2 absurdi apgalvojumi no vakardienas konferences
Vakardienas konferencē "Ietaupīt vai aizņemties izaugsmei?" nācās dzirdēt vairākas dīvainas atziņas, taču divas no tām ir izceļamas atsevišķi.
Ar pirmo absurdo apgalvojumu vakardienas konferencē mūs aplaimoja pasaulslavenais ekonomists un "smagsvars" Marks Veisbrots[1]. Saskaņā ar viņa teikto, pašreizējā situācija apliecina Latvijā īstenotās politikas neveiksmi (policy failure). Kādā tieši veidā? Atbilde redzama 1. attēlā. Valsts IKP divu gadu laikā no 2007. līdz 2009.gadam ir krities par 22%, un 2007.gada līmeni pie pašreizējiem attīstības tempiem Latvija sasniegs ne agrāk kā 2016.gadā. Katastrofa! Kas tā par ekonomisko politiku, kas pieļauj IKP kritumu, līdzvērtīgu ASV Lielās Depresijas laikā piedzīvotajam?! Esošā politika dzen valsti nabadzībā! utt.utt.
1. attēls. Reālais IKP Latvijā, 2006-2016 (milj. latu)
Šorīt laikrakstā Diena publicētajā intervijā Marks Veisbrots mums papildus viedi norāda, ka "ir jāskatās ilgākā periodā". Piekrītu! Tikai tieši to jau pats Veisbrota kungs nedara…
Tomēr paskatīsimies, kā rosina Marks Veisbrots, "ilgākā periodā". Piemēram, uz IKP dinamiku Latvijā, sākot no 2000. gada, nevis no 2006. Rezultāts redzams 2. attēlā. Izrādās, ka Veisbrota kunga piesauktais 22% IKP kritums ir bijis no līmeņa, kas ievērojami pārsniedza Latvijas ekonomikas iespējas šādu līmeni uzturēt ilgtermiņā. Nu nevienam taču nav noslēpums, ka jau labu laiku pirms 2007. gada Latvijā plosījās nekustamā īpašuma burbulis, kas nepamatoti paaugstināja arī IKP rādītājus. Šādi IKP rādītāji būtu uzturami, tikai arvien palielinot burbuļa apjomus, un līdz bezgalībai audzējot valsts un privātā sektora parādu līmeni.
Protams, apgalvojums, ka kaut kas tāds būtu iespējams Latvijā, ir absurds. Tieši tāpat ir absurds apgalvojums, ka IKP kritums par 22%, salīdzinot ar 2007. gadu, liecina par politikas neveiksmi. Ja šis kritums par kaut ko liecina, tad drīzāk par to, ka ekonomiskās politikas kļūda bija pieļaut šāda burbuļa izveidošanos. Ja IKP Latvijā katru gadu kopš 2000. gada būtu audzis par 4% gadā (kas ir vidējais IKP izmaiņu temps Latvijā kopš neatkarība atgūšanas), tad pie šādas pakāpeniskas, bet noturīgas izaugsmes scenārija Latvijas IKP līmeni 2009.gadā būtu precīzi tādā līmenī, kā šobrīd (skat. 2. att.). Vai arī tad Veisbrota kungs vaimanātu par ekonomisko katastrofu? Protams, ka nē! Tad kāpēc viņš to dara šobrīd?
