Atalgojuma pieaugums pērn straujākais pēckrīzes periodā

Vidējā bruto alga Latvijā par pilnas slodzes darbu 2018. gadā pieauga par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, un ir tuvu decembra Makroekonomisko norišu pārskatā prognozētajam. Savukārt 4. ceturksnī vidējā bruto alga bijusi par 8.3% augstāka nekā pirms gada. Pērn augusi arī reālā neto darba alga, norādot uz iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos. Šāda atalgojuma dinamika bija gaidāma, jo tautsaimniecības izaugsme pērn bija strauja, kā arī būtiski palielinājās minimālā alga.

Straujākais algu pieaugums bijis veselības un sociālās aprūpes jomā, kur algu kāpums pārsniedzis 15% atzīmi. Šāds algu kāpums bija iespējams, jo daļa veselības nozares papildu finansējuma tika novirzīta darba samaksas palielināšanai. Līdz ar to jomas vidējais atalgojums pietuvojies vidējai algai valstī, bet situācija veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē krasi atšķiras. Veselības aizsardzībā jau sasniegts vidējās algas līmenis, kamēr sociālajā aprūpē vēl tāls ceļš ejams. 

Augstākās algas ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektorā augstais atalgojums skaidrojams ar strauju nozares izaugsmi un lielu pieprasījumu pēc darbaspēka, kā arī spēcīgu uzņēmumu savstarpējo konkurenci par labākajiem darbiniekiem. Būtiskas atšķirības algu pieaugumā vērojamas arī reģionu starpā. Lielākais algu kāpums ir Kurzemē (10.8%), Latgale (9.6%) ierindojas otrajā vietā, bet vislēnākais pieaugums – Zemgalē (7.9%). Lai gan Rīgas reģionā bijis otrais lēnākais algu pieaugams, šāda atalgojuma dinamika neļaus Latvijas reģioniem sasniegt Rīgas līmeni. 

Šogad tika palielināts neapliekamais minimums gan darba algām, gan pensijām, kā arī palielināti atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kas sekmēs neto algas palielināšanos, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju un veicinot patēriņu. Tomēr pasaules tautsaimniecības palēnināšanās atspoguļosies arī lēnākā Latvijas izaugsmē 2019. gadā, līdz ar to līdzšinējais algu kāpuma temps būs grūti uzturams. 2019. gadam prognozējam mērenāku atalgojuma pieaugumu.

Tomēr uzņēmumu aptaujas dati liecina, ka uzņēmēji, īpaši būvniecības nozarē, kas pērn devusi lielāko pienesumu tautsaimniecības izaugsmē, joprojām norāda uz darbaspēka trūkumu kā svarīgu uzņēmējdarbību ierobežojošu faktoru. Lai gan darba tirgū iesaistās aizvien vairāk iepriekš ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju un atalgojums kļūst pievilcīgāks, nevaram cerēt, ka darba tirgū iesaistīto skaits turpinās būtiski palielināties. Tas kopā ar joprojām straujo algu kāpumu liecina, ka jāmeklē ilgtermiņa risinājums, jādomā par produktivitātes celšanu un nozarēs, kur tas iespējams, par jēgpilnu tehnoloģiju lietojumu.