Būtu labi tomēr atradināties no sociālisma idejām un pasniegt ienākumu nevienlīdzību kā problēmu. Es pilnīgi piekrītu, ka ir jācīnās pret nabadzību, bet pilnībā nepiekrītu, ka jācīnās pret ienākumu nevienlīdzību. Ja kāds dara 10 reizes sarežģītāku darbu, tad lai viņš saņem 10 reizes lielāku algu. Man neskauž, un viņam nav jāmaksā lielāki nodokļi nekā man. Diemžēl daudziem liekas, ka visi lielo algu saņēmēji ir zagļi, un arī atšķiras, kas ir liela alga. Ja cilvēks izmācās par programmētāju un saņem 5000€, kamēr cits neko neizmācījās un par haltūrām saņem 500€ aploksnē, tad kurš vainīgs un kāpēc jāspiež zemē programmētājs? Jo tā ir vieglāk! Un programmētāju ir mazāk, tāpēc vairākums atbalsta!
Ja mēs par problēmu nosaucam ienākumu nevienlīdzību, tad risinājums šķiet vienkāršs: visus nolīdzināt - atņemt bagātajiem un izdalīt nabagajiem (visas komunistiskās valstis, PSRS, Ķīna, Venecuēla, Kuba...) Ļaunie bagātnieki!
Ja mēs par problēmu nosaucam nabadzību, tad risinājums ir daudz grūtāks - kā mudināt cilvēku darīt sarežģītāku un atbildīgāku = labāk apmaksātu, vērtīgāku darbu? O, šis jau ir daudz grūtāk! Kā celt mazāk apmaksāto profesiju ražīgumu, lai varētu celt atlīdzību? Un vai cilvēki vispār grib mācīties kaut ko sarežģītāku?
Bet politikāņi ies vieglāko ceļu - cels minimālo algu, kā rezultātā daudzi zaudēs darbu, jo darba devējs nespēs samaksāt; visvairāk cietīs mazie uzņēmumi, kam mazāk naudas, visi jaunuzņēmumi. Otrais solis celt nodokļus tiem, kam vēl ir darbs, jo darbu zaudējušajiem tak jāmaksā pabalsti. Trešais solis celt nodokļus uzņēmumiem - darba devējiem, jo trūkst naudas. Un tā valsts aiziet postā, pa Venecuēlas ceļu, jo cīnās pret ienākumu nevienlīdzību.