Analizējot pētījuma rezultātus, rodas aizdomas, ka regresijas ir nepareizi specificētas. Tādēļ, lai varētu uzticēties pētījuma rezultātiem, vajadzētu redzēt arī recenziju no kāda nozares eksperta, piemēram, prof. M.Hazāna. Tā ir vispārpieņemta prakse - konferencēs prezentēt ne tikai pētījumu, bet arī tā recenziju.

Kāpēc es domāju, ka regresija ir nepareizi specificētas:
1. Nav ņemta vērā tas, ka visi rādītāji ir savstarpēji saistīti. Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja tiek izmantoti rādītāji, kas savstarpēji saistīti, beigās izrādās, ka kāds no tiem vai visi nav svarīgi (statistiski nozīmīgi). Piemēram, savstarpēji saistīti varētu būt skolēnu skaits un skolotāju un skolēnu attiecība, tāpat savstarpēji saistīti ir bezdarba līmenis, vidējā darba alga pašvaldībā un mainīgais, kas apzīmē mazās pilsētas. Nemaz nerunāsim par maģistra grādu saņēmušo skolotāju īpatsvaru un skolotāju vecumu (visi skolotāji, kas ieguvuši izglītību padomju gados, ir maģistri, ja vien paspējuši noformēt dokumentus).
2. Attiecība starp rezultātiem un dažiem mainīgiem var nebūt lineāra. Piemēram, starp rezultātiem un skolotāju un skolēnu attiecību.
3. Skolotāju kvalifikācija tiek raksturota ar maģistra grādu ieguvušo skolotāju īpatsvaru, aizbildinoties ar to, ka tie ir vienīgie pieejamie dati par skolotāju kvalifikāciju. Taču Izglītības ministrijas publicētajā pētījumā skolotāju kvalifikācija ir raksturota ar kvalifikācijas kategrorijām.
4.Nav ņemti vērā izdevumi/pasākumi skolotāju kvalifikācijas celšanai.
5. Nav ņemts vērā, ka kāds mainīgais var būt svarīgs nevis kopumā, bet tikai kādā specifiskā sektorā, piemēram, skolotāju vecums krievu skolās.

Diez gan neskaidrs, uz kādu rīcību aicina pētījums. Pacelt algas visiem, tikai jauniem, tikai lauku rajoniem. Cik daudz lauku skolu jālikvidē, lai sasniegtu augstākas algas? Vai darbs būs jāzaudē skolotājiem? Cik daudz un cik ilgā laika periodā? Vai gados vecākajiem? Vai nenāksies ciest pirmspensijas vecuma skolotājiem, kuri ir nozares profesionāļi un izcili sagatavo eksāmeniem?