Sarunās ar cilvēkiem, kuri no ekonomikas saprot tikai tik daudz, cik par to viņiem pastāsta televizors, man bieži vien nākas dzirdēt sūkstēšanos par Latvijas relatīvi zemo algu līmeni, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Protams, tiem cilvēkiem secinājums ir gluži banāls (#politiķisazagās), taču man kā ar ekonomiku saistītās studiju programmas studentam, godīgi sakot, trūkst teorētiskā seguma, lai pat sev izskaidrot vispārēju algas līmeņa starpības pamatcēloni Latvijas un vecās Eiropas ekonomikās.
Pašreizējais uzskats liek uzskatīt, ka tam lielā mērā ir saistība ar inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru. Man ir saprotams ekonomiskais pamatojums tam, kāpēc, no iedzīvotāju ienākuma paaugstināšanas viedokļa, nepieciešama tautsaimniecības uzņēmumu “kreatīvās iznīcināšanas” sekmēšana - no iedzīvotāju labklājības skatpunkta tas nozīmē lielāku ienākumu, jo darba tirgū cilvēkresursiem ar spējām piedalīties inovēšanas procesā ir lielāka vērtība (ierobežots piedāvājums), tātad arī lielāks saņemamais atalgojums par veikto darbu. Taču šeit iet runa tikai par relatīvi nelielo darbaspēka daļu, kas ir spējīgs piedāvāt savus pakalpojumus inovatīvajiem uzņēmumiem.
Kā inovācijas paaugstināšanas pasākumi ietekmēs pārējo iedzīvotāju labklājību (ienākuma&pirktspējas aspektā). Kā tas ļaus sasniegt saulrieta Eiropā novērojamo situāciju, ka apkopējs tur saņem tikpat kā dažs labs struktūrvienības vadītājs Latvijā. Varbūt šī jautājuma pamatā ir iesaistīti arī citi ekonomiskie mehānismi, likumsakarības. Būtu ļoti pateicīgs, ja Jūs man to kompetenti izskaidrojat! Paldies!