Vai apsteidzošie rādītāji apsteidzoši rāda krīzi?

Pasaulē ir virkne dažādu rādītāju, kuri raksturo uzņēmuma, valsts vai reģiona ekonomisko attīstību. Lielākā daļa no tiem apraksta vēsturisko jeb faktisko attīstību. Tā, piemēram, iekšzemes kopprodukts apraksta pievienotās vērtības apmēru kādā noteiktā periodā, rūpniecības izlaide – cik liels ir bijis izlaistās rūpnieciskās produkcijas apmērs, patēriņu cenu indekss – cik liela ir bijusi inflācija. Šie rādītāji ir sevišķi svarīgi, lai ekonomiskās politikas veidotāji, iedzīvotāji un uzņēmēji varētu spriest par tautsaimniecības stāvokli. Tomēr ekonomikas teorijas sevī iekļauj arī gaidu elementu. Proti, teorija saka, ka tautsaimniecības attīstība nākotnē lielā mērā ir atkarīga no tās dalībnieku – mājsaimniecību, uzņēmumu un pat valdību uzskatiem jeb gaidām par norisēm nākotnē vai to vērtējumu par notikumiem pagātnē. Tāpēc arvien populārāki kļūst t.s. apsteidzošie rādītāji (leading indicators). Galvenokārt, tie balstās uz kādu referento (apsekojamo) grupu aptaujāšanu. Tātad – tie ir izlases veida apsekojumi, kuros respondentiem tiek uzdoti jautājumi par pagātnes, esošo vai nākotnes stāvokli kādā nozarē vai tautsaimniecībā kopumā. Atbildes parasti ar dažādu statistisku metožu palīdzību tiek pārvērstas indeksos, lai vienkāršotu to uztveri un padarītu to lietošanu pieejamu pēc iespējas plašākam lietotāju lokam.

Tā nu arvien biežāk arī Latvijas ekonomikas analītiķu publikācijās var lasīt par konfidences, konjunktūras, noskaņojuma u.c. rādītājiem, taču ne vienmēr ekonomiskās literatūras lasītājs aizdomājas, kas ir šo datu "pamatā". Tāpēc šajā rakstā centīšos iepazīstināt lasītājus ar visplašāk lietotajiem rādītājiem, kā arī paanalizēšu to aktuālos rādījumus un nozīmi šobrīd.

Eiropas Komisijas apkopotie konfidences indikatori: nedaudz teorijas

Plašāk lietotie apsteidzošie rādītāji Latvijas ekonomiskajā analīzē ir Eiropas Komisijas (EK) apkopotie konfidences indikatori. EK statistiķi gan rādītājus tikai apkopo, bet reālo referentās grupas aptauju veic attiecīgo valstu statistikas pārvaldes, visbiežāk to nododot darīt kādam apakšuzņēmumam, kurš specializējies socioloģisko aptauju veikšanā. Latvijas gadījumā ar to nodarbojas valsts aģentūra "Latvijas Statistikas un darba tirgus prognozēšanas institūts" un SIA "Latvijas Fakti". Konfidences indikatori tiek publicēti pārskata mēneša 25.-29. datumā. Katra ES dalībvalsts vāc informāciju par dažādām jomām/nozarēm, veidojot tām indeksus, kas liecina par to attīstības pozīciju. Informācija tiek vākta un apkopota par:

• rūpniecību – respondentiem (rūpniecības nozares uzņēmumu vadībai, grāmatvedim) ir jāatbild uz jautājumiem par novēroto rūpnieciskās produkcijas izlaides apmēru iepriekšējos mēnešos, pasūtījumu apmēru nākotnei, pabeigtās produkcijas krājumu apmēriem, sagaidāmo pārdošanas cenu nākotnē, par nodarbināto skaitu nākotnē un citiem rādītājiem;
• būvniecību – būvnieki novērtē pēdējo mēnešu būvniecības apmērus, pasūtījumu apmēru nākamajam periodam, nodarbinātības apjomu un cenu līmeni;
• tirdzniecību – tirgotāju konfidence ir atkarīga no nozares situācijas novērtējuma par iepriekšējiem 3 mēnešiem, nākamajiem 3 mēnešiem, kā arī krājumu apmēra. Papildus tam tirgotāji sniedz savu viedokli par sagaidāmo cenu līmeni un nodarbinātības apmēru;
• patērētājiem – patērētāji izklāsta savu redzējumu par ekonomisko un personisko finanšu stāvokli nākamajos 12 mēnešos, uzkrājumu līmeni, sagaidāmo cenu līmeni, bezdarba līmeņa gaidām, kā arī iespējamajiem lielajiem pirkumiem;
• pakalpojumu sektoru – pakalpojumu sniedzēji novērtē sniegto pakalpojumu daudzumu iepriekšējos 3 mēnešos un nākamajos 3 mēnešos, sagaidāmo cenu, kā arī nodarbinātības līmeni.

