Strauja ekonomiskā izaugsme un gandrīz nemainīgs bezdarbs. Kā tas skaidrojams?
2012. gada 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka līdz ar augstu ekonomisko aktivitāti pieaug arī nodarbinātība. Taču vienlaicīgi saglabājas arī augsts bezdarbs. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, ko veicina tautsaimniecības izaugsme un jaunas darba iespējas, kā arī valsts realizētā nodarbinātības politika. Šādas norises vērtējamas pozitīvi, tomēr tās paaugstina bezdarba līmeni. Tādēļ secinājumi saistībā ar augsto bezdarbu Latvijā izdarāmi rūpīgi izvērtējot to ietekmējošos faktorus.
Darba meklētāju īpatsvars jeb bezdarba līmenis ceturkšņa laikā samazinājās vien par 0.2 procentu punktiem. Tas ir netipiski maz, ņemot vērā pavasara/vasaras sezonas darbus. Darba meklētāju īpatsvars 16.1% apmērā ir augsts radītājs un dažiem vērotājiem varētu šķist, ka Latvijas darba tirgus atlabšana būtiski piebremzējusies vai pat apstājusies.
Tomēr detalizēta analīze šādu viedokli neapstiprina. Bezdarba lēnā sarukuma galvenais iemesls bijis būtisks ekonomiskās aktivitātes kāpums – tā pašlaik ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim (15-64 gadu vecumgrupā ekonomiski aktīvi ir 74.7% un 15-74 gadu vecumgrupā 66.5% iedzīvotāju)[1]. Tas ir augsts sasniegums pat ņemot vērā demogrāfisko norišu pozitīvo ietekmi (pēdējos gados pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars 25-54 gadu vecumgrupā). Nozīmīga loma augstas ekonomiskās aktivitātes uzturēšanai un slēptā bezdarba (piemēram, iedzīvotāji, kuri zaudējuši cerības atrast darbu u.c.) mazināšanai bija aktīvu darba tirgus politikas pasākumu (pagaidu darbi, pārkvalifikācija u.c.) palielinājumam krīzes laikā. Izskatās, ka augošās iespējas atrast darbu mudina aizvien vairāk cilvēku atkal kļūt aktīviem darba tirgū un atsākt meklēt darba iespējas. Šādiem cilvēkiem nokļūstot darba meklētāju rindās, bezdarba līmenis paaugstinās. Tātad, noturīgais bezdarbs un augstā ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir vienas monētas divas puses, un tās atspoguļo pozitīvas norises tautsaimniecībā.
Par to, ka turpinās noturīga darba tirgus atlabšana liecina ne tikai ekonomiskās aktivitātes, bet arī nodarbinātības dati. Nodarbināto skaita pieaugums 2012. gada 2. ceturksnī pret 1. ceturksni bija līdzīgs iepriekšējā gada atbilstošā perioda radītājam. Nodarbinātības kāpumu apstiprina visi pieejamie statistikas datu avoti. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits (kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas) no zemākā punkta 2010. gada sākumā līdz 2012. gada maijam pieaudzis par 58 tūkstošiem – līdz 769 tūkstošiem cilvēku. Līdzīgi (par 57 tūkstošiem no 2010. gada 1. ceturkšņa līdz 2012. gada 1. ceturksnim) ir audzis darba vietu skaits saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma datiem.
Atzinīgi vērtējams tas, ka darbaspēka apsekojuma rezultāti šoreiz tiek publicēti neparasti agri. Līdzīgi kā ārsta norādījumi nevar balstīties uz novecojušiem izmeklējumiem, arī ekonomiskās politikas veidošanai nepieciešami pēc iespējas svaigāki dati.
[1] Ekonomiskās aktivitātes līmenis līdz 2011. gadam visticamāk ir pārvērtēts. Tādēļ 2012. gada 2. ceturksnī (15-64 gadu vecumgrupā) varētu būt sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 3 )
Grūti noticēt, ka iedzīvotājs, kurš aiz bezcerības bija strādāšanai atmetis ar roku, turklāt nebija aizbraucis uz ārzemēm, pēkšņi metas darba tirgū. Lielāka ticamība šķiet minējumam, ka cilvēki pāriet no ēnu ekonomikas uz balto.
Manu iepriekšējo komentāru vajadzēja nopublicēt kā atbildi uz Jūsu komentāru ;)
Vai vienkāršāk nebūtu prasīt CSP, lai viņi skaita gan bezdarbniekus, gan tos, kas atmetuši ar roku darba meklējumiem?
Citādi grūti noticēt, ka iedzīvotājs, kurš aiz bezcerības bija strādāšanai atmetis ar roku, turklāt nebija aizbraucis uz ārzemēm, pēkšņi metas darba tirgū. Lielāka ticamība šķiet faktam, ka CSP kļūdijies.
Bezdarbnieks darbaspēka apsekojumā tiek definēts kā "darba meklētājs" – tas, kas aktīvi meklē darbu un ir gatavs (teju) uzreiz sākt strādāt gadījumā ja darbs tiks piedāvāts. Tie, kas vienkārši "sēž bez darba" nav darba meklētāji – tāda nu ir starptautiskā metodoloģija, kas tiek izmantota arī visās ES valstīs.
Tie, kas "sēž bez darba" nav mobili, ar zemu kvalifikāciju un pārsvarā vecākā gadagājuma cilvēki – tieksme emigrēt viņiem ir daudz mazāka nekā jauniem un ambicioziem. Ar NVA programmām, t.sk. ar 100-latu stipendiju daļu no "bez darba esošiem" izdevās "izkustināt" lai viņi meklē darbu. Tātad, bezdarbs tika izvilkts no slēptās daļas un parādījies statistikā (salīdzinot, piemēram, ar 2002. gadu, kad bija salīdzinoši zems darba meklētāju skaits un daudz "cerības zaudējušo bez darba esošo").
Tas, ka kāds ir kļūdījusies, ir iespējams. Bet tas, manuprāt, ir nevis "fakts" kā Jūs rakstāt, bet gan Jūsu viedoklis, kuram vajadzētu atrast pieradījumus. Kad datos ir kļūda, "kaut kas neiet kopā" un tas ir redzams ar datiem strādājošiem analītiķiem. Bez tam, aptaujas datiem ir arī standartkļūda, kas rodas ekstrapolējot izlases datus uz ģenerālkopu – iedzīvotāju skaitu. Tāpēc mazas pārmaiņas vērtējamas kā nenozīmīgas – ticamības intervāla robežās.
Grūti noticēt, ka iedzīvotājs, kurš aiz bezcerības bija strādāšanai atmetis ar roku, turklāt nebija aizbraucis uz ārzemēm, pēkšņi metas darba tirgū. Lielāka ticamība šķiet minējumam, ka cilvēki pāriet no ēnu ekonomikas uz balto.
Darbaspēka apsekojums ietver arī ēnu ekonomiku. Tas, ka cilvēki tajā atbild salīdzinoši godīgi, ir redzams kaut vai salīdzinot ar uzņēmumu apsekojuma datiem.