Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pēc eiro ieviešanas noturīgāki nekā Igaunijā

Šodien publicētie 2014. gada 1. ceturkšņa dati rāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni pieaudzis par 2.2% (kalendāri izlīdzināti dati). Salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni mazumtirdzniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem nedaudz samazinājās (par 0.4%).

2013. gada pēdējā ceturksnī pārdošanas apjomu pieaugumu galvenokārt nodrošināja pārtikas (t.sk., arī nepārtikas preces lielveikalos), mēbeļu un mājsaimniecības preču pārdošanas apjomu kāpums, kas tika saistīts ar iedzīvotāju latu uzkrājumu tēriņiem pirms eiro ieviešanas.

Pēc lielākiem tēriņiem ir sekojis ilglietošanas preču pārdošanas apjomu kritums 1. ceturksnī. Lai gan ceturkšņa griezumā mazumtirdzniecībā tika novērots kritums, tomēr tas, salīdzinot ar Igaunijas mazumtirdzniecības attīstību gada sākumā pēc eiro ieviešanas, ir raksturojams kā neliels.

Atšķirībā no Igaunijas, kur eiro ieviešanas pirmajos mēnešos bija vērojams straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, Latvijā pārdošanas apjomu un patēriņa līmenis bija salīdzinoši noturīgs. Galvenais tirdzniecības un patēriņa stabilitātes faktors varētu būt patērētājiem labvēlīgās cenu tendences. Igaunijā eiro ieviešanas process sakrita ar straujāku globālo cenu kāpumu - tika novērotas augstākas inflācijas gaidas, kas varēja stimulēt iepriekšējus pirkumus apjomīgāk nekā Latvijā. Lai gan arī Latvijā jau iepriekš prognozētā eiro ietekme uz tēriņu paradumiem un tirdzniecības struktūru bija vērojama, tomēr pārdošanas apjomu kritums gada sākumā bija salīdzinoši neliels.

Latvijas un Igaunijas mazumtirdzniecības indeksi (sezonāli izlīdzināti dati)

Par stabilāku nekā Igaunijā patēriņa dinamiku mudināja domāt arī samērā optimistiskais iedzīvotāju noskaņojuma rādītājs 2013. gada nogalē, kas pēc neliela pasliktinājuma 2014. gada sākumā atkal strauji uzlabojās, aprīlī sasniedzot pozitīvāko novērtējumu kopš 2007. gada. Latvijas ekonomikas sentimenta indekss kopumā šā gada aprīlī pieaudzis par 0.9 punktiem - līdz 105.0, kas ir astotais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Pieaugumu noteica patērētāju konfidences uzlabojums. Būtiski pieaudzis finansiālās situācijas novērtējums un uzkrājumu līmeņa novērtējums nākamajiem 12 mēnešiem, vienlaikus samazinoties bezdarba gaidām. Patērētāju finansiālās situācijas līmeņa uzlabojums spēj dot tiešu un pozitīvu efektu uz tirdzniecības uzlabošanos.