Big Mac indekss – viegli sagremojams, bet vērtīgs tikai kā "ātrā uzkoda"

The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts kā viegli "sagremojams" rādītājs tam, vai valūtas kurss ir "pareizajā" līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris. Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi. Jāatzīmē arī tas, ka Big Mac indekss diezgan cieši korelē ar pirktspējas paritātes datiem, kas aprēķināti pēc daudz sarežģītākas metodoloģijas[1].

Pēc jūlija The Economist apkopotajiem datiem[2] redzam, ka Latvijas lats pret dolāru ir par 32.1% nenovērtēts. Ko tas nozīmē? Latvijā varam nopirkt vairāk burgeru nekā ASV, par to iztērējot tādu pašu naudas daudzumu. Citiem vārdiem sakot, ja tagad maksājam nedaudz virs 50 santīmiem,par vienu dolāru, tad Big Mac indekss saka, ka mums būtu jāmaksā tikai 37 santīmi par katru ASV dolāru, jo latam, pēc šī vienkāršotā aprēķina, būtu jābūt vērtīgākam nekā tas pašlaik ir.

Taču, pirms spriežam par to, cik tālu lats ir no tā "ilgtermiņa" līdzsvara vērtības, jāatceras, ka pirktspējas paritāte norāda tikai uz virzienu, kurā maiņas kursam teorētiski nākotnē būtu jākustas, taču to nevar gluži lietot, lai noteiktu šodienas līdzsvara maiņas kursu.

Ekonomisti piesauc Balassa-Samuelson efektu, kas paskaidro, kāpēc viena burgera cenas nav vienādas divās dažādās valstīs. Burgeri nav starptautiski tirgojama prece (uz kādām attiecināms "vienas cenas likums") un to cenu izkropļo netirgojamās sastāvdaļas, kas "ietilpst" burgerī (piemēram, darbaspēka izmaksas, īre). Gan produktivitāte, gan attiecīgi algas bagātajās valstīs starptautiski tirgojamo preču nozarē strādājošajiem ir daudz lielākas nekā nabadzīgākajās valstīs. Produktivitātes starpība starptautiski netirgojamo preču (pakalpojumu) jomā nav tik izteikta, taču, tā kā darba devēji sacenšas par darbaspēku, arī algas šajā sektorā katrā valstī ir līdzvērtīgas tām, kas ir starptautiski tirgojamo preču sektorā strādājošajiem. Tāpēc gan starptautiski tirgojamo, gan netirgojamo preču cena bagātajās valstīs ir augstāka nekā nabadzīgākajās. Principā tas, ka burgeri pie mums ir lētāki, nav nekāds pārsteigums – arī darbaspēka izmaksas Latvijā ir krietni lētākas.

Lai mēģinātu labot šo indeksa trūkumu, The Economist veic arī "uzlabotā" Big Mac indeksa aprēķinu. Tajā Big Mac cena tiek koriģēta atkarībā no katras valsts vidējiem ienākumiem. Tā kā Latvijas gadījumā The Economist uzlaboto indeksu nerēķina, izveidoju grafiku, iekļaujot tajā arī Latviju. Attēlā redzams, ka ir visnotaļ cieša sakarība starp Big Mac cenu un valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) uz iedzīvotāju. Sarkanā līnija ir lineārās regresijas taisne, kas norāda uz to, kā burgeru cenām būtu jāmainās atkarībā no IKP-uz-iedzīvotāju. Tātad katras valsts punkta attālums no šīs taisnes liecina par to, vai tās valūta pārvērtēta vai nenovērtēta.

Attēlā vizuāli redzams, ka Latvija ir ļoti tuvu sarkanajai līnijai; un, izrēķinot Big Mac cenu, kādu paredz taisne, sanāk, ka lats ir tikai par 6.1% nenovērtēts (nevis par 32.1%, uz ko norādīja parastais Big Mac indekss). Tātad "uzlabotais" indekss stāsta, ka pašlaik mūsu valūtas pirktspēja ir tikai nedaudz lielāka, nekā tās cena (maiņas kurss) liecina.

Attēls. Big Mac cenas pret IKP uz iedzīvotāju[3]

Avots: Starptautiskais Valūtas fonds, The Economist

Taču, lai arī nedaudz uzticamāks, "uzlabotais" Big Mac indekss joprojām ir problemātisks valūtu salīdzināšanas līdzeklis, kaut vai tādēļ, ka patērētāju gaumes dažādās valstīs ļoti atšķiras un ne visur Big Mac ir tik iecienīti un pieejami kā ASV. Tāpēc arī "uzlabotais" indekss nav uztverams kā nopietns valūtas vērtības mērs. Tas joprojām ir tikai indikatīvs rādītājs, ko vērts apskatīt, kad nekā labāka nav pa rokai. Lai novērtētu īsteno lata kursa atbilstību mūsu valsts ekonomikas attīstībai, nepieciešami daudz dziļāki un izvērstāki aprēķini, un, vadoties pēc tādiem, varam secināt, ka lata reālais kurss ir nonācis tuvu līdzsvara stāvoklim.