Šī ir tipiska statistiskā (jebšu matemātiskā) domāšana.
Jāskatās ir tajā, vai cilvēks ar augstāko izglītību strādā savā nozarē - vai savai nozarei pietuvinātā nozarē. Ja cilvēks ar augstāko izglītību strādā McDonaldā, pēc jūsu izpratnes viņš ierindojas starp tiem, kas strādā - līdz ar to paaugstina pievienoto vērtību savam izglītības līmenim. Kas ir aplami, jo viņa izglītība viņam nav nodrošinājusi darbu, apstākļu spiests strādā jebkādu darbu. Un šādi gadījumi ir daudz Latvijā.
Šeit drīzāk jāskata fakts, ka cilvēki, kuri ir izlēmuši iegūt augstāko izglītību un spējuši absolvēt, paši par sevi ir daudz uzņēmīgāki un izjūt nepieciešamību strādāt - vienalga kādu darbu. Kamēr tie, kas pametuši skolu, pieraduši dzīvot, piemēram, uz pabalstiem, neoficiāliem darbiem, nemaz nesagaidot oficiālu atalgojumu utt.

Vai jūsu un Vilerta pētījumā ir ņemti vērā sociālie faktori - kā piemēram, tas, ka cilvēks studiju laikā nestrādā un tas, ka nereti ir kredīti, kuri jāsedz - līdz ar to viņš ir nereti spiests prasīt lielāku atalgojumu, jo ir īsākā laikā jāsedz, piemēram, dzīvokļa pirkšanas izmaksas, studiju kredīta atmaksa utt.
Tāpat vai ir ņemta vērā lielo atalgojumu ietekme (kā zinām, AirBaltic vadītāja atalgojums sasniedza 1 miljonu gadā, Lattelecom utt līdzīgi) - jo šiem amatiem nav saistības ar izglītības līmeni, tomēr šiem cilvēkiem parasti ir augstākā izglītība, kas būtiski paaugstina atšķirību starp atalgojuma līmeņiem.
Ideālā gadījumā būtu jānoliek atalgojuma griesti, lai izslēgtu šo lielo atalgojumu ietekmi uz vispārējiem datiem.