Statistiskas nianses un metāla nozares problēmas rada lielu apstrādes rūpniecības izlaides kritumu janvārī

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaide janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir sarukusi par 17.3%. Tādējādi arī gada pieauguma temps (kalendāri izlīdzināts) janvārī atgriezās negatīvajā teritorijā – izlaides apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri samazinājās par 11.3%.

Šāds rezultāts viennozīmīgi ir vērtējams kā ļoti slikts, tomēr, domājams, ka tas pilnībā nenorāda uz patieso situāciju nozarē vai būtiskām pārmaiņām ekonomiskajā konjunktūrā, bet gan vairāk atspoguļo apstākļu sakritību vai statistiskās nianses. Ja vērtē vēsturisko apstrādes rūpniecības laika rindu, tad redzams, ka tieši janvārī parasti ir lielākās mēneša svārstības nozarē. Arī citos gados ir bijuši šādi izlaides "iekritieni" (gan ne tik izteikti), kas turpmākajos mēnešos ir koriģējušies. Turklāt gada pieauguma tempu joprojām būtiski ietekmē "Liepājas Metalurga" pēdējais pilnās izlaides mēnesis – ar 2013. gada februāri uzņēmuma izlaide sāka mazināties. Sezonāli izlīdzinātie apstrādes rūpniecības dati jau vēsturiski ir bijuši grūti interpretējami, jo pēc-krīzes periodā sezonalitāte nozarē ir būtiski mainījusies gadu no gada, kas brīžiem rada šāda veida "statistiskos pārsteigumus".

Tomēr skaidrs ir arī tas, ka nevar novelt visu vien uz statistiskām niansēm. Ja vērtē sezonāli neizlīdzinātos gada pieauguma tempus (tie šajā reizē varētu labāk skaidrot situāciju nozarē), tad lielāko devumu kritumā veido metālu ražošana, kas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi ir samazinājusies par 90.9%. Šāds apjomu kritums nav izskaidrojams vien ar "Liepājas Metalurga" problēmām, uzņēmuma īpatsvars nozares izlaidē bija būtiski zemāks. Ņemot vērā stāvokli Eiropas metalurģijā, nav brīnums, ka ar problēmām saskaras arī citi nozares uzņēmumi. Tāpat būtiski kritieni arī apģērbu, dzērienu, elektrisko iekārtu un mehānismu ražošanā. Šoreiz nav pieejama statistika par farmācijas un citu transportlīdzekļu ražošanas apmēru, visticamāk, konfidencialitātes nosacījumu dēļ (nozarēs darbojas 1-2 lieli uzņēmumi) arī turpmāk šo nozaru datus neredzēsim.

Uz to, ka fundamentāli apstrādes rūpniecības nozarē nekas nav mainījies, norāda noskaņojuma rādītāji – tie pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecībā ir bijuši stabili un pat kāpuši. Ekonomiskajai situācijai Eiropas Savienības valstu vidū pakāpeniski uzlabojoties, arī ārējais pieprasījums, lai arī pakāpeniski, tomēr pieaug. Tādēļ gaidāms, ka jau februāra vai marta datos redzēsim nozares izlaides kāpumu.

Pēdējās nedēļās informatīvo telpu galvenokārt ir aizpildījusi informācija par norisēm Krievijā un Ukrainā. Šie notikumi, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs arī Latvijas apstrādes rūpniecību. Lai arī kopš Krievijas krīzes 1998. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības ekspozīcija austrumu tirgos ir būtiski mazinājusies, tomēr joprojām atsevišķas apakšnozares un uzņēmumi ir cieši saistīti ar norisēm šajos tirgos. Negatīvu ietekmi jau patlaban jūt tie rūpnieki, kas savu produkciju eksportē uz Krieviju un Ukrainu, bet samaksu saņem šo valstu valūtās – to vērtība šā gada sākumā ir būtiski mazinājusies. Tāpat turpmāku eksporta bremzēšanos var ietekmēt arī Krievijas pieprasījuma mazināšanās kopējās ekonomikas bremzēšanās apstākļos. Visticamāk visvairāk varētu ciest pārtikas rūpnieki, farmaceitisko vielu ražotāji, kā arī dažādu mehānisko iekārtu ražotāji – tieši šīs trīs apstrādes apakšnozares ir tās, kurām ir augsts realizācijas īpatsvars Krievijā un Ukrainā. Tajā pašā laikā atzīmējams, ka daudzi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (metālapstrādē un arī kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, ķīmisko vielu ražošanā u.c.) savas izejvielas iegādājas šajos pašos tirgos, kas sakarā ar šo valstu valūtas vērtību samazināšanos nozīmē, ka būs iespējas runāt par lētākām importa cenām.

Attēls. Apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss (2010=100), sezonāli izlīdzināti un neizlīdzināti dati 

Datu avots: CSP