Par katru no jomām/nozarēm tiek veidots atsevišķs indikators, kurš liecina par attiecīgās jomas/nozares attīstību. Izmantojot iegūtos indikatorus tiek veidots Ekonomikas sentimenta indekss (ESI), kurš apraksta kopējo tautsaimniecības stāvokli. ESI tiek veidots kā svērts indekss, no kā 40% veido rūpniecības konfidences indikators, 30% - pakalpojumu sektora konfidences indikators, 20% - patērētāju konfidences indikators, 5% - tirdzniecības sektora konfidences indikators un 5% - būvniecības konfidences indikators. Tātad lielākā ietekme uz ESI ir rūpniecības nozarei un pakalpojumu sektoram. Papildus tam tiek veiktas arī ceturkšņu aptaujas, kur respondentiem jau minētajās jomās/nozarēs tiek uzdoti papildu jautājumi. Tā, piemēram, rūpniekiem tiek uzdoti jautājumi par attīstību ierobežojošiem faktoriem, ražošanas jaudu noslodzi un konkurences pozīciju, bet patērētājiem – par specifiskiem plāniem veikt lielākus pirkumus nākamo 12 mēnešu laikā.

Eiropā konfidences līmenis pasliktinās: vai priekšā vēl viena recesija?

Ko tad pēdējā laikā rāda konfidences indikatori? Līdz pat 2011. gada sākumam konfidences indikatori Eiropā faktiski atkopās no iepriekšējās finanšu krīzes, kas arī noteica to, ka ES dalībvalstu indikatoru virzība ir ļoti līdzīga. Kā redzams 1. attēlā, Latvijas ESI pēdējos gados nedaudz atpaliek no ES un eiro zonas ESI. Konfidences indikatoru atkopšanās Eiropā notika ātrāk un straujāk nekā Latvijā, taču šobrīd – 2011. gada augustā – redzams, ka Eiropas konfidences līmenis 4-5 mēnešus samazinās, bet Latvijai joprojām pieaug.

1.attēls. Ekonomikas sentimenta indekss eiro zonā, Eiropas Savienībā un Latvijā, punkti

Kas nosaka ESI virzību? Latvijā ESI pieaug, jo ļoti strauji uzlabojas būvniecības un patērētāju konfidences rādītāji, kamēr pārējie rādītāji kopš gada sākuma ir bijuši visai stabili. Te gan jāmin, ka tieši būvniecības un patērētāju konfidences indikatori krīzes laikā bija zaudējuši lielāko daļu vērtības, tādēļ šobrīd tiem arī ir lielāks potenciāls atkopties. Eiropā ir redzama rūpnieku un tirgotāju konfidences pasliktināšanās, bet pārējie rādītāji ir diezgan stabili. Taču tieši šie divi rādītāji parasti vislabāk iezīmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Ja ieskatāmies detalizētajā statistikā, tad redzams, ka Eiropas rūpnieku konfidences samazināšanos šobrīd nosaka mazāks sagaidāmais izlaides apjoms nākotnē, kā arī jauno pasūtījumu apmēra samazināšanās. Protams, pēdējā laika notikumi ap eiro zonas parādu krīzi nevar neietekmēt tirgus dalībnieku konfidenci. Šī gada laikā uzmanības centrā jau ir paspējusi būt Grieķija ar savām ļoti nopietnajām parāda un valsts finanšu problēmām, Portugāle, Īrija, Itālija un Spānija. Eiropas Savienības ESI šī gada septiņos mēnešos ir zaudējis 4.0 punktus, Itālija ir zaudējusi 7.3, bet Portugāle – 6.9.

