Latvijas "vēsturiski augstā" bezdarba saknes
Acīmredzamais augstā bezdarba iemesls ir "krīze". Tomēr tas nav tik vienkārši. Plašāks skats uz darba tirgu pat ļauj vārdus "vēsturiski augsts" rakstīt pēdiņās. Proti, nevis bezdarbs ir vēsturiski augsts, bet darba tirgus strukturālo pārmaiņu ietekmē apslēptais bezdarbs beidzot parādījies bezdarba statistikā.
Atgādināšu, ka "vēsturiski augstāko" līmeni bezdarbs Latvijā sasniedza 2010. gada sākumā – reģistrētais bezdarbs bija kāpis līdz 17.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un faktiskais bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars – līdz 20.4%, kas toreiz bija augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Šeit var atrast manus toreizējos komentārus par reģistrēto bezdarbu un faktisko bezdarbu. Zemāk ir redzama bezdarba dinamika Latvijā, kā arī ES valstu sadalījums pēc faktiskā bezdarba līmeņa 2010. gada 3.ceturksnī:
Citādāka aina paveras, ja attēlo nodarbinātības dinamiku. Nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2010. g vidū bijis tik pat liels kā 2002. gada vidū, kad par krīzi nebija ne runas - IKP gada pieaugums 2000.-2002. gada laikā bija 6-8% robežās, kas šobrīd drīzāk uzskatāms par ilgtermiņā uzturama tautsaimniecības attīstības tempa augšējo robežu. Arī nodarbināto skaits (pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem) pašreiz nav mazāks, kā tas bija pirms nepilniem 10 gadiem.
Vai ir pretruna starp visai drūmo / bezcerīgo bezdarba bildi un nodarbinātības attēlu, kas drīzāk atspoguļo "normālu ciklisko attīstību"? Izrādās, ka nav – "trekno" gadu laikā piedzīvotais darbaspēka trūkums un bezprecedenta algu kāpums, būtiski atraujoties no produktivitātes, sekmēja ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ienākšanu / atgriešanos darba tirgū. Un par spīti krīzei, ekonomiskās aktivitātes līmenis saruka tikai nedaudz, un patlaban cilvēki atgriežas darba tirgū (pozitīva tendence, bet tā nobīda bezdarba statistiku uz augšu):
Ja 2002. gada laikā ekonomiskās aktivitātes īpatsvars (cilvēki, kas ir nodarbināti vai meklē darbu) būtu tāds pats, kā tagad, tad arī bezdarba līmenis pārsniegtu 20%, tādējādi 2010. g. 1. cet. sniegums vairs nebūtu "vēsturiski augsts". Tomēr 2002. gadā ievērojama bezdarba daļa bija paslēpta formā (ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, kuri nestrādāja dēļ veselības, personiskiem, ģimenes apstākļiem vai zaudēja cerības atrast darbu), kas toreiz ievērojami uzlaboja bezdarba statistiku. Tādējādi 2010. g. sākuma "vēsturiski augstais" bezdarbs bija vērojams ne tikai dēļ tā, ka Latvijā "darba nav", bet dēļ tā, ka pēdējā desmitgadē ievērojami pieauga iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte:
Ja man jautātu: kāda situācija ir labāka – cilvēki, kas ir bez darba, to nemeklē, atrunājoties ar simtiem iemeslu (2002. g.) vai aktīvi meklē darbu (2010. g.), tad es noteikti izvēlētos 2. variantu. Tātad, 2010. g. darba tirgus aina ir labāka nekā tas bija 2002. gadā. Kaut vai, ja izrauj no konteksta tikai vienu rādītāju – bezdarba līmeni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū (kas visbiežāk parādās mediju virsrakstos) – var nonākt pie pretējiem secinājumiem.
Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, 2002. gadā nestrādāja un darbu nemeklēja ap 500 tūkst. iedzīvotāju darbaspējas vecumā. Astoņu gadu laikā to skaits ir sarucis par aptuveni 100 tūkstošiem, īpaši strauji – sieviešu vidū. Sievietes, kas pirms desmit gadiem darbu nemeklēja (nodarbojās ar mājas darbiem), treknajos gados piedzīvotā darbaspēka trūkuma ietekmē ienāca darba tirgū. Pēc tam viņas krīzes laikā zaudēja darbu un patlaban paliek darba tirgū, aktīvi meklējot darba vietu. Šajā sakarā aktuāls ir Nodarbinātības Valsts Aģentūras direktores Baibas Paševicas teiktais: "Pašlaik vidējā statistiskā bezdarbnieka portrets ir šāds: sieviete vecumā no 45 līdz 50 gadiem ar profesionālo izglītību […]. Bezdarbnieku vidū skaitliski visvairāk ir bijušo […] mazumtirdzniecības pārdevēju, apkopēju" (BBS, 2011. g. 3. janvāris).