2. attēls. Reālais IKP Latvijā, 2006-2016 (milj. latu)
Atbildi, šķiet, jau atkal var atrast šodienas intervijā laikrakstam Diena. Tur cita starpā M. Veisbrots norāda, ka gan pirms krīzes, gan pēc tās Latvijā vajadzēja rīkoties "tāpat kā ASV". Tajā skaitā – centrālajai bankai izmantot pieejamos instrumentus, lai novērstu burbuļu izaugšanu. Šeit salīdzinājums ar ASV ir vienkārši komisks, ja ņem vērā, ka ASV Federālo Rezervju bankai, "izmantojot visus pieejamos instrumentus", laika posmā līdz 2007.gadam izdevās izveidot vienu no lielākajiem burbuļiem pasaules vēsturē, kas turpina negatīvi ietekmēt visas globālās ekonomikas attīstību. Arī fakts, ka līdzšinējā ASV ekonomiskā politika, kas saistīta ar aktīvu burbuļiem, proti – "nedarām neko, lai burbuļus apturētu, bet jebkuriem līdzekļiem stimulējam ekonomiku, kad burbuļi plīst, nepieļaujot recesiju – lai ko arī tas maksātu", ir cietusi fiasko, un tās galvenais ideologs bijušais ASV Federālo Rezervju vadītājs A. Grīnspans, kas vēl nesen tika uzskatīts par pasaules ietekmīgāko ekonomistu, ir ātri un klusi nozudis no ekonomisko diskusiju lauka, acīmredzami M. Veisbrotu nemulsina. Te nu jāpiekrīt ASV profesoram un ekonomikas komentētājam P. Krūgmanam, ka dažreiz tiešām jābrīnās, ar cik nopietnu sejas izteiksmi mums dažkārt mēģina iestāstīt absolūtas blēņas…
Par otro absurdo apgalvojumu vakardienas konferencē parūpējās nu jau Latvijas ekonomiskais "smagsvars" Jānis Ošlejs. Saskaņā ar viņa teikto, pie pašreizējās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka[2]. Kādā veidā? Pirmkārt, fiksētais kurss radīja labvēlīgus nosacījumus ārvalstu kapitāla ieplūdēm Latvijā. Otrkārt, šis kapitāls, galvenokārt banku izsniegto kredītu veidā, nonāca neproduktīvajos (nekustamā īpašuma) sektoros, nevis ražošanā, un tādejādi izveidoja burbuli. Pie abiem šiem notikumiem atbildīga ir Latvijas Banka un tās fiksētā kursa politika, tātad arī par krīzi kopumā.
Vispār jau apgalvojums, ka fiksētais valūtas kurss ir galvenais nekustamā īpašuma un citu aktīvu burbuļu veidošanās iemesls, dīvainā veidā neņem vērā faktu, ka pasaules galvenais burbuļu veidošanās centrs – ASV – darbojas perfekti elastīga valūtas kursa apstākļos. Tomēr atgriežamies pie Latvijas. Jā, ar lielu daļu ticamības var apgalvot, ka fiksētais valūtas kurss, nodrošinot makroekonomisko stabilitāti un prognozējamību, ir viens no faktoriem, kas sekmē visa veida kapitāla ieplūdes Latvijā. Un tas nav nekas slikts, tieši otrādi – Latvijai ārvalstu kapitāls ir vajadzīgs. Bez jauna kapitāla Latvijā būs nepietiekamas investīcijas, un līdz ar to arī – nebūs vajadzīgās izaugsmes. Pašiem mums valstī kapitāla uzkrājumi ir nepietiekami, lai pilnvērtīgi attīstītos, tāpēc neatliek nekas cits kā kapitālu importēt. Un fiksētais valūtas kurss to neapšaubāmi sekmē.
Var arī piekrist, ka viens no galvenajām, ja ne pati galvenā problēma Latvijā bija, ka ienākošais kapitāls nonāca galvenokārt nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomās, nevis rūpniecībā. Tomēr absurds ir apgalvojums, ka pie tā būtu vainojama Latvijas Banka. Varbūt dažiem tas būs pārsteigums un liels atklājums, bet Latvijas Banka nenodarbojas ar kredītu sadali starp nozarēm. Latvijas Banka nevar bankām noteikt, kuras jomas tām būtu jākreditē, bet kuras – nē. Vai Latvijas Banka būtu vainojama pie tā, ka darbības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu jomu, praktiski netika apliktas ar nodokļiem? Vai Latvijas Banka būtu arī vainojama pie komercbanku piesardzīgās attieksmes pret rūpniecības kreditēšanu, (bieži pamatoti) uzskatot, ka Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos nosaka nevis saražoto produktu kvalitāte, bet gan tikai un vienīgi zemāka cena kā konkurentiem – acīmredzami nepietiekami drošs pamats ilgtermiņa attīstībai? Atbilde šķiet acīmredzama, tomēr laikam ne visiem…. Ja kas, tad fiksētā kursa saglabāšana tieši deva rūpniecības sfērai zināmas priekšrocības – peldoša kursa apstākļos straujas un ievērojamas kapitāla ieplūdes noved pie tūlītēja valūtas kursa vērtības kāpuma, tādejādi apgrūtinot eksporta iespējas.
