Jauno darba vietu radīšana atspoguļo darba tirgus atlabšanu

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati liecina par turpmāku Latvijas darba tirgus atlabšanu, kas atspoguļojas ne tikai bezdarba samazinājumā, bet arī nodarbinātības pieaugumā.

Darba meklētāju īpatsvars aizvadītā gada pēdējā ceturksnī bijis 13.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada laikā samazinoties par 1.2 procentpunktiem. Šādu rezultātu mēs prognozējām jau iepriekš. Viedoklis, ka bezdarbs samazinās tikai cilvēku aizbraukšanas dēļ, neatbilst patiesībai. Tieši pretēji – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaug[1] un tādējādi pie noteiktā darba vietu skaita vērojams augstāks bezdarbs. Lai gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pieaugums ir pozitīva parādība un atspoguļo iedzīvotāju lielākas cerības atrast darbu, jārēķinās ar to, ka īstermiņā tas pasliktina bezdarba statistiku. Ja pēdējo divu gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits nepieaugtu, darba meklētāju īpatsvars šodien varētu būt tuvu 11%.

Visspilgtāk Latvijas darba tirgus atlabšanu atspoguļo nodarbināto skaita dinamika. Nodarbinātības kāpums Latvijā ir straujākais Eiropas Savienībā, uz ko norāda visi pieejamie (dažāda aptvēruma) statistikas datu avoti. Tādējādi iespēja, ka darba tirgus atlabšana notiek "tikai uz papīra" vai kāda īstermiņa faktora ietekmē, ir izslēgta. Vērtējiet paši – saskaņā ar šodien publicētajiem CSP darbaspēka apsekojuma datiem nodarbināto skaits gada laikā pieauga par 25.6 tūkst. Līdzīgs pieaugums ir pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kas, pretstatā darbaspēka apsekojumam, ēnu ekonomiku neietver: sociālo apdrošināšanas iemaksu maksājušo darba ņēmēju skaits gada laikā pieauga par 23.0 tūkst. No vēl citiem nodarbinātības statistikas datu avotiem pēdējie pieejamie dati ir par 2012. gada 3. ceturksni. Saskaņā ar CSP uzņēmumu apsekojuma datiem darba vietu skaits valstī gada laikā pieauga par 31.2 tūkst. un to noteica privātā sektora norises. Savukārt nacionālo kontu dati norāda, ka nodarbinātības kāpumu (gada laikā – par 29.8 tūkst.) galvenokārt noteica darba ņēmēju skaita pieaugums (par 23.0 tūkst.).

Lai gan dabisko bezdarba līmeni dažādi pētnieki mēdz novērtēt atšķirīgi, ir skaidrs, ka Latvijas augstais bezdarbs galvenokārt ir strukturālā problēma, kas pastāv jau divus gadu desmitus, savukārt patreizējais bezdarba samazinājums galvenokārt ir ciklisks. Tādējādi turpmākie panākumi bezdarba mazināšanā arvien mazāk būs saistīti ar plašu kopējo pieprasījumu stimulējošo programmu norisi un arvien vairāk būs atkarīgi no tā, cik efektīvas ir uz noteiktām iedzīvotāju grupām un reģioniem vērstās nodarbinātības programmas.