Iekšzemes kopprodukta pieaugums noturīgs, spītējot globālās ekonomikas norisēm

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts 2012. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni (salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi) ir palielinājies par 1.0%. Savukārt gada pieauguma temps sasniedza 6.8%. Šādi pieauguma tempi (gan ceturkšņa, gan gada) šī gada sākumā visticamāk būs vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā. Tādējādi Latvijas ekonomika aug jau desmito ceturksni pēc kārtas.

Iepriekš paustās bažas par pieauguma tempu mazināšanos vismaz pagaidām nav realizējušas un par spēcīgu kopprodukta pieaugumu gada sākumā pastarpēm signalizēja operatīvie statistikas dati – apstrādes rūpniecības veiksmīgā darbība (salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni – par 3.5%), tirdzniecības apgrozījuma pieaugums (+3.4%), jauni rekordi pārkrauto kravu apjomu ziņā Latvijas ostās un dzelzceļā. Arī nodokļu ieņēmumu pieaugums 1. ceturksnī liecināja par to, ka tautsaimniecība turpina savu izaugsmi.

Protams, bažas par iespējamo pieauguma tempu mazināšanos nekur nav zudušas - galvenokārt norišu dēļ citviet Eiropā, jautājums vien par laika sprīdī, kurā sāksim just Eiropas norišu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Aprīlī būtiski pasliktinājās daudzu Eiropas valstu (Polijas, Spānijas, Čehijas, Itālijas, Vācijas u.c.) rūpniecības iepirkuma menedžeru indeksi, noskaņojuma rādītāji. Arī Latvijas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs aprīlī pēc ilgstošas atrašanās stabilā pozīcijā ievērojami pasliktinājās, pie tam tas notika galvenokārt uz nākamajiem periodiem vērsto komponenšu (pasūtījumu apjoma un nākotnes izlaides apjoma novērtējuma) rēķina. Arī sarunas ar apstrādes rūpniecības nozares pārstāvjiem liecina, ka ir pazīmes, ka vismaz gada 2. ceturksnī būs vērojama mērena pieaugumu tempu mazināšanās.

Vienlaikus saglabājas iespēja, ka arī turpmākajos ceturkšņos kopprodukta izaugsme būs spēcīga: 2012. un 2013. gadi ir pēdējie šajā ES fondu plānošanas periodā – parasti tieši plānošanas periodu beigās palielinās investīciju apguves ātrums. Tā šogad un nākamgad ir plānota virkne dažādu investīciju projektu (ceļu rekonstrukcija, dažādi enerģētikas projekti, transporta nozares investīciju projekti, apstrādes rūpniecības investīciju projekti), kuri atstās pozitīvu ietekmi gan īstermiņā investīciju un būvniecības aktivitātes veidā, gan ilgtermiņā atdeves veidā no šo veikto investīciju radīto jauno jaudu izmantošanas.

Plašāku statistisko informāciju, kas ļaus pilnvērtīgāk spriest par izaugsmi veicinošajiem un bremzējošajiem faktoriem – cik tajā eksporta, cik pašmāju tirgus devuma un kādās nozarēs, izlietojuma komponentēs, CSP publicēs šī gada 8. jūnijā.

1.attēls. Latvijas iekšzemes kopprodukta dinamika