Ražīgums aug ātrāk nekā algas; riski būvniecībā, kur trūkst darbinieku

2011. gada 2. ceturksnī vidējā stundas alga turpināja pieaugt, kāpumam gada laikā sasniedzot 5.5%. Patlaban tas nerada šķēršļus tautsaimniecības konkurētspējai. Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 4.8%, vidējās reālās bruto algas pieaugums bija mazāks par aprēķināto darba ražīguma pieaugumu – 0.7% pret aptuveni 2%. Tādējādi pašlaik vēl nav pamata uzskatīt, ka algas atrautos no darba ražīguma, – kā tas notika ekonomikas pārkaršanas gados. Tautsaimniecības konkurētspējas atjaunošanas periods, kas aizsākās 2008. gada beigās, līdzsvaroja algas un darba ražīgumu, un kopš 2010. gada sākuma šo rādītāju attiecība ir stabila, atspoguļojoties pieaugošā ekonomikas aktivitātē un jaunās darba vietās.

Algu atraušanās no produktivitātes nozīmētu tautsaimniecības konkurētspējas zudumu, to, ka algu kāpumu noēstu inflācija, un jaunu atlaišanas vilni. Šāda scenārija atkārtošanās varbūtību Latvijas tautsaimniecības mērogā joprojām vērtējam kā zemu. Taču, jo efektīvāka un aktīvāka būs darba tirgus politika, resp., pasākumi strukturālā bezdarba mazināšanai (bezdarbnieku profesionālā apmācība, psiholoģiskais atbalsts, utt.), jo pieminētā scenārija atkārtošanās varbūtība būs mazāka. To mazina arī emigrācijas kritums, kas fiksēts gan saskaņā ar Rīgas lidostas datiem, gan pēc jaunas reģistrēšanās gadījumu skaita Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās. Pašlaik vienīgā nozare, kurā skaidri iezīmējās pieejamā darbaspēka prasmju neatbilstība pieprasījumam, ir būvniecība, taču tam daļēji ir sezonāls raksturs.

Centrālās statistikas pārvaldes konjunktūras apsekojums liecina, ka 2011. gada augustā 16% būvniecības uzņēmēju (sezonāli neizlīdzinātie dati) uzskatīja darbaspēka trūkumu par galveno faktoru, kas kavē uzņēmējdarbību. Eiropas Komisija lēš, ka sezonāli izlīdzinātais rādītājs ir 10.3%. Lai gan atšķirība no pārkāršanas gadu rādītāja atšķirība pašlaik vēl ir ievērojama (2007. gada vasarā tas bija virs 40%), tomēr pārmaiņas uz slikto pusi no 2009. gada vasarā fiksētā 1% ir acīmredzamas.

Jāatzīmē, ka būvniecībā nevis vienkārši trūkst darbinieku, bet trūkst tieši augsti kvalificētu darbinieku.

No vienas puses, ir liels pieprasījums pēc augsti kvalificētiem būvniecības darbiniekiem. Aizņemto darba vietu skaits būvniecībā jau 2011. gada 1. ceturksnī pieauga straujāk nekā vidēji tautsaimniecībā. Latvijas uzņēmēji cīnās par kvalificētu darbaspēku ar ārvalstu kompānijām, kopš pagājušā gada pavasarī atsākās vidējās algas kāpums būvniecībā un 2011. gada 2. ceturksnī algu kāpums nozarē jau pārsniedza tautsaimniecības vidējo rādītāju.

No otras puses, zemi kvalificēti darbinieki joprojām ir pieprasīti visai maz – piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) nav informācijas par nozīmīgiem personāla paplašināšanas plāniem būvniecības profesijās (toties NVA tiek informēta, piemēram, par pārdēvēju skaitu palielināšanu). Tātad, ar NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem būvniecības uzņēmēji īpaši nerēķinās kā ar saviem potenciālajiem darbiniekiem.

Zināmu atelpu būvniecības uzņēmējiem varētu dot emigrantu atgriešanās Latvijā: Īrijā, kur bezdarbs tuvinās Latvijas rādītājam, īpaši smaga lejupslīde ir būvniecībā, un daudzi imigranti no Latvijas palikuši bez darba. Iespējams, būvniecības nozares atkopšanās Latvijā kļūs par stimulu šiem cilvēkiem izšķirties par atgriešanos Latvijā.