Burbuļu novēršana, neļaujot kapitālam koncentrēties tikai vienas vai dažu nozaru ietvaros, nav vis monetārās politikas, bet gan banku uzraudzības un regulējošās politikas uzdevums, un tādejādi ar burbuļiem var cīnīties daudz efektīvāk. Latvijas Bankas rīcībā esošie instrumenti, iespējams, varētu mazināt kapitāla ieplūdes valstī, taču tas vairāk atgādinātu mēģinājumus skrūvi sienā nevis ieskrūvēt, bet gan iesist ar pēc iespējas lielāku āmuru. Piemēram, Latvijas Banka varēja pacelt bankām piemērojamās rezervju prasības līdz 100% līmenim vai augstāk. Kredītus tad droši vien bankas vairs neizsniegtu – bet neizsniegtu tos nevienam, arī ražotājiem. Investīcijas kristos, izaugsme apstātos, un tad jau šobrīd mums būtu atkal jāklausās pārmetumi, ka Latvijas Banka ir vainīga pie krīzes, tikai šoreiz jau tie būtu pamatoti!
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 21 )
Latvijas Banka ir vainojama kaut vai tāpēc, ka nebrīdināja par lielo NĪ burbuli. Es zinu, ka pretarguments būs "mēs taču teicām" (2x gadā). Bet to "mēs teicām" nevar salīdzināt ar to vaimanāšanu, kādu tagad nākas dzirdēt no LB ekonomistu puses par vajadzību "nedzīvot pāris saviem līdzekļiem" utt.
Par Ošleja un Veisbrota nozīmi var strīdēties, bet diez vai LB ekonomists ar trešās šķiras diplomu, kura oriģinālais devums ir tuvs nullei, var atļauties abus iepriekšminētos saukt par smagsvariem, ievietojot vārdu pēdiņās.
"LB ekonomists ar trešās šķiras diplomu" - varbūt paraksties pats ar pilnu vārdu un uzvārdu, lai visi redz pirmšķirīgā diploma īpašnieku! :)
Veisbrotu nezinu, tas šķiet no kārtējiem "ekspertiem", kas 30 sekundēs nosaka diagnozi, par kuru divas stundas var runāt, bet Ošlejs ir pazīstams tēls, kurš visas runas sāk un beidz ar tēzēm, ka Latvijas Banka vainīga pie visa. Nav ticības tik tendenciozam cilvēkam, kurš vēl reizēm sevi uzdod par uzņēmēju. Interesanti, pa kuru laiku un ko viņš dara, ja visu laiku rēgojas presē un sociālajos tīklos ar fiksētā valūtas kursa kritiku?
Dīvaini, cik tālu daži spēj izliekties pa logu.
1) uz jautājumu #1 Weisbrots jau konferencē skaidri atbildēja: ja Jūs neparliecina ekonomikas krituma straujums vai dziļums, tad ņemiet bezdarbu, ņemiet depopulāciju, ņemiet "you name it"; katastrofa ir acīmredzama pat aklajam, bet protams ne LB pīlāriem.
2) protams, ka LB ir vismaz tikpat vainīga krīzes izraisīšanā un tās seku nenovēršanā cik valdība un saeima. Vienīgās, kas ir vēl vainīgākas ir ārvalstu, galvenokārt zviedru, komercbankas, jo tās apzināti uzpūta nekustamo īpašumu burbuli un, kad tas pārplīsa, nedarīja neko, lai norakstītu parādus līdz maksātspejas robežai.
3) no 21. gadsimta centrālās bankas "ekonomista" ļoti kuriozi ir dzirdēt frāzi "neatliek nekas cits kā kapitālu importēt" :) kā būtu, ja Jūs blakus valūtas iepirkšanai, ko, es ticu, ka pārvaldāt ekselenti, pamazām apgūtu otru tikpat vienkāršu operāciju, proti parāda monetizāciju?
Šeit redzes uzlabošanai var apskatīt attēlu - jomas, kas noteica straujo ekonomikas kritumu Latvijā krīzes laikā: http://ow.ly/i/kKVw
To, kā valūtas kursa kritums palīdz iekšējam patēriņam (tātad arī tirdzniecībai) un investīcijām (tātad arī daļēji būvniecībai), varam labi redzēt no Islandes piemēra šeit http://ow.ly/i/kth5 , šeit http://ow.ly/i/kth8 un šeit http://ow.ly/i/kKXG
Interesantiem:
Manas runas pamats bija SVF pētījums. Pētijuma autori bija Bakker un Gulde- abi bijušie misiju vadītāji, tsk Gulde bija Latvijas misijas vadītāja krīzes pašā karstumā.
