Ražotāju cenu inflācija turpina mazināties

Neskatoties uz pieaugušajām ražotāju cenu gaidām šī gada sākumā, martā ražotāju cenu gada inflācija apstrādes rūpniecībā turpināja samazināties – līdz 1.5%. Līdzīga situācija, kad inflācijas gaidu pieaugums nerealizējās faktiskās inflācijas adekvātā pieaugumā, bija vērojams arī pērnā gada sākumā. Visticamāk atkārtojies scenārijs, kad uzņēmēji, jūtot pircēju pretestību cenrāža augšupvērstai korekcijai, ir spiesti savu apetīti pagaidām nomierināt (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Ražotāju cenas un uzņēmēju cenu gaidas apstrādes rūpniecībā

Avots: CSP un Eiropas Komisijas dati  

Eksportētās apstrādes rūpniecības produkcijas cenas kopumā gada laikā gandrīz nemainījās (pieauga par 0.3%). Lielā mērā to noteica stagnējušās koksnes cenas. Turklāt, lai gan 2012. gada sākums cenu izteiksmē bijis labvēlīgs metālu eksportam, marta sniegums to "noēda". Eksportētās produkcijas cenas kopumā pēdējo gadu laikā vidēji auga nedaudz lēnāk nekā vietējā tirgū realizētajai produkcijai, bet dažādās apakšnozarēs situācija ir atšķirīga. Piemēram, pārtikas produktu cenu pieaugumu vietējā tirgū pēdējo gadu laikā ierobežo iedzīvotāju pirktspēja (patlaban pārtikas ražojumu cenas ir aptuveni 2008. gada vidus līmenī), bet eksportētās pārtikas cenrāži ieņem arvien jaunus rekordus (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Pārtikas produktu ražotāju cenu indekss (2005 = 100)

Avots: CSP dati

Lai gan naftas cenas patlaban salīdzinot ar marta vidu samazinājušās, to līmenis saglabājas augsts, un tas vēl kādu laiku atspoguļosies arī ražotāju cenās. Turklāt šī gada 1. ceturksnī, turpinoties tirdzniecības nosacījumu pasliktinājumam, importa vienības vērtība varētu joprojām pieaugt straujāk par eksporta vienības vērtību. Pērn kopumā tirdzniecības nosacījumi bija Latvijai labvēlīgi. Eksporta vienības vērtība kopš 2005. gada palielinājusies gandrīz par 10 procentu punktiem straujāk nekā importa vienības vērtība (sk. 3. attēlu).

3. attēls. Eksporta un importa vienības vērtība (2005 = 100)

Avots: CSP dati