Bezdarba kritumu nosaka tautsaimniecības atlabšana, bet aktualizējas strukturālā bezdarba problēma

Atbilstoši prognozētajam 2010. gada 4. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars turpināja samazināties – līdz 16.9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pakāpeniskās tautsaimniecības atlabšanas ietekmē bezdarba kritums notika jau trešo ceturksni pēc kārtas un 2010. gada pēdējā ceturkšņa laikā – līdzīgi kā iepriekšējos – tas bija 1.1 procentu punkts.

Bezdarba kritumu noteica fundamentāli faktori (tautsaimniecības atlabšana), bet kavēja divi papildu efekti. Pirmkārt, 4. ceturksnī sezonalitātes pozitīvais devums ir mazāks nekā 3. ceturksnī, un saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu tas aizkavēja darba meklētāju īpatsvara kritumu par 0.3 procentu punktiem. Otrkārt, saruka dalībnieku skaits 100 latu programmā un citos Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pagaidu darbos, un tas aizkavēja darba meklētāju īpatsvara kritumu vēl par 0.2 procentu punktiem¹. Tādējādi makroekonomikas fundamentālo faktoru ietekmē bezdarba kritums ceturkšņa laikā, visticamāk, bijis nedaudz straujāks, nekā var spriest no oficiālās statistikas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2010. gada 4. ceturksnī samazinājās pirmo reizi trīs ceturkšņu laikā. Tas bija galvenais iemesls, kas noteica negaidītu nodarbināto skaita kritumu par 10.0 tūkstošiem cilvēku. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un līdz ar to arī nodarbinātības kritumu, visticamāk, noteica aptaujas izlases specifika. Šoreiz aptaujāto mājsaimniecību vidējais darbspējīgā vecumā esošo mājsaimniecības locekļu skaits sasniedza 1.9, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās (piemēram, 2010. gada 1.–3. ceturksnī tas bija 1.2 –1.3 robežās)². Tas liek domāt par zināmām problēmām ar aptaujas izlasi – šoreiz tajā vidēji iekļuvušas lielākas mājsaimniecības, kas apgrūtina iegūto datu interpretāciju un salīdzināmību ar iepriekšējo izlašu rezultātiem.

Prognozējams, ka šogad bezdarba mazināšanās notiks lēnāk nekā pērn, jo arvien aktuālāka kļūs darba meklētāju prasmju neatbilstība uzņēmēju pieprasījumam un šīs parādības rezultāts – strukturālais bezdarbs. Tādējādi šogad vidējais darba meklētāju īpatsvars paredzams aptuveni 16% līmenī.