- Būtu interesanti papētīt, vai 2008/2009 gads nebija pagrieziena punkts, kad LV bankas sāka uzturēt relatīvi lielāku maržu, salīdzinot ar citām valstīm. Varbūt saistīts varbūt ne, bet noguldījumi joprojām ir pietiekami īsa termiņa, lai ar no likviditātes riska viedokļa varētu kredītos pilnībā iecenot noguldījumu likmi 0. A ja nu rīt atkal rindas pie bankomātiem?
- Ja FKTK prasa bankām uzturēt augstus kapitāla pietiekamības rādītājus, tad bankām ir jāpelna vairāk, jo neviens akcionārs jaunu naudu neguldīs. Secinājumus par ietekmi uz kredītu likmēm izdariet paši. Tā ir Eiropas problēma - centrālā banka (līdz C19) bliež kapitāla prasības un vienlaikus brīnās, kāpēc bankas nekreditē.
- Centrāla banka var būt "neapmierināta", cik vien tīk, bet kamēr negatīvās likmes nevarēs efektīvi novirzīt uz noguldītājiem, tikmēr aizmirstiet par korelāciju ar jebkādu EURIBOR. Izkāpiet no grafikiem, bankas nav labdarības iestādes. Pēdējie ECB gājieni gan nedaudz sāk risināt šo situāciju, ECB paņemot negatīvo likmju ietekmi uz sevi un atbrīvojot bankām aptuveni diezgan lielu kapitālu un ļaujot nopelnīt uz bezriska noguldījumiem ECB (ja pareizi atceros, summas bija simtos miljardu).
- grozies kā gribi, "zviedru" bankas ir tās, kas ietekmē "vidējo temperatūru" visvairāk. Kā būtu ja LB papētītu, kā atšķiras banku iekšējās finansēšanas likmes starp dažādām valstīm? Kurš tad vēl tiks klāt tādiem datiem, ja ne centrālā banka. Aiziet, pakustinām dibenus!
- Minēšu, ka Citadeles aizdevums visdrīzāk domāts Unicredit darījuma finansēšanai (pēc būtības). Citadelei jātiek galā ar mirstošo nerezidentu biznesu un akcionāri diez vai grib ROE zem 10-15%. Varat trīs reizes minēt, ko banka domā par idejām samazināt peļņas maržu tikai tāpēc, ka centrālajai bankai nepatīk vidējā likme.

Par tēmas iekustināšanu 10, par saturu 6. Nopietni, dabūjiet skandināvu iekšejās finansēšanas likmes dažādām valstīm, kaut vai līdz 2018. gada beigām, lai šie neraud par komercnoslēpumu. Es lieku uz to, ka puse no atbildes ir tur.