Obligātā veselības apdrošināšana būtu ieviešama sākotnēji tikai ambulatorajiem pakalpojumiem (diagnostikai, speciālistu konsultācijām), jo realitāti mainīt neizdosies (šis sektors jau medicīnā praktiski ir privāts). Varētu cerēt uz cenu krišanos konkurences apstākļos, dabisku kvalitātes pieaugumu, labāku pārraudzību.
,,Dienas stacionārus'' varētu iekļaut stacionārajā sadaļā, ko līdz ar diennakts stacionāriem, NMPD, ģimenes ārstiem joprojām finansētu valsts. Valsts finansētā budžeta daļa pieaugtu, jo atbrīvotos daļa ambulatoro līdzekļu (vai nemainītos, ja no atbrīvotajiem ambulatorajiem līdzekļiem iepirktu polises sociāli neaizsargātajām grupām). NAv jau arī liegts pielikt ,,atrastos'' 45-70 miljonus un tā katru gadu, kas būtu tikai normāli.
Katrā ziņā modeli var ieviest soli pa solim, tā mazinot riskus.
Efekts noteikti lielāks nekā politiķu tukšie solījumi un nesekmīgā cīņa ar ēnu ekonomiku.