Inflācija sasniedz jaunu minimumu

Šā gada oktobrī patēriņa cenu vidējais līmenis Latvijā nemainījās, būtiski sarūkot sakaru pakalpojumu, degvielas, alkoholisko dzērienu un sezonālo tūrisma pakalpojumu cenām, bet augot pārtikas un jaunās sezonas apģērba un apavu cenām. Gada inflācija sasniedza minimumu kopš 2010. gada rudens, sarūkot līdz 1.6%. Šis rādītājs sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējās konkurences ietekmē un alkoholisko dzērienu pārdošanas akciju dēļ, kā arī lielāka degvielas cenu krituma dēļ bija mazāks, nekā tika gaidīts.

Patēriņa cenu grupu ietekme uz kopējo mēneša inflāciju un pamatinflācijas devums tajā, pp; mēneša inflācija, %

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

Pārtikas cenu kāpumu salīdzinājumā ar septembri Latvijā noteica dārzeņu un kartupeļu, kā arī bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums. Tikmēr pasaules pārtikas cenu vidējais līmenis ir stabilizējies, oktobrī straujāk sarūkot eļļu un tauku cenām, bet palielinoties cukura un piena produktu cenām (FAO dati). Graudu cenām vairs nebija tendences būtiski svārstīties, jo graudu ievākšanas aktīvā sezona Ziemeļu puslodē ir noslēgusies un krājumu apjoms aptuveni zināms, bet Dienvidu puslodes ražas būs izvērtējamas nākamā gada pirmajos mēnešos.

Oktobra inflāciju būtiski ietekmēja arī apģērbu un apavu cenu sezonas pieaugums. Šīs preču grupas ietekme uz mēneša inflāciju varētu mazināties ziemas sezonas vidū, izpārdošanu laikā.

Tomēr pamatinflācija saruka un bija negatīva gan mēneša, gan gada laikā, un to būtiski ietekmēja pakalpojumu cenu kritums mobilo sakaru konkurences iespaidā. Pamatinflācijas kritumā atspoguļojās arī ilgāk lietojamu preču cenu inerce: lai gan patērētāju konfidences rādītāji ir nedaudz uzlabojušies un ilglietojuma preces bija starp tām, kas balstīja mazumtirdzniecības pieaugumu īsi pēc krīzes, iedzīvotāji pašlaik nesteidz iegādāties mēbeles, automašīnas, un to cenas oktobrī nedaudz saruka salīdzinājumā gan ar septembri, gan arī ar iepriekšējā gada oktobri.

Naftas tirgū arī oktobrī nebija vērojams liels svārstīgums, un degvielas tirgotāji pamazām sāka samazināt degvielas cenas uzpildes stacijās. Tādējādi degvielas cenu ietekme uz kopējo inflāciju samazinājās gan mēneša, gan gada laikā un sasniedza attiecīgi mīnus 0.1 procentpunktu un 0.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

Atšķirībā no vairākiem citiem gadiem, kad oktobrī jaunā apkures sezona nāca ar augstākiem siltumenerģijas tarifiem, šogad vidējie siltumenerģijas tarifi nemainījās. SPRK iesniegtie un apspirinātie tarifu plāni liecina, ka tuvāko mēnešu laikā drīzāk varētu augt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenu ietekme uz inflāciju, tomēr pašlaik iesniegti galvenokārt nelielu pašvaldību tarifu plāni, kuru kopējā ietekme uz inflāciju varētu būt samērā niecīga. Savukārt siltumenerģijas ražotāji vairākos gadījumos ir raduši iespēju tarifus pat mazināt. Liepājā un Ikšķilē jaunie, samazinātie tarifi jau stājušies spēkā, bet citās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā, Iecavā, tie varētu samazināties tuvāko mēnešu laikā.

Oktobrī arī 12 mēnešu vidējā inflācija turpināja sarukt un sasniedza 2.7%. Tā kā šobrīd nav nozīmīgu tādu inflācijas pieauguma risku, kas izrietētu no iekšzemes ekonomikas struktūras vai politikas (nodokļi, algu spiediens), tad tuvāko mēnešu laikā, inflācijai saglabājoties stabilai, 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu vēl krietni sarukt, tuvojoties 2% līmenim (t.i., pakāpeniski zūdot pasaules cenu un netiešo nodokļu paaugstināšanas ietekmei, kas dominēja 2011. gada nogalē un 2012. gada pirmajos mēnešos).

Oktobra inflāciju pazeminošie faktori daļēji bija vienreizēji, bet daļēji – arī ar ilgāku ietekmi (piemēram, sakaru pakalpojumu cenas), un tādējādi tie varētu pazemināt arī tuvāko mēnešu inflāciju salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto scenāriju.