2011. gada jūlija konfidences indikatori gan liek aizdomāties par situāciju Eiropā kopumā. ESI jūlijā samazinājās par 2.2 punktiem gan ES, gan eiro zonā – tas ir uzskatāms par relatīvi strauju samazinājumu viena mēneša laikā, jo tikai atsevišķos mēnešos ESI svārstības ir lielākas par 1–1.5 punktiem. Eiro zonā indikatora samazināšanos ietekmēja visu konfidences indikatoru kritums, īpaši pakalpojumu un rūpniecības sektoros. Savukārt ES galvenokārt samazinājās rūpniecības, tirdzniecības un patērētāju konfidences līmenis, bet būvniecības rādītājs pieauga. Jūlijā visstraujāk ESI samazinājās tieši parāda krīzes skartajās valstīs – Spānijā (par 2.7 punktiem), Itālijā (4.5), Ungārijā (3.6). Bet ir arī izņēmumi – piemēram, Zviedrijā ESI samazinājās par 5.6 punktiem par spīti tam, ka tur nav redzamas acīmredzamas tautsaimniecības problēmu pazīmes.

Rūpniecības konfidences indikators ES kopumā samazinājās par 2.6 punktiem un par 2.4 punktiem eiro zonā, tādējādi veidojot lielāko devumu ESI samazinājumā. To galvenokārt noteica pesimistiskāks rūpnieku redzējums attiecībā uz sagaidāmo izlaides apjomu un zemāks nākotnes pasūtījumu apmēru novērtējums. Krājumu apmēra novērtējums gan joprojām turpina pieaugt. Pakalpojumu sektora konfidence eiro zonā samazinājās par 2.2 punktiem, bet ES kopumā tā kritās ievērojami mazāk (-0.4). Abos reģionos ievērojami pasliktinājās pakalpojumu sniedzēju novērtējums gan biznesa situācijai un pieprasījumu apjomam pagājušajā periodā, gan nākotnes pieprasījuma apmēram. Tirdzniecības sektora konfidence pasliktinājās par 2.6 punktiem ES un par 0.9 – eiro zonā. Atšķirību veidoja sliktu finansiālo rādītāju izziņošana par Apvienotās Karalistes uzņēmumiem.

Patērētāju konfidences līmenis gan ES, gan eiro zonā samazinājās par 1.5 punktiem, galvenokārt atspoguļojot to bažas par nākotnes ekonomisko situāciju un bezdarbu.

Savukārt būvniecības sektora konfidence pasliktinājās par 1.0 punktu eiro zonā, bet uzlabojās par 0.9 punktiem ES, tomēr abos reģionos indikatora vērtība saglabājas ievērojami zem ilgtermiņa vidējā līmeņa.

Finanšu sektora konfidence (kas gan netiek iekļauta ESI aprēķinā) samazinājās par 4.6 punktiem ES un par 10.8 eiro zonā, atspoguļojot finanšu tirgus dalībnieku bažas par pieaugošajām problēmām eiro zonas valstu tautsaimniecībā.

No ceturkšņa apsekojuma rādītājiem īpaši jāizceļ ievērojami sliktāks rūpniecības sektora respondentu redzējums par nākamo 3 mēnešu pasūtījumu apmēru un sagaidāmo eksporta apmēru. Tāpat abos reģionos pasliktinājās rūpnieku skatījums uz konkurences pozīciju ārpus ES.

Ražošanas jaudu noslodze 2011. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 80.7% ES (81.6% - 2011. gada 2. cet.) un 80.9% eiro zonā (81.6%). Tas ir pirmais ražošanas jaudu noslodzes samazinājums kopš 2009. gada 2. ceturkšņa. Kā redzams 2. attēlā, tad ražošanas jaudu noslodzes samazinājums iepriekš (ap 2008. gada sākumu) aizsāka globālo recesiju. Tomēr jāņem vērā, ka rūpniecības izlaide ir pakļauta daudziem faktoriem un gadās arī īstermiņa svārstības, tādējādi viena ceturkšņa ražošanas jaudu noslodzes samazinājums vēl neliecina par jaunas krīzes sākumu. Taču skaidrs, ka šim rādītājam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

