Vai kļūstam līdzīgāki eiro zonas valstīm?

2011. gada nogalē kopā ar kolēģi A. Meļihovu publicējām diskusiju materiālu par strukturālo konverģenci Latvijā. Kopš tā laika ir pagājis kāds laika sprīdis, tādēļ šajā blogā gribēju aktualizēt aprēķinus, ko toreiz veicām. Pateicoties Eurostat jaunākajiem datiem ir iespējams sekot strukturālās konverģences gaitai arī pa ceturkšņiem, tomēr šāda statistiskā informācija pieejama vien 10 nozaru griezumā. Šoreiz upurēšu nedaudz statistikas izskaidrošanas spēju par labu datu svaigumam un aktualitātei. Rezultāti nav pārsteidzoši – atsākoties izaugsmei ir novērojama neliela strukturālā diverģence attiecība pret eiro zonas valstīm jeb tuvošanās iepriekšējam homogenitātes līmenim. Tomēr Krugmana indeksa[1] (KI) struktūrā ir vērojamas būtiskas un pozitīvas pārmaiņas (pieaudzis rūpniecības nozares īpatsvars, arī būvniecības nozares īpatsvars nostabilizējies eiro zonas valstu vidējā līmenī), tādēļ īsumā par galveno.

Krugmana indeksa vērtība salīdzinot Latvijas un eiro zonas ekonomisko struktūru, punkti

Lai novērtētu strukturālo konverģenci izmantoju to pašu KI, ko lietojām diskusiju materiāla tapšanā. Indekss faktiski ir nozaru īpatsvaru absolūto starpību summa (starp eiro zonas valstu vidējo un Latvijas tautsaimniecības nozaru). Zemāk pievienotājā attēlā redzams, ka KI vērtība Latvijai attiecībā pret eiro zonu pēdējo divu gadu laikā ir tupinājusi pieaugt, kas teorētiski norāda uz ekonomisko struktūru līdzības samazināšanos jeb strukturālo diverģenci. Tomēr ir būtiski novērtēt kādu iemeslu dēļ notiek process.

• Kā redzams no attēla, tad lielāko starpību vēsturiski ir veidojusi tirdzniecības un transporta nozare, kas Latvijas tautsaimniecības struktūrā ievērojami pārsniedz Eiropas attiecīgās nozares īpatsvaru. To galvenokārt nosaka Latvijas transporta nozares nozīmīgums Latvijas tautsaimniecībā (eiro zonas valstu vidū transporta īpatsvars tautsaimniecības struktūrā ir ievērojami zemāks). Redzams, ka krīzes gados devums kopējā Krugmana indeksā samazinājās, ko noteica tirdzniecības apjomu sarukums, bet jau patlaban šīs nozares devums ir atpakaļ pirms-krīzes līmenī.
• Pilnībā ir noslēgusies "plaisa" būvniecības nozarē. Ja no 2004. gada līdz 2009. gada beigām būvniecības nozares īpatsvars Latvijā bija lielāks, tad turpmākajā periodā tieši otrādi – mazāks nekā eiro zonā. Tagad – 2012. gada beigās būvniecības nozares īpatsvars Latvijā un eiro zonā ir vienāds, ko varētu vērtēt kā normālu nozares īpatsvaru tautsaimniecībā, bez pārkaršanas pazīmēm.
• Nākamā būtiskā pārmaiņa ir sabiedriskais sektors. Tur stāsts arī ir interesants – līdz 2008. gadam Latvijas sabiedriskā sektora īpatsvars IKP bija zemāks nekā eiro zonā, tad, strauji sarūkot IKP apmēram 2008. gadā, sabiedriskais sektors bija ievērojami neelastīgāks un būtiski audzēja savu īpatsvaru struktūrā – tādējādi pietuvojoties eiro zonas rādītājiem. Tomēr jau pēc pirmā nopietnā veiktā konsolidācijas raunda 2009. gada vidū, sākot ar 3. ceturksni sabiedriskā sektora īpatsvars atkal būtiski samazinājās un tā tas turpinās arī patlaban. Tikmēr ES sabiedriskā sektora īpatsvars samazinājās vien no 19.7% (2009) līdz 19.4% (2012). Faktiski tieši sabiedriskā sektora īpatsvara mazināšanās nosaka KI pieaugumu. Ja ignorēt sabiedriskā sektora īpatsvara samazinājumu, tad kopējais KI būtībā nepieaug, tādējādi norādot, ka Latvijas tautsaimniecība strukturāli ir nostabilizējusies attiecība pret eiro zonas valstīm.
• Tāpat lūdzu pievērsiet uzmanību attēla sarkanajam reģionam – rūpniecībai. Latvija ir pilnībā noslēgusi rūpniecības īpatsvaru atšķirību attiecībā pret eiro zonu, vēl vairāk – atsevišķos ceturkšņos (kad enerģētikā ir labi mēneši) Latvijas rūpniecības īpatsvars ir bijis augstāks nekā eiro zonā.
• Un pēdējais, kam vēlos pievērst uzmanību – lauksaimniecības īpatsvara pieaugumam salīdzinājumā ar eiro zonu. Latvijā nozares īpatsvars pieaudzis līdz 5%, kamēr eiro zonā – zem 2%. Makroekonomikas teorijas klasiskajā gadījumā lauksaimniecības īpatsvara pieaugums norāda uz tautsaimniecības kāpienu lejup pa inovācijas pakāpēm, bet mūsu gadījumā jāņem vērā, ka strauji attīstījās kokrūpniecības nozare, kas līdzi velk arī mežistrādi, kas NACE 10 nozaru klasifikācijā ir zem lauksaimniecības.

