Vai krīze vienlīdz smagi gūlās uz vīriešu un sieviešu pleciem?

Sieviešu mūža ilgums vidēji ir par desmit gadiem ilgāks nekā vīriešiem, tādēļ sieviešu vecuma grupā virs 65 gadiem ir divreiz vairāk nekā vīriešu (sk. 4. attēls). Šis aspekts arī izskaidro, kādēļ pensiju apmērs un to dinamika salīdzinājumā ar citiem ienākumiem nozīmīgāk ietekmē tieši sieviešu nabadzības riska indeksu.

4. attēls. 65+ vecuma grupas iedzīvotāju skaits uz 1000

Avots: CSP dati

Nabadzības riska indeksa dinamika akcentē pensiju noteicošo lomu, tomēr arī darba tirgus norišu dēļ krīzes ietekme uz abu dzimumu pirktspēju nebija viendabīga. Lai gan darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzības riska indekss svārstījās daudzkārt mazākā mērā, tomēr pārmaiņas ir redzamas. Proti, "treknajos gados" sieviešu nabadzības riska indekss pārsniedza vīriešu nabadzības riska indeksu, savukārt krīzes laikā lomas mainījās. Šo lomu maiņu ir notikušas strukturālās pārmaiņas darba tirgū. Kā redzams 5. attēlā, krīzes laikā darba meklētāju skaits vīriešu vidū proporcionāli bija augstāks. Tātad bezdarba problēma nozīmīgāk skāra vīriešus, un uzlabojums bija vērojams tikai 2011. gadā.

5. attēls. Iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 65 gadiem pēc ekonomiskās aktivitātes un dzimuma (% no kopskaita)

Avots: CSP dati

Augstāku vīriešu bezdarba līmeni noteica pārmaiņas tautsaimniecības nozaru struktūrā. Plīstot nekustamā īpašuma burbulim, visnozīmīgākais nodarbinātības sarukums nozaru vidū bija vērojams būvniecībā, kas lielākoties saistās ar vīriešiem raksturīgākām profesijām – nodarbināto skaits būvniecībā saruka gandrīz divtik – no 128 līdz 66 tūkstošiem. Vīriešu nodarbinātība ir augstāka arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, rūpniecībā, transporta un sakaru nozarē, tomēr nodarbinātības sarukums šajās nozarēs salīdzinājumā ar būvniecību bija mērenāks (sk. 6. attēlu). Jāteic, ka straujāka rūpniecības, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru izaugsme līdz ar eksporta kāpumu labvēlīgi ietekmējusi vīriešu nodarbinātības atjaunošanos, iespējams, piesaistot daļu iepriekš būvniecībā strādājošo.

6. attēls. Nodarbinātie iedzīvotāji sadalījumā pa saimniecisko darbību veidiem un pēc dzimuma (tūkstoši)

Avots: CSP un Eurostat dati, LB prognoze 2011. gadam

Sievietes kuplākā skaitā ir nodarbinātas tirdzniecībā, izmitināšanā un ēdināšanā, izglītībā, veselībā un arī rūpniecībā. Attiecībā uz rūpniecību var atsevišķi runāt par tā saukto smago rūpniecību (piemēram, enerģētika, ķīmijas rūpniecība, metalurģija, mašīnbūve, būvmateriālu rūpniecība), kur vairāk ir nodarbināti vīrieši, un vieglo rūpniecību (piemēram, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana), kur biežāk darbu izvēlas sievietes. Kā redzams 6. attēlā, sieviešu profesijām raksturīgākajās nozarēs nodarbinātības sarukums bija mazāks, izglītībā strādājošo skaits 2010. gadā pat bija augstāks nekā 2008. gadā.