Zīmīgi, ka bezdarba samazinājums kopš 2010. gada pavasara notiek nevis bezdarbam pārejot no redzamās uz paslēpto daļu, bet gan palielinoties nodarbinātībai. Saskaņā ar Eurostat datiem, nodarbinātības kāpums Latvijā kopš 2010. gada sākuma ir straujākais Eiropas Savienībā:
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 3 )
beidzot kāds pielika punktu masu mediju histērijai ka Latvijā darba nav... vajag tikai gribēt un spēt...nevis atkārtot tv dzirdētus pantiņus... kā IT vadītājs varu pateikt - cilvēkus vajag iedvesmot uz sasniegumiem nevis veidot darba ņemēju sabiedrību lai visi kādu gaida... kaut gan par darba ņemēju arī kādam jāstrādā, es piem. esmu gatavs labi maksāt džekiem kas spēj pagriezt jebkuru domu vajadzīgā gaisotnē - tā kā par algu vienosimies, domāju ka tā būs augstāka nekā ierēdniecībā }:->
Pirmkārt, paldies par rakstiem šajā lapā, lasu ar interesi. Otrkārt, atļaujiet nepiekrist, ka kopš 2002.g. līdz 2010.g. būtu pieaugusi iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte. 2002.g. iedzīvotāji bija tikpat aktīvi kā šodien, tikai liela daļa bija nodarbināti nelegāli. Man nav statistikas datu, bet palasiet kaut vai tā laika sludinājumus presē, tie bija burtiski simtiem katrā sludinājumu avīzē, tas bija milzīgs nodarbinātibas tirgus, kas neparādījās statistikā. Kas mainījās? Darbaņēmējiem kļuva pieejams Eiropas darba tirgus, parādījās izvēles iespēja. Ekonomiskā izaugsme spieda darbadevējus sīvāk konkurēt savā starpā un viens no veidiem kā piesaistīt darbaņēmēju bija legāla nodarbinātība maksājot par viņu nodokļus un radot stabilitātes pārliecību. Te tad arī kļūst skaidrs kāpēc IKP gada pieaugums 2002.g. bija 6-8% daudz augstāks nekā šodien, jo faktiskā nodarbinātība bija daudz augstāka un nav jāizgudro mistisks aktivitātes pieaugums.
Paldies par komentāru! Piekrītu, ka 2002 – 2008.g. laikā ēnu ekonomika un nelegāla nodarbinātība samazinājās (pastāv jautājums, kas notika 2009.-2010.g., un, manuprāt, ēnu ekonomikas daļa atkal nedaudz pieauga; par to var spriest piemēram, salīdzinot darbaspēka apsekojuma un uzņēmumu apsekojuma ciparus). Bet – ēnu ekonomikas efekts darbaspēka apsekojuma datus neietekmē. Anonīmas aptaujas gadījumā cilvēkiem nav motivācijas slēpt savu nodarbinātību, tātad – var uzskatīt, ka CSP darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo visu nodarbinātību, ne tikai oficiālo. Piemēram, arī tie cilvēki, kas palīdz ģimenes uzņēmumam / zemnieku saimniecībai nesaņemot par to naudu, šeit ir pieskaitīti pie nodarbinātiem.
Emigrācijas efekta ietekme gan ir iespējama. Tikai ne esmu pārliecināts, ka šī ietekme ir ekonomiskās aktivitātes palielināšanas virzienā. Ekonomiski aktīvajiem tieksme emigrēt ir lielāka, nekā neaktīvajiem (piem., ekonomiski aktīvajiem jauniešiem tieksme emigrēt ir lielāka nekā ekonomiski neaktīvajiem mājsaimniecēm). Tādējādi emigrācijas efektam varētu būt samazinošā ietekme uz ekonomikas aktivitātes līmeni.