Atskaņas no 2020. gada studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa

Šogad konkursā piedalījās 40 studentu, iesniedzot 23 darbus, kas ir krietni vairāk nekā pērn. Turklāt priecē tas, ka līdz ar lielāku iesniegto darbu skaitu nav mazinājusies to kvalitāte. Lai gan visi dalībnieki ir pelnījuši uzslavas par augstvērtīgi veiktajiem pētnieciskajiem darbiem un drosmi piedalīties konkursā, apbalvojumus saņēma 5 darbi.

Kas šos darbus atšķīra no citiem?

Viens no atslēgas vārdiem ir izdoma. Šī gada konkursa laureāti visai spilgti parādīja, ka arī studentu darbi var sniegt pienesumu diskusijām par aktuālām tautsaimniecības tēmām un nebūt nav tā, ka "viss jau ir izpētīts". Turklāt autoru izdomai nebūt nav jābūt redzamai tikai darba tēmā – tā tikpat labi var atspoguļoties arī interesantos datu avotos un atjautīgās analīzes metodēs.

Šajā ziņā starp šī gada laureātiem atrodami darbi, kas izmanto tādus datu avotus un metodes, par kuriem konkursa pirmsākumos varētu tikai sapņot.

Piemēram, izrādās, ka no satelītiem iegūtie dati par teritorijas apgaismojumu diennakts tumšajās stundās var palīdzēt vērtēt ekonomisko aktivitāti Baltijas valstu pašvaldībās. Savukārt tiešsaistes sludinājumi ļauj atbildēt uz jautājumu – par kurām prasmēm Latvijas darba devēji ir gatavi "maksāt vairāk"?

Tomēr datu avotiem ne vienmēr jābūt jauniem vai tik eksotiskiem. Arvien plašāka tradicionālo datu pieejamība ļauj atjautīgi apvienot informāciju no dažādiem avotiem un tādējādi arī paver jaunas pētniecības iespējas. Tas redzams arī konkursa laureātu darbos – piemēram, apvienojot vēlēšanu rezultātu datubāzi ar budžetu atskaitēm, var pētīt, kā politiskās saites ietekmē pašvaldību finanšu plūsmas.

Tomēr ar izdomu vien nepietiek, ja darbs vienlaikus nav arī kvalitatīvi uzrakstīts. Konkursa godalgotajos darbos tā gan nav problēma, – tajos atrodamas visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai tos par tādiem arī uzskatītu. Ko ar to saprast?  

Pirmkārt, jābūt skaidri noformulētai domai, kāpēc ir svarīgi meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem un kā darbs atšķirsies no jau iepriekš veiktajiem pētījumiem. Tieši tam pēc būtības ir paredzēta literatūras apraksta nodaļa, nevis definīciju un mācību grāmatu satura pārrakstīšanai.

Otrkārt, darbā jāizmanto atbilstošas analīzes metodes, ar kuru palīdzību tiks meklētas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. Šis visai bieži ir studentu klupšanas akmens, jo ar vienkāršu korelāciju analīzi vai aprakstošo statistiku lielākoties nebūs pietiekami, lai iegūtu vērtīgus secinājumus.

Protams, nevajag iebraukt arī otrā grāvi, izvēloties ekonometriskas analīzes metodes, kuras paši autori līdz galam neizprot. Tam ir jābūt zelta vidusceļam, kas turklāt jāspēj arī skaidri pamatot, kāpēc izvēlētās analīzes metodes ir piemērotas.

Treškārt, iegūtie rezultāti ir atbilstoši jāpasniedz, skaidri ilustrējot atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. Svarīgi arī saglabāt piesardzību, nepārspīlējot ar iegūto rezultātu nozīmi, – visiem pētījumiem ir savi trūkumi.

Visbeidzot, arī darba noformējumam ir nozīme. Ar labi noformētu darbu gan nav domāts kāds konkrēts fonts vai krāsu izvēle attēliem. Tas ir akadēmiskā valodā rakstīts teksts, kur katram vārdam, teikumam, tabulai un grafikam ir skaidrs mērķis – proti, nav nekā par maz  vai lieka.

Uz tikšanos 2021. gadā!