Vai vienkāršāk nebūtu prasīt CSP, lai viņi skaita gan bezdarbniekus, gan tos, kas atmetuši ar roku darba meklējumiem?

Citādi grūti noticēt, ka iedzīvotājs, kurš aiz bezcerības bija strādāšanai atmetis ar roku, turklāt nebija aizbraucis uz ārzemēm, pēkšņi metas darba tirgū. Lielāka ticamība šķiet faktam, ka CSP kļūdijies.

Bezdarbnieks darbaspēka apsekojumā tiek definēts kā "darba meklētājs" – tas, kas aktīvi meklē darbu un ir gatavs (teju) uzreiz sākt strādāt gadījumā ja darbs tiks piedāvāts. Tie, kas vienkārši "sēž bez darba" nav darba meklētāji – tāda nu ir starptautiskā metodoloģija, kas tiek izmantota arī visās ES valstīs.

Tie, kas "sēž bez darba" nav mobili, ar zemu kvalifikāciju un pārsvarā vecākā gadagājuma cilvēki – tieksme emigrēt viņiem ir daudz mazāka nekā jauniem un ambicioziem. Ar NVA programmām, t.sk. ar 100-latu stipendiju daļu no "bez darba esošiem" izdevās "izkustināt" lai viņi meklē darbu. Tātad, bezdarbs tika izvilkts no slēptās daļas un parādījies statistikā (salīdzinot, piemēram, ar 2002. gadu, kad bija salīdzinoši zems darba meklētāju skaits un daudz "cerības zaudējušo bez darba esošo").

Tas, ka kāds ir kļūdījusies, ir iespējams. Bet tas, manuprāt, ir nevis "fakts" kā Jūs rakstāt, bet gan Jūsu viedoklis, kuram vajadzētu atrast pieradījumus. Kad datos ir kļūda, "kaut kas neiet kopā" un tas ir redzams ar datiem strādājošiem analītiķiem. Bez tam, aptaujas datiem ir arī standartkļūda, kas rodas ekstrapolējot izlases datus uz ģenerālkopu – iedzīvotāju skaitu. Tāpēc mazas pārmaiņas vērtējamas kā nenozīmīgas – ticamības intervāla robežās.

Grūti noticēt, ka iedzīvotājs, kurš aiz bezcerības bija strādāšanai atmetis ar roku, turklāt nebija aizbraucis uz ārzemēm, pēkšņi metas darba tirgū. Lielāka ticamība šķiet minējumam, ka cilvēki pāriet no ēnu ekonomikas uz balto.

Darbaspēka apsekojums ietver arī ēnu ekonomiku. Tas, ka cilvēki tajā atbild salīdzinoši godīgi, ir redzams kaut vai salīdzinot ar uzņēmumu apsekojuma datiem.