Latvijā rūpniecība IR!

Sagribējās darīt galu mūžīgajam teicienam par to, ka “Latvijā nekas netiek ražots, rūpnīcas izzagtas utt.”. Šim teicienam, protams, ir sava taisnība, jo “kājas tam aug” 90.gadu sākumā, kad tiešām apstrādes rūpniecība (apstrādes rūpniecība ir rūpniecība, kas neietver sevī ieguves rūpniecību un enerģētiku) piedzīvoja grūtus laikus - pēc Padomju Savienības sabrukuma tika slēgtas iepriekš sistēmiski svarīgas ražotnes. Jā, kādu laiku apstrādes rūpniecības attīstība Latvijā ir bijusi vāja un faktiski tā bija stagnācija. Arī pirms-krīzes ekonomikas pārkaršana, ko vecināja ekonomikas patēriņa puses segmentu eskalācija, par labu apstrādes rūpniecībai nenāca. Taču jau pēc-krīzes periodā tieši apstrādes rūpniecība, pateicoties darba algu-produktivitātes balansa atjaunošanai tautsaimniecībā, noteica tautsaimniecības kopējo izaugsmi. Kā redzams attēlā, Latvijas apstrādes rūpniecība pēdējā gada laikā ir konstanti izlaides apjomu ziņā ir bijusi virs sava pirmskrīzes līmeņa. Arī kopējā Latvijas ekonomikas struktūrā rūpniecība spēcīgi atgūst pozīcijas par ko rakstīju jau iepriekšējā bloga ierakstā.

Latvijas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas indekss (2005.gads=100)

Bet makrolīmenis ir viena lieta, reālie uzņēmumi, pavisam, kas cits. Kamēr cilvēki skatās uz makro-cipariem, tikmēr netic, ka viss notiek, bet pret uzņēmumu sarakstu “ar vārdu” taču neko nepadarīsi? :)

Tad nu lūk, šeit apkopoju to uzņēmumu sarakstu, kas, manuprāt, apliecina to, ka Latvijā apstrādes rūpniecība ir DZĪVA! (Atcerieties, ka LV ir 2 milj. iedzīvotāju valsts, kas nozīmē, ka nevaram vieni paši ražot visu. Bet ņemot vērā šo apstākli, produktu klāsts šķiet iespaidīgs.)

Pārtikas un dzērienu rūpniecība. Šī ir produktu grupa, ar kuru saskaramies ikdienā. Tieši pārtikas produktu ražošana visvairāk ir saistīta ar vietējo tirgu un patēriņu, kas ir loģiski. Personīgi pēdējo gadu laikā pārtikas veikalos esmu pamanījis, ka vietējie ražotāji ir būtiski palielinājuši piedāvāto produktu klāstu. Iepriekš bija produkti, ko varēja nopirkt tikai no ārzemju ražojumu klāsta, bet tagad arvien vairāk parādās to vietējie aizstājējprodukti. Labs piemērs ir kaut vai šī 2012. gada eksporta un inovāciju balvas laureāts “Dobeles Dzirnavnieks”, kas ar savu produkciju aizvieto pastas importu. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību tam, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis dažādu mazo ražotāju piedāvājums - tirdziņos, eko-veikalos, gadatirgos un citur. Domāju, ka tieši eko-segmentā ir LV pārtikas rūpniecības nākotne. Cik liela ir nozare šobrīd? Liela. :) Tā šobrīd ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare - tā veido 1/4 daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides (2011. gada dati).

• Alkohola ražotāji, alus ražotāji (Latvijas Balzams, Jaunalko, Cēsu alus, Aldaris u.c.)
• Vistu produkcija un olu ražotāji (Putnu fabrika Ķekava, Lielzeltiņi, u.c.)
• Saldumu ražotāji (Laima, Staburadze u.c.)
• Piena produktu ražotāji (RPK, Valmieras Piens, Rīgas Piensaimnieks u.c.)
• Gaļas pārstrādes uzņēmumi (Rīgas Miesnieks, Rēzeknes Gaļas kombināts, Kurzemes gaļsaimnieks);
• Zivju pārstrādes uzņēmumi (Karavela, Gamma-A, Brīvais vilnis)
• Miltu izstrādājumu ražotāji (Dobeles Dzirnavnieks, Antaris, Rīgas Dzirnavnieks);
• Dažādi garšvielu fasētāji, cietes ražotājs Aloja-Starkelsen;
• Dzērienu ražotāji (Cido grupa);
• u.c. pārtikas produktu ražotāji (Balticovo, Puratos, Spilve u.c.).

Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana. Šajā nozarē LV nav “lielo spēlētāju” ar daudzmiljonu apgrozījumu, bet tomēr ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuriem ir 2-5 milj. gada apgrozījums. Nozare kopumā veido mazliet virs 4% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

• Ogres trikotāža
• Kwintet Production (profesionālie apģērbi)
• Dinaburga Teks
• 66 North Baltic
• Rita
• Lauma Fabrics
• Mežroze (gultas veļa)
• New Rosme
• Lauma Lingerie
• V.O.V.A
• u.c. līdzīgi ražotāji

Kokrūpniecība 2011. gadā bija 2.lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare - tā veidoja 22.4% no kopējās nozares izlaides. Šeit tāpat kā pie pārtikas rūpniecības būtu uzskaitāmi n-tie uzņēmumi. Taču šoreiz svarīgākais nav tas, kas ražo, bet ko ražo. Un šajā aspektā pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence - ja iepriekš tiešām par kokrūpniecību varēja runāt kā ļoti zemas pievienotās vērtības apakšnozari, tad pēdējā laikā tieši šis produkcijas segments stagnē, bet attīstās gatavo kokapstrādes produktu ražošanas segments. Tiek ražots arvien vairāk gala patēriņa produktu. Domāju, ka arī tuvākajā nākotnē šāda strukturāla tendence saglabāsies - vienkārša koksnes apstrādes paliks pagātnē.

• Bolderaja LTD
• Latvijas Finieris
• Kurekss
• Stora Enso Latvija
• Verems
• Gaujas Koks
• Pata AB
• BSW
• Latsin
• u.c.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Nozare varbūt nav pati lielākā, tomēr veido nedaudz zem 2% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Domāju, ka nozares perspektīva ir gaiša - pieaugot kopējās apstrādes rūpniecības produkcijas apjomam, pieaug arī nepieciešamība pēc šīs nozares produkcijas.

• Tetra Pak
• Papīrfabrika Līgatne
• Stora Enso Packaging
• u.c.

Poligrāfija. Nozare veido nedaudz vairāk par 2% no apstrādes rūpniecības izlaides, taču nozare ir ļoti perspektīva arī ar skatu uz eksportu. Latvijas poligrāfijas nozares pārstāvji iekaro arvien jaunus tirgus un šobrīd jau darbojas ne tikai tuvajā Skandināvijā, bet arī tālākos Eiropas nostūros.

• Livonia Print
• Poligrāfijas grupa Mūkusala
• Jelgavas tipogrāfija
• Unitedpress tipogrāfija
• Dardedze hologrāfija
• Vairākas izdevniecības
• Izdevēji (Zvaigzne, Jāņa sēta, u.c. avīžu un žurnālu izdevēji)
• u.c.

Ķīmiskā rūpniecība. Lai arī brīžiem šķiet, ka ķīmiskās rūpniecības Latvijā nav, tā gluži nav. Tā veido 2.7% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Protams, lielākā daļa izejvielu tiek importēta, taču tas nemaina to, ka uz vietas tiek pievienota mūsu zināšanas un darbs. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Šobrīd biodegvielas ražotāji saskaras ar grūtiem laikiem valsts subsīdiju ražošanas dēļ, tomēr zināma konsolidācija nozarei iespējams nekaitēs.

• Biolar (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija)
• Spodrība (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrišanas līdzekļi)
• Rīgas krāsu un laku fabrika (kā jau pateikts nosaukumā - krāsas un lakas)
• Jaunpagasts Plus (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols)
• Aga (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts)
• Tenachem (dažādu veidu hermētiķi)
• Bio-Venta (biodīzeļdegvielas ražošana)
• Stenders (kosmētika, ziepes)
• Elme Messer (rūpnieciskās gāzes)
• Vairāki sveču ražotāji
• Dzintars (parfimērijas un kosmētika)
• PPE Serviss (dažādu veidu līmju ražošana)
• u.c. ķīmijas preču ražotāji.

Farmaceitisko vielu ražošana. Par farmācijas abiem lielajiem “vaļiem” gan laikam ir dzirdējis katrs Latvijā - bieži pērkam aptiekās tieši šo divu ražotāju produkciju. Tomēr pēdējā laikā savas pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos kāpina arī Silvanols. Vispār LV farmācijas sektora kvalitāti un konkurētspēju apliecina fakts, ka mūsu farmācijas uzņēmumi spēj katru gadu arvien vairāk diversificēt savu izlaidi kā produktu, tā tirgu ziņā. Farmācijas nozares izlaide veidoja 2.5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