2.attēls. ES-27 Ražošanas jaudu noslodzes un IKP pārmaiņas, procentu punktos

Ņemot vērā pēdējo divu nedēļu notikumus finanšu tirgos (akciju vērtības visā pasaulē piedzīvoja ilgstošu kritumu, veicinot panikālus fondu biržu indeksu kritumus), ir sagaidāms, ka arī augusta ESI rādītājs lielākajā daļā ES valstu atspoguļos būtisku konfidences līmeņa samazināšanos. Tāpat ir sagaidāms, ka konfidences efekti pasliktināsies Norvēģijā (terora aktu dēļ), Lielbritānijā (grautiņu dēļ) un Spānijā (protestu dēļ). Šeit der atzīmēt, ka konfidences indikatori bieži uztver ne tikai ekonomisko un politisko norišu "garastāvokli", bet arī sociālo problēmu eskalāciju.

PMI rādītāji: finanšu tirgu alternatīva konfidences rādītājiem

Vēl viens pasaulē plaši izplatīts indikators ir PMI (Purchasing managers index), kas no angļu valodas būtu tulkojams kā iepirkuma vadītāju indekss. PMI galvenokārt tiek rēķināts pasaules lielākajām tautsaimniecībām. Eiropā to dara MARKIT, bet ASV – ISM (Institute for Supply Managament). PMI pēc savas būtības ir līdzīgs EK konfidences indikatoriem, tomēr pēc uzbūves struktūras ir vienkāršāks un tāpēc plaši lietots, īpaši finanšu tirgu analītiķu vidū.

PMI apakšindeksi tiek rēķināti pēc formulas:

I=P₁*1+P₂*0.5+P₃*0 (1)

kur

P₁ – to vadītāju īpatsvars procentos, kuri atbildēja, ka situācija uzlabojas;

P₂ – to vadītāju īpatsvars procentos, kuri atbildēja, ka situācija ir bijusi nemainīga;

P₃ – to vadītāju īpatsvars procentos, kuri atbildēja, ka situācija pasliktinās.

Tādējādi indeksa vērtība ir teorētiski iespējama no 0 līdz 100, kur 50 nozīmē situācijas nemainīgumu. Tātad indeksa vērtība virs 50 liecina par situācijas uzlabošanos, bet zem – par pasliktināšanos. Ir vairāki PMI indeksu veidi (rūpniecības, pakalpojumu, tirdzniecības, būvniecības), taču makroekonomiskajā analīzē galvenokārt lieto rūpniecības indeksu (Manufacturing PMI), kuru rēķina, veidojot no pēc formulas (1) aprēķinātajiem apakšindeksiem:

PMI=NO*0.3+OU*0.25+EM*0.2+SDT*0.15+SP*0.1 (2)

kur

NO – jauno pasūtījumu apmērs;

OU – produkcijas izlaides apmērs;

EM – nodarbinātības līmenis;

SDT – piegāžu laiks;

SP – gatavās produkcijas krājumi.

PMI norāda uz rūpnieciskās produkcijas izlaides samazinājumu ne tikai Eiropā, bet arī citos reģionos

Uz ko norāda šī brīža PMI rādītāji? Pēdējie PMI rādītāji iznāca augusta sākumā un norāda uz situācijas pasliktināšanos daļā lielākajā pasaules valstu. Āzijas reģiona valstīs PMI rūpniecības indekss galvenokārt saglabājas neitrālās līnijas tuvumā (ap 50), taču ar tendenci samazināties. Dienvidkorejā PMI vērtība jūlijā bija 51.3 punkti, Taizemē – 46.1, Ķīnā 49.3, Krievijā – 49.8, Indijā – 53.6, Japānā – 52.1. Ekonomikas analītiķu vidū, protams, vislielākās bažas izraisa straujais PMI līmeņa kritums reģiona lielākajā ekonomikā Ķīnā, kam ir potenciāls "paraut" līdzi arī pārējos globālās ekonomikas dalībniekus. Lai gan jau kādu laiku ekonomikas analītiķu vidū cirkulē runas par Ķīnas ekonomikas pārkaršanu un tās sekām, kas it kā sāk izpausties, tomēr pagaidām Pekinas sniegtā statistiskā informācija liecina par tālāku Ķīnas tautsaimniecības ekspansiju. Tomēr nevar noliegt, ka Ķīnas tautsaimniecība jau tagad saskaras ar problēmām, ko izraisa nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Par spīti ierobežošanas pasākumiem pieaug inflācija, kā arī darba tirgus piedāvājums kvalitātes ziņā neatbilst augošajam pieprasījumam. Arī pārējās reģiona ekonomikas piedzīvo PMI samazinājumu. Vienīgais izņēmums ir Japāna, kas turpina savu atkopšanos pēc dabas kataklizmu radītajām sekām.

