Pēc savas ekonomiskās būtības Diferencētais neapliekamais minimums (DNM), kas sniedz lielāko atbalstu darbspējīgām personām bez apgādājamajiem, kuras oficiāli saņem relatīvi nelielu atalgojumu, ir valsts subsīdija (valstij piekrītošās fiskālās telpas atvēlējums) zema atalgojuma maksātājiem.
1. DNM padara relatīvi lētu zema atalgojuma izmaksu un dārgu – normālu un lielu algu izmaksu. Piemēram, lai personai bez apgādājamajiem izmaksātu “uz rokas” 350 euro (bruto 430), darba nodokļos ir jāsamaksā 181 euro, savukārt, lai izmaksātu “uz rokas” divas reizes vairāk (700 euro), nodokļos ir jāsamaksā 511 euro, tātad - 2,8 reizes vairāk.
2. Par pirmajiem 352 euro – nodokļi 185 euro, par nākamajiem - 352 euro uz rokas darba devējam ir jāsamaksā 341 euro.
3. Šāda sistēma ir nevēlama, bet vismaz pieļaujama attīstītai ekonomikai, bet ir absolūti nepiemērota attīstības ekonomikai ar zemu vidējo efektivitāti. Pirmajā tā kalpo kā subsīdija nodarbinātībai (attīstītai ekonomikai) relatīvi zemas pievienotās vērtības sektoros, savukārt ekonomikā ar zemu vidējo efektivitāti, nav nepieciešamības subsidēt vēl zemākas pievienotās vērtības sektorus.
4. Nodokļiem ir ne tikai fiskālā, bet arī regulējošā funkcija un DNM un cita veida progresivitātes attīstības periodā:
4.1. subsidē lētā darbaspēka ekonomikas saglabāšanos un kavē virzību uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku;
4.2. rada nesamērīgas priekšrocības “aplokšņu algu” maksātājiem;
4.3. kropļo konkurenci starp “aplokšņu algu” maksātājiem un uzņēmumiem, kas, strādājot vienā tirgū, maksā atalgojumu nomaksājot darba nodokļus pilnā apmērā.