• Olainfarm (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti)
• Grindex (zāles un farmaceitisko vielas)
• Silvanols (bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji)
• u.c.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Šī nozare, tāpat kā nākamā, ir vairāk orientēta uz vietējo tirgu, jo tās izlaide galvenokārt ir saistīta ar būvniecības aktivitātēm. Te nu ir tā reize, kad palielam varam iztikt bez importa plastmasas caurulēm un detaļām - spējam tās saražot tepat - vajadzīgas vien izejvielas. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana veidoja 2.3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

• Evopipes (caurules kabeļiem, ūdensapgādei)
• Rotons (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.)
• Poliurs (plastmasas caurules u.c.)
• Sunningdale Tech (plastmasas detaļas)
• Fedak-Films (polimēra filmas)
• HGF Rīga (gumijas auto paklājiņi)
• u.c.

Būvmateriālu ražošana. Protams, būvmateriālu ražotājus ir diezgan būtiski paplucinājusi iepriekšējā krīze - tieši būvniecības segmets cieta visvairāk, tādējādi arī sitot pa būvmateriālu ražotāju maciņiem. Tomēr tas nav traucējis spēcīgākajiem nozares dalībniekiem atrast jaunus noieta tirgus, modernizēt ražotnes un ražošanas procesus. Pateicoties šai, iepriekšminētajai gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei varam uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā - 5.9% no kopējās nozares izlaides.

• Valmieras stikla šķiedra (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, sieti)
• Baltijas Gumijas fabrika (gumijas masas, gumijas izstrādājumi)
• Tenapors (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi)
• Axon Cable (kabeļi, to savienotājelementi)
• Glaskek (logu sistēmas)
• Cemex (betons, cements)
• Knauf (gruntis, špakteles, apmetumi
• Sakret (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas u.c.)
• Lode (ķieģeļi, celtniecības bloki)
• Mobil asfalts (asfaltbetons, ceļu emulsija)
• Dzelzbetons MB (dzelzsbetons)
• Nexis Fibers (stikla šķiedra)

Metālu un to izstrādājumu ražošana. Šī faktiski ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2011. gadā tā veidoja nedaudz virs 14% no apstrādes rūpniecības izlaides. Apgrozījuma ziņā šajā nozarē ir divi izteikti līderi - Liepājas Metalurgs un Severstaļlat, bet arī pārējie uzņēmumi ir tā vērti, lai tos minētu. Šīs un nākamo divu nozaru produkcija man personīgi vienmēr ir piesaistījusi lielāko uzmanību, jo sabiedrībā šķiet iesakņojies uzskats, ka Latvijā ražo vien pārtiku un izcērt kokus. Taču ceru, ka nākamās nozares vismaz nedaudz kliedēs šo uzskatu.

• Liepājas Metalurgs
• Dinex Latvia (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem)
• AKG Thermotechnik Lettland (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem)
• Leax Baltix (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai)
• Malmar sheet metal (detaļas Volvo un Renault)
• Sverstaļlat
• Vikom (dažādas metāla konstrukcijas)
• S.B.C (dažādas metāla konstrukcijas)
• East Metal (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām – vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.)
• Izoterms (cauruļvadi, metālkonstrukcijas)
• Valpro (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija)
• Belmast (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi)
• Lyngson (ūdens apkures radiatori)
• Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana)
• KMM metāls
• Krāsainie lējumi (dažāda veida sakausējumi un metāla formas)
• Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde)
• Tolmets (metāllūžņu pārstrāde)
• Dīlers (metāla sakausējumi)
• Arta-F (rāvējslēdzēji, sprādzes)

Elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana, dažādu mehānismu ražošana. Ja pajautā cilvēkiem, tad parasti neviens nezina, ka Latvijā tiek ražota arī augsti tehnoloģiska produkcija - elektrotehnika, datoru komponentes, bezvadu tehnoloģiju ierīces, būvniecības iekārtas, elektrodzinēji utt. Bet tomēr, šo apakšnozaru īpatsvars 2011. gada apstrādes rūpniecības izlaidē ir bijis 6.6%.

• SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana)
• Mikrotīkls (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas - rūteri utt.)
• Rebir (elektroinstrumentu ražošana)
• Jauda (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas)
• Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.)
• Hanzas elektronika (Elektronisko komponenšu izgatavošana)
• Rikon (izgatavo dažādu ostu tehniku)
• Ditton pievadķēžu rūpnīca (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.)
• Sidrabe (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas)
• Volburg (elektroniskās ierīces un moduļi)

Transportlīdzekļu ražošana. Jā, ražojam arī transportlīdzekļus. Automobiļus vismaz industriālos apmēros neražojam, tomēr ražojam kuģus, vilcienus, autobusus un ielu tīrāmās mašīnas. Vai tad mazajai Latvijai tas ir maz? Jā, nozare uz kopējās apstrādes rūpniecības fona nav liela (4.0%), bet ar katru gadu īpatsvars pakāpeniski pieaug.