Mans absurdais apgalvojums bija vien citāts no raksta zemak.
http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2010/wp10130.pdf
Priecīgu lasīšanu!
Jānis
Daži citāti no Jāņa pieminētā pētījuma, oriģinālvalodā. Domāju, katrs pats var spriest, cik pamatoti ir izvirzīt tendenciozus apgalvojumus, balstoties uz pētījuma secinājumiem.
The large capital inflows were partly the result of the low income levels in the EU-9 and the implementation of reforms (5 lpp).
Capital inflows were further boosted by the very favorable global environment, with
abundant liquidity and low risk aversion (6 lpp).
The long-term assessment of the contribution of the exchange rate regime to the
development of the crisis needs to remain open at this stage (34.lpp).
It remains unclear to what extent other policies—in particular fiscal and prudential—could not have more effectively compensated for the absence monetary/exchange rate policy responses (34.lpp).
A change in the exchange rate regime would have been too late to avoid the excesses, and possibly also associated with significant costs (34.lpp).
Fiscal policy further exacerbated private sector demand pressures (40. lpp).
With the benefit of hindsight, public expenditure growth should have been more
restrained during the boom years (40.lpp).
Jā, Jāni, no šiem secinājumiem, protams, viennozīmīgi skaidrs, ka autori uzskata centrālās bankas un fiksētos kursus par galvenajiem krīzes izraisītājiem :)
Nav jau pirmā reize, kad Ošlejs kāda IMF working paper rakstīto ir pārpratis, nesapratis vai interpretējis tikai sev izdevīgā gaismā... nekas jauns.
Jāsāk apšaubīt ne tikai Ošleja "ekonomista" spējas, bet arī angļu valodas prasmes :)
Protams, var mētāt bumbiņas Ošlejš - LB - Ošlejš. Tomēr visā šajā intelektuālajā apsaukāšanās procesā es gribētu, lai eksperti man izskaidro, kāpēc neviens neparedzēja Parex krīzi, kāpēc mums jāglābj savs tēls, sedzot zaudējumus AirBaltic un izskatās arī Hipo koncernā utt. Vai pārkaršanas sākumposma lata devalvācija būtu bijusi kaitīga. Vai var jūsu modeļi atbild cik izmaksā darbība VM2 un tas nevar būt pienācīgs arguments ar EK. Kāpēc Hazāns saņem balvu, bet neviens negrib sadzirdēt ko viņš teica par depopulāciju un tās sekām? Kāpēc pēkšņi izrādās, ka valsts galvenā problēma ir nevis atbilstoša menedžmenta trūkums, bet izglītība, kas sekoja pieprasījumam, kuru veidoja valsts politika? Kāpēc inovāciju sistēmā zinātnieki ir nosaukti par vājo posmu, kuram ir pašjaeksplode lietišķos atklājumos, bez novērtēšanas un atbalsta. Kāpēc ārvalstu investori ir krietni labāk aisargāti nekā vietējie ražotāji vai patērētāji. Protams LB teiks, tā nav mūsu kompetence, par to mums nemaksā. Bet ja jums nav atbildes uz šiem jautājumiem, tad kāda brīnuma pēc jūs pretendējat uzabsolūtu patiesību un izpratni.
Tā jau domāju, paldies par atbildi!!! Diez ko par mums rakstīs vestures, cerams Latvijas vēstures, grāmatās?
Daļēji piekrītu un parasti simpatizēju Bitāna kunga viedoklim, bet.... Vai tiešām Latvijas Banka nevar piedalīties un nav atbildīga par depopulācijas procesu Latvijā? Vai tiešām nespēj ietekmēt nodokļu politiku?? Ja kapitāla ienākums ir aplikts ar 10% un tikai pēdējos gadus. Praktiski nav NĪ nodokļa uz ēkām un ir mazs zemei, bet darbaspēkam ir 48%, kā šeit var būt cilvēcīgas algas??? Vai ir brīnums, ka darbaspēks reāli emigrē uz valstīm, kur no pirmajiem 1000 EUR ir nesalīdzināmi mazāki nodokļi? Vai tiešām šie "lieliskie" speciālisti nesaprot, ka pamatmassas ieņēmumi, jeb summa ko uzņēmējs spēj tērēt darbaspēka vienībai nepārsniedz 1000 EUR??? Pie šādām nodokļu likmēm pirktspēja nav iespējama, nerunājot par kapitāla uzkrāšanu! Vienīgā cerība ir ēnu ekonomika, vai tā ir LB oficiālā politika nodokļu jautājumos??!