Tādējādi redzam, ka krīzi smagāk izjuta vīrieši, sievietes skarot mazākā mērā, ko noteica gan pensiju palielinājums 2009. gadā, samazinot nabadzības risku pensionāriem (atgādinu: 2/3 ir pensionāres), gan mazāks kritums sievietēm raksturīgo profesiju pieprasījumā. Tomēr stāsts ar to nav galā. Varbūt ir tieši otrādi – sievietes mērķtiecīgāk meklēja jaunas darba vietas, elastīgāk piemērojoties arī darba tirgus pārmaiņām un nepieciešamības gadījumā pārkvalificējoties? Ir pat dzirdēts joks: "Vīrietim uz kakla ir kaklasaite; sievietei - saimniecība, bērni un vīrietis ar kaklasaiti". Jokus pie malas, raudzīsim, ko rāda dati.

2011. gada 3. ceturksnī vīriešu, kas darbu nav varējuši atrast ilgāk nekā 12 mēnešus, īpatsvars darba meklētāju skaitā bija 64%. Šis pats rādītājs sievietēm bija krietni zemāks – 44%. 4. ceturksnī pēc CSP provizoriskajiem datiem gan šī atšķirība ir būtiski sarukusi (sk. 7. attēlu). Tomēr kopējo situāciju tas tomēr iezīmē - sievietēm kopš 2009. gada tik tiešām darba meklējumos sekmējies labāk. Jautājums, vai šo atšķirību nosaka objektīvi faktori darba tirgū, vai pašu meklētāju griba un aktivitāte?

Tik tiešām, kā rāda dati, sievietes biežāk piedalās dažādos NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iegūst izglītību. Ja salīdzina šo dalību dažādos apmācību, kvalifikācijas celšanas u.c. pasākumos, attiecinot to pret darba meklētāju skaita pēc dzimuma, tad jāsecina, ka sievietes ir divas reizes aktīvākas (sk. 8. attēlu). CSP dati par iedzīvotāju piedalīšanos mūžizglītībā rāda arī, ka sievietes ir vidēji divas reizes aktīvākas mācībās. Vēl dati: 17% no vīriešiem Latvijā ir augstākā izglītība, vienlaikus sievietēm – 26%.

7. attēls. Ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (% no darba meklētājiem)	8. attēls. Dalību NVA organizētajos nodarbinātības pasākumos skaits*, % pret darba meklētājiem un reģistrētajiem bezdarbniekiem
Avots: Eurostat dati. *CSP provizoriskais novērtējums	Avots: NVA un CSP dati. * viens cilvēks var piedalīties vairākās aktivitātēs

Interesanti, ka sievietes ir aktīvākas pat reģistrējoties bezdarbniekos, pat tās, kuras nemaz īsti darbu nemeklē, piemēram, mājsaimnieces, kurām bezdarbnieka statuss ir nepieciešams, lai pretendētu uz pašvaldības pabalstiem. Tieši ar šo ir skaidrojams, kāpēc reģistrēto bezdarbnieču skaits pat pārsniedz darba meklētāju skaitu pēc darbaspēka apsekojuma datiem (sk. 9. attēlu). Jāteic, ka sievietēm reģistrēto bezdarbnieču skaita pārsvars pār darba meklētāju skaitu varētu būt pat lielāks, jo kopējais darba meklētāju un nodarbināto iedzīvotāju skaits ir pārvērtēts nepilnīgi uztverto emigrācijas procesu dēļ. Ja piedalīšanos NVA pasākumos salīdzinām ar reģistrētajiem bezdarbniekiem (kas var pretendēt uz pasākumiem), tad sieviešu relatīvi augstākā aktivitāte gandrīz izzūd (sk. 8. attēla punktotās līnijas), tomēr arī pašu reģistrēšanos bezdarbnieka statusa iegūšanai pabalstu, 100-latu programmas dalības iespēju vai citu iemeslu dēļ arī var uzskatīt par zināmu aktivitāti.
 