3.attēls. Atsevišķu valstu PMI indikatora dinamika

Kas notiek ar eiro zonas valstu PMI rādītājiem? Ekonomikas analītiķi, vērtējot eiro zonu, pirmkārt, pievērš uzmanību Vācijas (Eiropas lielākās ekonomikas) rādītājiem. Februārī Vācijas PMI indekss sasniedza savu augstāko punktu – 62.7, un tas samazinājies līdz 52 punktiem jūlijā. Lai arī rādītājs joprojām ir pozitīvs, tā tendence liecina, ka Vācijas rūpniecības sektora konjunktūra ievērojami pasliktinās. Turklāt, ja skatāmies PMI komponenšu līmenī, tad redzams, ka tā kritumu nosaka tieši jauno pasūtījumu komponente – tātad tieši tā, kas veido rādītāja apsteidzošo elementu jeb raksturo gaidu līmeni. Tāpēc puslīdz droši var teikt, ka jau tuvākajos mēnešos arī Vācijas PMI atradīsies t.s. negatīvajā teritorijā. Uz to norāda arī virkne citu Vācijas apsteidzošo indikatoru – tieši Vācija ir valsts, kurā ir izstrādāti un tiek lietoti daudz un dažādi apsteidzošie indikatori (ZEW, IFO u.c.). Lai gan rādītāju aprēķina metodoloģija atšķiras, tie visi norāda uz vienotu tendenci – uz konjunktūras pasliktināšanos.

Visstraujākais PMI rādītāju kritums pēdējo mēnešu laikā, protams, ir t.s. "perifērijas valstīm" jeb valstīm, kuras pašlaik piedzīvo vētras finanšu tirgos. Spānijas PMI rādītājs jūlijā samazinājās līdz 45.6 punktiem, Itālijas – līdz 50.1, Grieķijas – līdz 45.2. Turklāt jāņem vērā, ka aptauja tiek veikta mēneša vidū, līdz ar to šie rādītāji neietver stresa līmeņa pieaugumu finanšu tirgos attiecībā uz Spānijas un Itālijas parādzīmēm jūlija beigās un augusta sākumā. Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma turpināt savu "perifēro valstu" parādzīmju pirkšanas programmu stresa līmenis šajās valstīs gan ir nedaudz mazinājies, taču priekšā esošie konsolidācijas pasākumi konfidences līmeni noteikti mazinās.

Arī Atlantijas okeāna otrajā pusē situācija ir līdzīga. Brazīlijas PMI jūlijā ir samazinājies līdz 47.8 punktiem, Kanādā PMI pieauga līdz 53.1, bet ISM rādītājs (kas ir ASV analogs PMI, lai arī nedaudz atšķiras iekļautie apakšindikatori) samazinājās līdz 50.9. Visvairāk uzmanības, protams, Ziemeļamerikā tiek pievērsts ASV ISM rādītājam, kas tiek uzskatīts par ļoti svarīgu apsteidzošo rādītāju, jo vēsturiski ir ļoti labi korelējis ar ASV ekonomikas svārstībām. Jūlijā indikators piedzīvoja ļoti strauju samazinājumu – par 4.4 punktiem. Bet kopš rādītāja augstākā punkta šī gada februārī tas jau ir samazinājies par 10.5 punktiem. Samazinājumu noteica jauno pasūtījumu apmēra samazināšanās (no 61.7 aprīlī līdz 49.2 jūlijā) un nodarbinātības apjomu novērtējuma samazināšanās (no 63.8 aprīlī līdz 52.3 jūlijā). Tā kā tieši apsteidzošie ISM rādītāji nosaka samazinājumu, tad ASV ekonomikas analītiķi uzskata, ka ir tikai laika jautājums, kad rādītāja vērtība pakļūs zem 50 punktu atzīmes, kas varētu dot vēl vienu pamatīgu triecienu ASV ekonomikai un finanšu tirgiem, jo, spriežot pēc analītiķu retorikas, ISM rādītāja pakļūšana zem 50 ir uzskatāma par ļoti spēcīgu signālu par recesijas tuvošanos.

