Man tas izraisa divejādas emocijas - vidēja alga bez ēnu daļas piemērā...
Jo redz, tikko kā izbraucu ārpus Rīgas, ja godīgi es nepazīstu no laukiem nevienu, kurš pelnītu tikai oficiālu algu. Lielākā daļa vienaudžu reģionālas nozīmes pilsētās pelna savus 800-1200 euro uz rokas, oficiāli uzrādot tikai minimālo vai algu mazliet virs minimālās, pie tam tas nav viens gadījums zināmais un tā nav būvniecība. Tāpat arī cilvēciski runājot ir zināms kā var izvairīties no negaidītām VID pārbaudēm.
Manuprāt negodīgi ir tas, ka slogu uzliek tiem, kas nodokļus maksā, nevis tiem, kas maksā tikai nelielu daļu.
Es arī nedomāju ka nevienlīdzība ir tik liela cik lielu to parāda aprēķini, jo godīgi sakot nesenais kultūras šoks mani pārsteidza par cik vājprātīgi daudz lietām var izvairīties no nodokļiem Latvijā. Rīgā gan to novērot ir grūtāk (sadzīviski, nevis pētot).
Tad kāpēc man jāatbalsta politiskais spēks vai viedoklis par vienlīdzību, ja es to neredzu vienlīdzīgā nodokļu nomaksā (atsauce uz vienotību ar vsaoi un pvn likmēm uz veselības apdrošināšanu)?
Tāpēc, ka tas ir civilizēti? Tāpēc, ka tas ir morāli pareizi un tāpēc, ka ir patiešām ģimenes, kas dzīvi no vienas vienīgas minimālās algas bez ēnu daļas?
Vai arī no sākuma vajag tikt galā ar likumdošanu, kurā robi, samazināt aplokšņu algas un tad domāt par vienlīdzību?
Iespējams man vienkārši paziņu loks laukos gadījies pārāk ēnains.