Latvijas eksports turpina kāpumu

Lai gan kopējais pieprasījums ārējos tirgos ir zems, pateicoties ražotāju krīzes laikā atgūtajai konkurētspējai, Latvijas preču ārējai tirdzniecībai 2012. gada oktobrī saglabājās atzīstami gada izaugsmes tempi. Eksporta pieaugums gada laikā bija 22.6%, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā importam (gada pieaugums par 12.1%).

Tāpat kā 2011. gadā, arī šogad Latvijas preču eksports piedzīvo vienu no straujākajiem pieaugumiem Eiropas Savienībā. Šā gada 10 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā eksports pieaudzis par 13.8%, uzrādot kāpumu visās preču grupās, izņemot ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumus un satiksmes līdzekļus. Oktobrī situācija turpināja uzlaboties, un gada pieaugums jau bija pozitīvs visās eksporta preču grupās.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas un "Eurostat" datiem 3. ceturksnī Latvijas tirgus daļas pasaules eksportā turpināja pieaugt, uzrādot labu kāpumu arī tajās Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības partnervalstīs, kurās ārējais pieprasījums samazinājās (Dānija, Lielbritānija). Tāpat tirgus daļu paplašināšanās turpinājās Krievijas tirgū un strauji augošajās tautsaimniecībās, piemēram, Indijā, Ķīnā, kā arī vairākās Āzijas valstīs (AAE, Azerbaidžānā, Kazahstānā u.c.).

Latvijas eksporta diversificētā struktūra un eksportētāju konkurētspēja spējusi iespiesties līdz šim mazāk apgūtos tirgos, kompensējot preču pieprasījuma kritumu atsevišķās ES valstīs, un pat ļoti sarežģītos ārējos apstākļos nodrošinājusi eksporta kāpumu.

Tomēr eiro zonas valstu ekonomiskās problēmas ir ietekmējušas arī Latvijas uzņēmēju un patērētāju konfidenci. Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie dati, oktobrī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums pasliktinājās, un arī konfidences dati par 4. ceturksni liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums pasliktinājies gan par saražotās un sagaidāmās produkcijas apjoma izmaiņu tendencēm, gan eksporta pasūtījumu apjomu un konkurētspējas novērtējumiem ārpus valsts robežām. Tomēr aptaujas apliecina arī to, ka Latvijas eksportētāji pašreizējo situāciju vērtē un nākotnē raugās krietni optimistiskāk nekā tie, kas ar eksportu nenodarbojas. Tādējādi, pat neskatoties uz ekonomiskajiem sarežģījumiem un lēno izaugsmi, eksporta iespējas uz eiro zonu turpina labvēlīgi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību.

Tāpat kā Latvijas cūku audzētāji ir spējuši atrast citus noieta tirgus (galvenokārt Lietuvā, Igaunijā un Polijā) un kopumā lielus zaudējumus necieš, kopš Krievija ieviesa dzīvu mājlopu importa aizliegumu no ES valstīm, arī noteiktais lopu izvešanas no Latvijas aizliegums kopējo eksportu nākamajos mēnešos būtiski neietekmēja, jo veido tikai aptuveni 0.5% no kopējā Latvijas preču eksporta.

Lai gan eksporta radītie ienākumi veicinājuši ekonomiskās aktivitātes pieaugumu iekšzemē, preču importa pieauguma tempa bremzēšanos ietekmē arī investīciju aktivitātes samazināšanās, ko varētu skaidrot ar uzņēmēju nogaidošo pozīciju attiecībā uz turpmākajiem notikumiem eiro zonā, kas noteiks ārējā pieprasījuma attīstības tendences nākotnē. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri visstraujāk importā pieauga satiksmes līdzekļu, mehānismu un elektroiekārtu imports, turklāt zināms, ka vairāki no šiem importa darījumiem bija vienreizēja rakstura (piemēram, kravas vagonu iegāde par aptuveni 4 miljoniem latu no Ukrainas un vieglo automobiļu importa pieaugums par 14.5 miljoniem latu, t.sk., jaunu automašīnu iegāde no Vācijas policijas vajadzībām). Bez šiem vienreizējiem darījumiem importa pieauguma tempi oktobrī būtu bijuši vēl zemāki.

Arī turpmāk Latvijas tautsaimniecības attīstības pamatā būs eksports, bet tas būs cieši saistīts ar ārējā pieprasījuma attīstības tendencēm. Eksporta gada izaugsmes tempi, lai gan saglabāsies pozitīvi, kļūs arvien lēnāki, jo ārvalstu tirgos pieprasījums būs vājš un konkurence kļūs arvien sīvāka. Preču importa pieaugumā nav gaidāmas straujas pārmaiņas, jo, no vienas puses, iekšzemes pieprasījuma pieaugumu mazinās vājāka eksporta izaugsme, bet, no otras puses, to var paātrināt ES fondu apgūšanas perioda beigu tuvošanās.