā laikā neliels trauksmes zvans ir efektivitātes un rentabilitātes rādītāju pasliktināšanās. Visu aktīvu aprite 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir nedaudz samazinājusies. Tas liecina, ka uzņēmumu rīcībā esošo aktīvu izmantošanas efektivitāte ir nedaudz pasliktinājusies. Arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu komerciālā rentabilitāte pēc nodokļu nomaksas 2013. gadā ir samazinājusies līdz 1.4% (pretstatā vidēji 2.3% 2010. - 2012. gada periodā), kas dod signālu par pelnītspējas mazināšanos nozarē.

Protams, finanšu analīzes rādītāji jāanalizē kontekstā un tie nevar tikt skatīti atrauti no norisēm nozarē. Būtisku ietekmi uz nozares finanšu rādītājiem atstāj metālu ražošanas apakšnozare, kurā tieši 2013. gadā bija novērojama virkne problēmu, tomēr rentabilitātes rādītāju kritums 2013. gadā novērojams arī virknē citu apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Rentabilitātes rādītāju kritumam 2013. gadā var būt daudz dažādu iemeslu, tomēr domāju, ka šie rādītāji ir trauksmes zvans un apliecina, ka vidējā termiņā apstrādes rūpniecības izaugsme var būt ierobežota. Skaidrs, ka 2014. un 2015. gadā apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies – gan uz esošo jaudu kapacitātes kāpuma (t.sk. iespējamā "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atjaunošanas), gan uz jaunu jaudu radīšanas rēķina, jo šobrīd nozarē tiek īstenoti projekti, kas kopējo nozares kapacitāti cels jaunā līmenī. Tomēr vidējā termiņā nozares komersantiem jādomā par to, kā kāpināt apstrādes rūpniecības nozares rentabilitātes rādītājus. Iespējams, ekonomiskās politikas veidotājiem jāapzina tie instrumenti, ar kuru palīdzību to varētu veicināt.

Latvijas apstrādes rūpnieku enerģijas izdevumi izteikti pret to apgrozījumu ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā (to gan daļēji var skaidrot ar Latvijas apstrādes rūpniecības struktūru – liela daļa no tās ir salīdzinoši energo-intensīva). Arī atalgojuma kāpums pēdējo trīs gadu laikā vidēji turas pie 5% atzīmes. Tādējādi Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ar katru nākamo gadu pieaug darbības efektivitātes pieauguma nozīme. Līdz ar to, visticamāk, vidējā termiņā turpmākā izaugsme būs panākama vien, kāpinot produktivitāti, mazinot enerģijas zudumus, ieviešot jaunus, inovatīvus produktus un procesus.