Apstrādes rūpniecība jūlijā aug strauji

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2015. gada jūlijā ir pieaudzis par 3.7% (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, izņemot sezonālo ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 10.5%.

2015. gada jūlijs ir tas mēnesis, kad parasti svārstīgie apakšnozaru mēneša pieaugumi lielākoties ir pozitīvi – lielākā daļa apakšnozaru jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir kāpinājušas savu izlaidi. Lielākais devums nozares kopējā izaugsmē nāk no pārtikas rūpniecības (par 6.3% mēneša laikā; būtisks kāpums gaļas pārstrādē un zivjrūpniecībā) un kokrūpniecības saražotās produkcijas kāpuma (3.3%; jauns izlaides rekords; patīkami, ka kāpums nevis zāģēšanā, bet gan gatavās produkcijas ražošanā). Tomēr vērā ņemamus pieauguma tempus uzrādīja arī virkne citu apakšnozaru, piemēram, ķīmisko vielu (+25.7%), elektrisko iekārtu (+6.3%; jauns izlaides rekords), apģērbu (+9.0%), tekstilizstrādājumu (+12.8%) un automobiļu un piekabju ražošanā (+5.3%; jauns izlaides rekords). Arī enerģētikai mēnesis padevies salīdzinoši labs (+0.5%). Vienīgās nozares, kur izlaides apjomi ir mazinājušies, ir elektronisko iekārtu ražošana (-0.8%), ka arī iekārtu un ierīču remonts (-1.1%).

Zināmas bažas izraisa pēdējā laika tendences apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarēs. Tajās abās ražošanas apjomi pēdējos gados rūk (jūlijā gan abās ir pieaugums, bet tas vairāk ir izņēmums; septiņu mēnešu gada pārmaiņu dati ir negatīvi, turklāt mērāmi pat divos ciparos). Spriežot pēc rūpniecības strukturālās statistikas datiem, šajās nozarēs (īpaši apģērbu ražošanā) pievienotajā vērtībā dominē darbaspēka izmaksu komponents, savukārt salīdzinoši maza pievienotās vērtības daļa atliek uzņēmumam, lai finansētu savas investīcijas un nodrošinātu peļņu (par to vairāk rakstīju sava rakstā par apstrādes rūpniecības strukturālajiem rādītājiem). Tas saskan ar nozaru uzņēmumu publiski minēto, ka grūti atrast darbiniekus, bet kāpināt atalgojumu nespēj, jo tādā gadījumā zaudēs starptautiskajā konkurences cīņā. Tomēr, ekonomikai attīstoties, tas ir normāls process - atsevišķas apstrādes rūpniecības nozares, kas nespēs būtiski kāpināt produktivitātes līmeņus, ar laiku saskarsies ar problēmām. Latvijas tekstilizstrādājumu rūpniecības izlaide tiek eksportēta aptuveni 88% apmērā, bet apģērbu rūpniecības gadījumā – 86% apmērā. Ņemot vērā, cik darbaspēka intensīvas ir šīs nozares (īpaši apģērba ražošana), ir sagaidāms, ka tuvākajos gados problēmas nozarē tikai saasināsies, un notiks nozares konsolidācija. Izdzīvot, visticamāk. spēs lielie, produktīvie uzņēmumi. Vidējiem un mazajiem būs jāmeklē augstākas specializācijas nišas produkcija.

Pēdējā mēneša laikā galvenais globālās informatīvās telpas fokuss bija uz notikumiem Ķīnā. Reakcija uz ziņām, ka Ķīnas ekonomika aug lēnāk (un atbilstošajiem Ķīnas Tautas bankas monetārajiem lēmumiem) izraisīja paaugstinātu svārstīgumu pasaules finanšu tirgos. Pagaidām šīs svārstības vairāk izskatās pēc nelielas portfeļu pārstrukturizēšanas, kam varētu nebūt nopietnas ietekmes uz reālo ekonomiku. Tomēr pēdējo nedēļu notikumi parādīja, ka globālais finanšu tirgus visai jutīgi reaģē uz negatīvām ziņām no Ķīnas. Tas, ka Ķīnu sagaida zināma ekonomikas korekcija un pārorientēšanās uz privātā patēriņa balstītu ekonomikas izaugsmi, bija zināms jau sen, tomēr acīmredzot finanšu tirgi to saprot tieši šobrīd. Kā Ķīnas bremzēšanās var ietekmēt Latvijas reālo ekonomiku un apstrādes rūpniecību? Tiešā veidā nebūtiski, tomēr Ķīnai ir ietekme uz globāliem procesiem. Vājinoties Ķīnas izaugsmei, mazinās pieprasījums pēc naftas produktiem, kas tādējādi rada papildu negatīvu spiedienu uz naftas cenām, kas Latviju kā naftas produktu importētājvalsti ietekmētu pozitīvi. No otras puses - vājāka Ķīnas izaugsme viennozīmīgi mazina arī tās pieprasījumu pēc citu valstu produkcijas un tādējādi mazina globālās ekonomikas tempu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz Latviju. Turklāt, vājinoties Ķīnas ekonomikai, var prognozēt, ka tās īstenotā monetārā politika kļūs tikai agresīvāka, kas var daļēji apdraudēt Latvijas uzņēmumu plānus iekarot šo tirgu.

Jebkurā gadījumā, šodienas pozitīvie apstrādes rūpniecības dati ļauj ar optimismu raudzīties uz gada prognozi kopumā. Sagaidāms, ka apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2015. gadā varētu augt par aptuveni 5-6%.