Tātad rezumējot, ja pirms krīzes Krugmana indeksa vērtību noteica burbuļa veidošanās būvniecībā un tirdzniecībā, tad pēc-krīzes periodā to nosaka straujāka kokrūpniecības attīstība, kas veicina lauksaimniecības nozares īpatsvara pieaugumu, turpmāka konsolidācija sab. sekt., un neliela tirdzniecības/transporta nozares ekspansija kopējā struktūrā. Pozitīvie signāli – pilnībā noslēgušies iepriekš strukturālo nesabalansētību veidojošās īpatsvaru starpības būvniecības un rūpniecības nozarēs.

[1] Meļihovs, A., Kasjanovs, I. (2011, 23. dec.). Konverģences procesi Eiropā un Latvijā.

Lai novērtētu Latvijas tautsaimniecības strukturālās konverģences pakāpi, autori izmanto ekonomista P. Krugmana izstrādāto indeksu. Pēc savas būtības Krugmana indekss ir matemātiska tautsaimniecību pievienotās vērtības struktūru salīdzināšana, kā rezultāts tiek izteiktas atšķirības starp salīdzināmajām grupām procentpunktos. Tādējādi to var ērti pielietot tautsaimniecību struktūru salīdzināšanai no tautsaimniecības nozaru viedokļa, pie tam var izdalīt to sastādošās komponentes tādējādi novērtējot, kuras nozares ir tās, kas veido indeksa vērtību.

kur

 - Krugmana indeksa vērtība valstī k;

 - i nozares īpatsvars izteikts procentos k valsts pievienotajā vērtībā;

 - i nozares īpatsvars izteikts procentos valstī vai valstu grupā pret kuru tiek veidots salīdzinājums (izņemot k valsti).

Krugmana indekss parāda to, cik stipri ir konverģējusi valsts k tautsaimniecības struktūra attiecībā pret tautsaimniecības struktūru valstī vai valstu grupā, pret kuru tiek veidots salīdzinājums. Jo Krugmana indeksa vērtība ir zemāka un tuvāka nullei, jo stiprāks ir bijis tautsaimniecības strukturālās konverģences process. Krugmana indeksa vērtība ir iespējama robežās no 0-200, kur 0 liecina par pilnīgu tautsaimniecību homogenitāti, bet 200-heterogenitāti.