Tautsaimniecības izaugsmes "degvielas" padeve pārslēdzas no eksporta uz patēriņu

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais rādītājs uzrāda straujāku tautsaimniecības izaugsmi, nekā iepriekš lēsts. Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni audzis par 1.4% (koriģēts par 0.2 procentu punktiem uz augšu).

Runājot par gada izaugsmes tempiem, šoreiz nepieciešams nedaudz plašāks izklāsts, jo viens analītiķis pasvītros izaugsmes palēnināšanos, bet otrs teiks, ka pieauguma tempi patlaban vēl saglabājas iepriekšējā līmenī, un abiem formāli būs taisnība. Salīdzinājumā ar 2012. gada 1. ceturksni IKP ir audzis par 6.0% pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem, savukārt pēc neizlīdzinātajiem datiem - vien par 3.6% (lielākā daļa Eiropas valstu gan apskaustu arī šādu rādītāju). Tādejādi gada tempu kritumu no aizvadītā gada beigās pieredzētā 5.1% daļēji ir noteicis fakts, ka šā gada 1. ceturksnī ražojām un tērējām par trim dienām mazāk – vienu pilnu dienu (2012. gads bija garais gads), un divas daļēji (šogad Lieldienu brīvdienas iekritušas martā, t.i., 1. ceturksnī, tomēr te ietekme ir tikai daļēja, jo dzīve brīvdienās gluži neapstājas).

Tomēr tajā pašā laikā lielākā daļa operatīvo datu mēnešu griezumā apliecina objektīvu pieauguma tempu bremzēšanos. Vājinās rūpniecības sniegums, sarūk arī eksporta kāpuma tempi. Reālais preču un pakalpojumu eksports 1. ceturksnī veidoja 1.8 procentu punktu devumu, savukārt 2012. gada 4. ceturksnī tas bija krietni augstāks (4.9 procentu punkti). Rūpniecības un eksporta palēninājumu pastiprina arī "Liepājas metalurga" ražošanas apjomu samazinājums. Līdz ar to kopumā ir pamats runāt par izaugsmes palēninājumu.

Eksporta pieauguma tempiem palēninoties, 2013. gada 1. ceturksnī par galveno izaugsmes nodrošinātāju kļuvis privātais patēriņš, nosakot 3.4 procentu punktu devumu IKP izaugsmē. Privātā patēriņa kāpumu 1. ceturksnī par 4.7% nodrošinājis rīcībā esošo ienākumu kāpums - audzis gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan vidējā bruto alga (pirms nodokļu nomaksas). Turklāt lielāka daļa nekā iepriekš no saņemtās algas "uz papīra" nonākusi arī iedzīvotājam "uz rokas", proti, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājuma dēļ neto alga palielinājusies nedaudz straujāk. Iedzīvotāju reālās pirktspējas uzlabojumā svarīga loma ir arī cenu pārmaiņām. Arī šajā ziņā situācija ir labvēlīgāka nekā iepriekš, jo inflācija ir krietni samazinājusies, tātad algu paaugstinājumi gandrīz tādā pat mērā nosaka pirktspējas uzlabojumu. Kopumā reālais neto darba samaksas fonds 1. ceturksnī palielinājies par 8.8%, kas ir straujākais kāpums kopš "treknajiem gadiem", kas arī sniedzis mājsaimniecībām iespējas tērēt vairāk. Privātais patēriņš arī turpmākajos mēnešos varētu saglabāt līdera lomu, tomēr tā spēja noturēt strauju IKP kāpumu mazas un atvērtas ekonomikas situācijā nav bezgalīga.

Pozitīva ietekme uz IKP izaugsmi ir arī krājumu pārmaiņām (+1.4 procentu punkti) un valdības patēriņam (+0.2 procentu punkti). Savukārt investīcijām jeb kopējā pamatkapitāla veidošanai šoreiz ir negatīvs devums (-2.5 procentu punkti). Importam augot, negatīvais devums saglabājas arī šim komponentam (-0.7 procentu punkti).

Jūlijā Latvijas Banka publicēs precizētas makroekonomisko rādītāju prognozes. Atgādinu, ka tās iepriekš paredzēja 3.6% IKP izaugsmi 2013. gadā. 1. ceturkšņa rezultāti ir uzrādījuši labāku rezultātu nekā gaidījām, tomēr tālākās izaugsmes perspektīvas nesniedz ne par matu lielāku skaidrību. "Liepājas metalurga" attīstības scenāriji joprojām ir neskaidri. Ārējais pieprasījums ir vājš un svārstīgs, turklāt, ja iepriekš Latvijas galvenās tirdzniecības partnervalstis samērā labi turpināja attīstīties, tad šobrīd arī šo valstu tautsaimniecībās iezīmējas atšķirīga pārmaiņu dinamika – vienās tautsaimniecība turpina stabili augt vai vismaz saglabā pozitīvus pārmaiņu tempus (Lietuvā, Zviedrijā), otrās - palēninās (Igaunijā, Vācijā, Krievijā). Arī investīciju kritums 1. ceturksnī nevieš pamatu optimismam par straujākas eksporta izaugsmes atjaunošanos. Kamēr neskaidrību periods turpinās, prātīgākais būtu saglabāt piesardzību.