Neskatoties uz vājāku mazumtirdzniecības un rūpniecības attīstību, ekonomikas izaugsmes temps - stabils

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus) ir palielinājies par 0.7%. Līdzīgs izaugsmes temps tika novērots arī iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni IKP palielinājies par 2.8%.

Jau iepriekš prognozējām, ka 2014. gada 1. ceturksnī tirdzniecības nozarē aktivitāte varētu būt nedaudz zemāka saistībā ar eiro ieviešanas ietekmi uz patērētāju un tirgotāju uzvedību. Prognozes piepildījās un šis īslaicīgais  efekts ietekmēja mazumtirdzniecības rādītāju, kas šā gada 1. ceturksnī saruka par 0.4% (sīkāk to analizēja kolēģis komentārā par mazumtirdzniecību).

Tai pašā laikā 1. ceturksnī vairākas nozares uzrādīja negaidītus rezultātus. Janvārī bija "šoks" apstrādes rūpniecības datos, kas būtiski ietekmēja nozares ceturkšņa rādītājus – salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni izlaides apjomi saruka par 5.6%. Tāpat negatīvu ietekmi uz IKP attīstību atstāja enerģētikas nozare – ziema bija neraksturīgi silta, kā rezultātā termoelektrocentrāles un citas koģenerācijas stacijas tika darbinātas mazāk nekā ierasts un šīs nozares izlaide samazinājās par 3.4%.

Bija arī pozitīvi pārsteigumi. Pirmkārt, jāmin transporta nozare, precīzāk – ostas. Pārkrauto kravu apjoma dati par 1. ceturksni ir ļoti labi, īpaši Rīgas brīvostā. Pieaugums ir vērojams lielākajā daļā preču grupu, bet īpaši strauji kāpa naftas produktu plūsma caur Rīgas brīvostu. Iespējams, to var skaidrot ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas problēmām, kā rezultātā lielāka Krievijas naftas produktu plūsma nonāk Rīgas brīvostā. Savulaik silto laika apstākļu dēļ būvnieki ziņo, ka ir izdevies strādāt vairāk nekā ierasts ziemas mēnešos, tādējādi, visticamāk, arī būvniecības nozarē gaidāms paprāvs pieaugums 1. ceturksnī. Arī pārējās pakalpojumu, tajā skaitā sabiedrisko pakalpojumu, nozares pēdējos ceturkšņos ir uzrādījušas stabilu izaugsmi. Tas liek domāt, ka, atbilstoši prognozēm, tieši pakalpojumu nozares ir tās, kas gada sākumā noturēja IKP izaugsmi.

Eiropas Savienības (ES) valstu "frontē" lielu jaunumu nav – ekonomikas turpina attīstīties aptuveni tādā pašā manierē, kā tika prognozēts iepriekš. Turpinās pakāpeniska reālās ekonomikas atkopšanās, bet fiskālā un darba tirgus pozīcija daudzās valstīs joprojām saglabājas vāja.

ES valstu ekonomikas turpmāka atkopšanās ļaus Latvijas rūpniekiem kāpināt eksporta apjomus. Tomēr galvenā ārējās vides aktualitāte, protams, saistāma ar Ukrainas un Krievijas konflikta eskalāciju. Uz šo brīdi makroekonomikas datos nav būtisku pazīmju, kas liecināta, ka Latvijas tautsaimniecība jau izjūt efektus no minētās ģeopolitiskās situācijas. Vēl vairāk – Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji, pēc krituma martā, aprīlī jau atkal uzlabojās.

Tomēr, visticamāk, nākamajos ceturkšņos lielākus vai mazākus efektus tautsaimniecība jutīs. Atsevišķi rūpnieki un pakalpojumu sniedzēji jau šobrīd atzīst, ka ir novērojamas problēmas, bet tās galvenokārt pagaidām saistītas galvenokārt ar konfidences efektiem un rubļa valūtas kursa nelabvēlīgo tendenci. Tieši konfidences efekti jeb ekonomikas dalībnieku pārliecība par nākotni noteiks tautsaimniecības turpmāko attīstību. Pārliecība par nākotni ir īpaši svarīga uzņēmējiem, pieņemot jaunus investīciju lēmumus, vai mājsaimniecībām, izvēloties veikt lielākus pirkumus.

Ņemot vērā, 1. ceturkšņa rādītājus un potenciālos negatīvos efektus no ģeopolitiskās situācijas eskalācijas, ir iespējams, ka IKP izaugsme šogad varētu būt nedaudz vājāka, nekā iepriekš prognozēts. Tomēr jāuzsver, ka, ja turpmākā ģeopolitiskā situācija nesaasināsies, tad šā konflikta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību varētu būt ierobežota gan apjoma, gan laika ziņā.

Pilnais IKP izvērsums tiks publicēts 9. jūnijā.

Attēls. IKP pieaugums (pret iepriekšējo ceturksni, salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati)

Avots: CSP

* CSP ātrais novērtējums