Ekspertu saruna: Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte

Neraugoties uz līdzšinējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, zemu procentu likmju vidi Latvijā un eiro zonā un banku kredītportfeļa kvalitātes uzlabojumiem, kreditēšanas apjoms turpina samazināties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Šādi pretēji vērsti procesi nav iespējami ilgstoši, bet vai drīzumā gaidāms brīdis, kad negatīvā kredītu pieauguma līkne sāks redzamāk ietekmēt iekšzemes kopproduktu?

Kreditēšanu ietekmē kā kredītu piedāvājums, tā kredītu pieprasījums. Vai bankas nekreditē, vai uzņēmumi ir piesardzīgi ar attīstību, vai trūkst labu projektu? Ņemot vērā, ka tieši uzņēmumu kreditēšanai ir lielāks devums tautsaimniecībai, tā "velk" uz augšu daudzas nozares. Eiropas Centrālās bankas padomes nesen pieņemtais lēmums par ilgtermiņa mērķētajām refinansēšanas operācijām šogad nozīmē arī līdz 560 miljoniem eiro, kas par rekordzemām likmēm caur bankām var tikt izmantoti Latvijas uzņēmumu attīstībai. Vai bankas un uzņēmumi izmantos šo iespēju?

Kreditēšanu atsevišķā eiro zonas valstī ietekmē gan iekšējs noskaņojums un notikumi, gan plašāki procesi kā kreditēšanas cikls eiro zonā. Kādi faktori un procesi visvairāk ietekmē kreditēšanu Latvijā?

Šajā Ekspertu sarunā Latvijas Bankas ekonomisti iepazīstināja ar pētījumu par kreditēšanas un tautsaimniecības saikni Latvijā, kā arī ievadīja diskusiju par reālajiem šī brīža faktoriem, kas veicina vai bremzē kreditēšanu. Šai diskusijā bija pārstāvēti akadēmiskā, finanšu sektora un uzņēmēju viedokļi.

Dalībnieki: 

Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste, pētījuma „Aizdevumu šoku starptautiskā transmisija: Globālo vektoru autoregresiju modeļa rezultāti” līdzautore. Nodarbojas ar ekonomikas izpētes modeļu izveidi un to pielietojumu ekonomikas šoku transmisijas analīzē.

Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists. Analītiskā materiāla par kreditēšanu ietekmējošiem faktoriem līdzautors. Latvijas Bankā veic banku kredītportfeļa dinamikas, kvalitātes un to ietekmējošo faktoru analīzi.

Dr. oec. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asoc. profesore, Finanšu katedras vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte ekonomikā un vadībzinātnē. Ramona ir vairāku mācību līdzekļu un vairāk nekā 50 starptautisko zinātnisko publikāciju autore finanšu jomā. R. Rupeika-Apoga ir stažējusies un pasniegusi ārvalstu augstskolās Vācijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Krievijā un Turcijā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis un finanšu direktors, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs. Viņa pārziņā bankā ir finanšu vadība un kontrole, iepirkumu un resursu pārvaldības, administratīvā, darījumu nodrošināšanas un IT jomas. Kārlim ir vairāk nekā 10 gadu pieredze banku sektorā, iepriekš viņš vadījis Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi un Kreditēšanas pārvaldi. K. Danēvičs ir ieguvis maģistra grādu biznesa administrācijā un finansēs Rīgas Biznesa skolā, kā arī absolvējis Vallenberga institūtu Stokholmā.

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" padomes priekšsēdētāja vietnieks. Darba pieredze galvenokārt saistīta ar mežrūpniecības un kokrūpniecības interešu pārstāvēšanu un šo nozaru ekonomisko analīzi.

Pirms tam viņš strādājis dažādās ar kokrūpniecību nozari saistītās organizācijās un uzņēmumos un bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Ventspils Augstskolas lektors.

Fotogalerija no šīm Ekspertu sarunām atrodama Latvijas Bankas flickr profilā