• Rīgas Kuģu būvētava (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana)
• AMO Plant (autobusu ražošana, jā - tiešām - Latvijā tiek ražoti arī autobusi, ne daudz, bet apjoms ar katru gadu pieaug)
• Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves)
• Bucher Schoerling Baltic (esat pamanījuši uz ielām tās mazās mašīnītes, kas tīra ietves? Pilnīgi iespējams, ka tā ir ražota tepat Latvijā)
• u.c. tajā skaitā vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzelzceļa ritošā sastāva remontdarbiem, pārbūvi.
• Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori).

Mēbeļu ražošana. Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām, kas tika būtiski paplucināta krīzes laikā, tomēr šobrīd pakāpeniski atgūstas. Ja iepriekš mēbeļu ražotāji palielam orientējās uz vietējo tirgu, tad tagad LV mēbeļu ražotāji arvien vairāk iesaistās starptautiskajā tirgū. LV mēbeļu ražotāji ne tikai eksportē gatavās mēbeles, bet galvenokārt eksportē konkrētas sagatavotas detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā - 2.1%.

• Avoti SWF (mēbeles, līstes, briketes)
• Daiļrade koks (mēbeles)
• Elīza-K (mēbeles)
• Pinus GB (mēbeles)

Atzīsiet - Latvijā pastāv rūpniecība un ievērojami vairāk nekā domājam ikdienā. Protams, šie nav visi uzņēmumi, kas ražo. Ir liels skaits uzņēmumu, kuri varbūt neražo milzu apjomos, tomēr ražo preces par, kur;am pat nespējam ikdienā iedomāties. Jo vairāk iedziļinies Latvijā ražoto produktu klāstā, jo vairāk esi pārsteigts - vai tiešām, ko tādu spēj saražot tepat - Latvijā. Ir virkne uzņēmumu, kas ražo jaunas, inovatīvas lietas, par ko iepriekš neesam dzirdējuši vai nojautuši. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecībā joprojām ir virkne dažādu problēmu. Sākot ar infrastruktūras nesakārtotību un kvalificēta darbaspēka trūkumu un beidzot ar ne līdz galam sakārtotu valsts atbalsta mehānismu. Attiecībā uz pēdējo gan man ir lielas cerības, ka esošais ekonomikas ministrs darbosies šajā virzienā, lai sakārtotu šo lauciņu. Un pirmie soļi jau tiek veikti aktīvi strādājot pie industriālās politikas izstrādes. Ceru vien, ka industriālās politikas izstrādē mēs pilnībā nepārņemsim ārvalstu ietvaru, bet gan paņemsim labāko no viņu pieredzes, bet zināšanai pieņemsim arī viņu neveiksmes. D.Rodriks ir labs, tomēr arī viņš pats bieži atzīst - nav vienas industrializācijas politikas panākumu formulas - jebkurā gadījumā ir vajadzīga būtiskas industriālās politikas adaptācija konkrētās valsts apstākļiem, priekšrocībām un trūkumiem.

Nepretendēju uz vienu taisnību un šis nav nekāds tops, vien atgādinājums par to, ko ražojam tepat Latvijā. Un vislielākais atbalsts, ko Latvijas cilvēki var darīt sevis paša un tautsaimniecības attīstības vārdā - izvēlēties Latvijā ražotu preci! :)

Starp citu - iespējams, ka bažām par to, ka neko neražojam ir racionāls izskaidrojums - 62-64% (2012) no apstrādes rūpniecības izlaides ražojam eksportam. Tādējādi tikai aizbraucot ārzemēs dažreiz ieraugām LV ražotas preces, ko nekad neesam redzējuši tepat… :)

Ja ir vēlme vēl dziļāk palūkoties tajā, ko tad Latvijā ražo un kādi vēl interesanti uzņēmumi ir, tad šeit ir pāris saites:

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija;

Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācija;

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija;

Manuprāt, pats interesantākais visā šajā stāstā, ka ir iespēja pa kluso ielūkoties šo uzņēmumu ražošanas procesā - raidījums Ražots Latvijā, kur var pa durvju spraugu paskatīties kas un kā top Latvijas rūpnīcās:

P.S. Ja nu esmu aizmirsis kādu interesantu uzņēmumu, kurš Latvijā ražo produkciju tādējādi reprezentējot Latvijas apstrādes rūpniecības spēku, tad droši lieciet iekšā šeit komentāros!