Lai arī Eiropas labklājības līmenis ir lielā mērā saistīts ar sociālo aizsardzību un produktivitāti, tomēr globalizācija liek arvien vairāk apjaust, ka tā pamatīgi zaudē konkurences cīņā. Un ne tikai tādām valstīm kā Ķīna, Indija un citām zemas attīstības stadijā esošām valstīm, bet arī ASV. Darba tirgus neelastīgums arī ir novedis Eiropu pie tā, ka, neskatoties uz faktu, ka kredītus met gandrīz vai jebkuram un vēl piemaksā, cilvēkiem nav stimula paplašināt vai veidot uzņēmumus un pieņemt darbā darbiniekus, jo mazākā neveiksme nozīmēs bankrotu. Pārlieku liela sociālā aizsardzība liek justies droši pat zemas kvalifikācijas darbiniekiem, kuriem nav stimula attīstīt savas prasmes, tādējādi uzlabojot savu labklājību.