9. attēls. Darba meklētāju skaits (tūkstoši)	10. attēls. Nodarbināto skaits (tūkstoši)
Avots: CSP dati	Avots: CSP dati

Jau šķiet, ka skaidrojums ir rokā – kas cenšas apgūt jaunas prasmes un zinības, tas arī darbu atrod. Bet situācija nav tik viennozīmīga, jo nodarbinātības kāpums 2011. gadā gan vīriešiem, gan sievietēm ir samērā līdzīgs, un tas visā laika rindā mainās atkarībā no nozaru attīstības. Tomēr, iespējams, ka tas skaidrojams ar raksta sākumā minēto diskrimināciju darba tirgū. Proti, tā kā sievietēm ir grūtāk atrast darba vietu, tad tām nākas pielikt divtik lielu spēku savas konkurētspējas pilnveidē, lai pārliecinātu potenciālos darba devējus par viņu priekšrocībām iepretim vīriešu kārtas pretendentiem. Tomēr atkal jau – nesteigsimies ar secinājumiem, jo ir divi aspekti, kas apgrūtina darba tirgus norišu analīzi – ēnu ekonomika un emigrācija.

11. attēls. Nozaru dalījums ēnu ekonomikā sadalījumā pēc nodarbināto skaita īpatsvara pa dzimumiem 2008. gadā (% no pārskatos neuztvertās daļas)

Avots: CSP un Eurostat dati, LB aprēķins

• Grūti novērtēt neoficiāli nodarbināto iedzīvotāju sadalījumu pa dzimumiem un ietekmi uz datiem. Tā kā darbaspēka apsekojumi ietver arī ēnu ekonomikā nodarbinātos (grūti gan pateikt, vai pilnā mērā), tad datiem būtu daudz-maz labi jāraksturo reālā situācija. Būvniecība, kas ir viena no nozarēm ar visaugstāko neoficiāli nodarbināto īpatsvaru, 2011. gada 2. pusgadā ļoti strauji auga. Vai izaugsme ir visaptveroša visā nozarē, vai tā vairāk saistīta ar aktivitāti vienā vai otrā sektorā? Pēc oficiālo būvkompāniju aptaujās redzamā krietni mērenākas nodarbinātības izaugsmes novērtējuma spriežot, aktivitāte varētu būt augusi tieši neformālajā sektorā, pamazām atjaunoties pieprasījumam pēc mājokļu būvniecības un remontiem. Katrā ziņā šie procesi var ietekmēt interesi par NVA pasākumiem un oficiālu reģistrēšanos. Tāpat arī jautājumi paliek par sieviešu nodarbinātību neoficiālā kārtā, īpaši auklīšu, mājkalpotāju u.c. individuālo pakalpojumu jomā. Pieprasījums šiem pakalpojumiem krīzes laikā varēja sarukt straujāk, savukārt uzlabojoties iedzīvotāju ienākumiem, arī šajā segmentā nodarbinātība varētu augt. Iespējams, vīriešiem ir plašākas iespējas iegūt neregulārus darba piedāvājumus (atvest - to, saremontēt – šo, no jumtiem notīrīt sniegu, augstceltnēm nomazgāt logus utt.).
• Eksperimentālā kārtā veicu aprēķinu nosacītam[1] ēnu ekonomikas veidotāju sadalījumam pa dzimumiem. Izmatojot CSP aprēķināto pārskatos neuztvertās daļas sadalījumu pa nozarēm 2008. gadā (pēdējie publiskotie dati), sadalīju šos nozaru devumus atbilstoši sieviešu un vīriešu nodarbinātības īpatsvariem šajās nozarēs. Rezultāts: būvniecības un operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas un citas komercdarbības augstā ēnu ekonomikas īpatsvara dēļ ēnu ekonomikai lielāku pienesumu veido vīrieši – 56% pret 44% (sk. 11. attēlu).

Kāds tad varētu būt kopējais secinājums, vai krīze vienlīdz smagi gūlās uz vīriešu un sieviešu pleciem? Laikam jau viennozīmīgas atbildes nevaram gūt, viss atkarīgs no skatu punkta. Cherchez la femme vietā šoreiz kā bijušajam ASV prezidentam Harijam Trūmenam jāmeklē "ekonomists ar vienu roku", jo viņa ekonomisti tik teic: on the one hand... on the other...

 

[1] Aprēķins ir tikai indikatīvs, jo tā pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas sadalījums pa nozarēm veidotas tikai uz neuztvertās nodarbinātības un aplokšņu algu pamata, neņemot vērā uzņēmumu peļņas slēpšanu u.c.aspektus.