Augusta konfidences rādītāji būs kritiski svarīgi, lai saprastu globālās ekonomikas ciklisko pozīciju

Šajā rakstā ir apskatīti divi populārākie ekonomiskajā analīzē izmantotie rādītāju kopumi – EK konfidences un PMI rādītāji. Taču ir vēl virkne lokālāku un specifiskāku rādītāju – piemēram, IFO, ZEW, SENTIX, CLI u.c., kurus visbiežāk izmanto šaurāka profila analītiķi.

Kāda ir pašreizējā situācija globālajā ekonomikā? Tātad, no vienas puses, Eiropā ir parādu krīze, kas dzen izmisumā ekonomikas dalībniekus un sagādā galvassāpes valstu vadītājiem. Tas pamazām sāk graut konfidenci, turklāt tas vairs nenotiek, svārstoties atsevišķām grupām/nozarēm, kas ir normāla ekonomikas ikdiena. Konfidences indikatori samazinās faktiski visās rādītāju grupās. No otras puses, finanšu tirgi un investori sāk apzināties to, ka pēckrīzes perioda izaugsme ir bijusi vairāk šķietama. Proti, pēckrīzes periodā ekonomikas stimulēšanas (naudas iepludināšanas) pasākumi uzturēja dzīvu mītu par Eiropas valstu un ASV izaugsmi, taču, parāda krīzes ietekmē stimulu programmām apsīkstot, tirgus dalībnieki arvien vairāk saredz reālo ekonomikas stāvokli. Uz to šobrīd arī norāda konfidences rādītāji un PMI – ekonomikas dalībnieki koriģē savu redzējumu par esošo konjunktūras stāvokli. Vai esošā korekcija var novest pie jaunas krīzes? Pagaidām skaidri pateikt nav iespējams, taču, ja augusta un septembra dati uzrādīs turpmāku jauno pasūtījumu apmēru kritumu, kā arī nodarbinātības gaidu samazinājumu, tad ir vērts aizdomāties par atkārtotas recesijas varbūtību. Sevišķi svarīgi būs oktobra rādītāji, kad būs redzama paredzamā ražošanas jaudu noslodze 2011. gada pēdējam ceturksnim.

Kā iepriekš minētais šai situācijā palīdz Latvijas ekonomikas politikas veidotājiem, uzņēmumiem? Acīmredzot jārēķinās ar to, ka nākamajos mēnešos un gados pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem pasaulē mazināsies. Tas nozīmē – arī pēc Latvijas eksporta. No tā savukārt izriet divas mācības. 1) Valdībai ļoti piesardzīgi plānojami 2012. gada nodokļu ieņēmumi budžetā, lai neiznāk kā 2009. gadā, kad uz optimistiskiem ieņēmumu plāniem sabūvētie izdevumi kļūst neiespējami – jo nav naudas. Tātad konsolidācija veicama, samazinot izdevumus ne mazāk kā jau pieminēto 100-130 miljonu latu apmērā. 2) Latvijas eksporta produkcija ir kļuvusi konkurētspējīgāka. To mēs redzam pēc pieaugušām tirgus daļām dažādās valstīs. Tātad jo "gudrāks" būs Latvijas eksports, jo noturīgāks tas būs pret ekonomiskām krīzēm un sasalumiem citviet pasaulē, un tie, lai cik skarbi, ir labs mudinājums turpmākiem konkurētspējas uzlabojumiem.

Izmantotā literatūra:

1. Eiropas Komisijas Ekonomikas un Finanšu ģenerāldirektorāta mājas lapas sadaļa, kas veltīta konfidences rādītājiem: ttp://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/surveys/index_en.htm
2. Konfidences indikatoru aprēķināšanas metodoloģijas rokasgrāmata: http://ec.europa.eu/economy_finance/db_indicators/surveys/documents/userguide_en.pdf
3. MARKIT PMI rādītāji
4. ASV ISM rādītāji: http://www.ism.ws/About/MediaRoom/newsreleaselist.cfm?navItemNumber=5450

Raksts 2011. gada 16. augustā saīsināti publicēts portālā Delfi