Bieži skan termins, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs! Kam? Ja no padarītā darba ieņēmumiem virs 75% strādājošais atdod valstij (protams empīrisks rēķins)?!
Pat komunismā atņēma mazāk, bet deva arī pretim, tagad pat ceļu nav (un nebūs, jo ir maz cilvēku). Baidos, ka šīs nodokļu politikas rezultātā Latvijā paliks ļoti maz darbaspēka un šai kontekstā Ošleja k-gam ir taisnība....
Par nodokļu politiku – Latvijā ir tikai viena institūcija, kas par to atbildīga, un tā ir Finanšu ministrija. Latvijas Banka var palīdzēt ar aprēķiniem, ar padomiem, idejām, ja nepieciešams, bet jebkuru reformu īstenošanai, arī nodokļu reformai, ir nepieciešama politiskā griba. Un mans personiskais viedoklis, ka šeit arī ir lielākās problēmas. Jo tas, kas būtu jādara nodokļu politikas jomā, šķiet tehniskajā (ekspertu) līmenī ir zināms gadiem, pat ja ne gadu desmitiem, problēmas ir ar īstenošanu. Tam droši vien ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, acīmredzot ir pietiekami daudz ietekmīgu spēlētāju, kuriem esošā sistēma ir izdevīga, un jebkuras izmaiņas tiem būtu neizdevīgas. Un līdz šim viņiem ir izdevies nekādas būtiskas izmaiņas nepieļaut. Otrkārt, jautājums ir par pašas Latvijas sabiedrības attieksmi pret nodokļu maksāšanu – pat ja nodokļu slogs kādā jomā tiktu pazemināts, nav pilnības pārliecības, ka tas mudinātu visus aktīvāk nodokļus maksāt (jo ja ir atrasts veids, kā nodokļu nemaksāt, tad tikai zemākas nodokļu likmes var būt nepietiekams motivējošais faktors). Līdz ar to ir bažas, vai tik nodokļu reformas rezultātā kopējie nodokļu ieņēmumi nesamazinātos… Protams, visu šo var atrisināt – ja vien ir politikā griba.
Savukārt, kur Ošleja k-gam nav taisnība, ir viņa nepārvaramā tieksme jebkuru problēmu risināt ar devalvācijas palīdzību. Ja Latvijā ir problēmas ar nodokļu sistēmu, tad ir jāreformē nodokļu sistēma. Nevis jādevalvē lats.
Piekrītu par devalvāciju, lai gan, pie dažiem nosacījumiem tas būtu labāks ceļs (kaut vai veids kā iesaistīt pensionārus vispārējā atbildībā- slavenais ST atceltais valdības lēmums). Nevajadzētu uzņēmējus a-priori uzskatīt par negodīgiem, lielākā daļa grib darboties pēc likuma burta un arī gara, bet ne par to ir runa. Nodokļu slogs ir pilnīgi nepareizi sadalīts- manā uztverē mežonīgi zems īpašumiem un mazs kapitālam, bet mežonīgs darbaspēkam! Domāju NĪ nodoklim pat par 2-istabu dzīvokli Rīgā būtu jābūt vismaz 300 ls gadā, bet IIN no darbaspēka 10%. Šāda tipa izmaiņas dotu papildus ienākumu pašvaldībām, lai palīdzētu pensionāriem utt., stipri uzlabotu Soc.nod. ieņēmumus daļēji risinot ilgtspējas problēmu un atbalstītu strādājošas ģimenes. Vidēja ģimene ar 2-viem strādājošiem šobrīd IIN samaksā 2400 ls., kas ir nesamērīgi pret pārējo fonu!
Par nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz īpašumu ir diskutēts gadiem. Kāpēc par runāšanu nekas diži tālāk nav pavirzījies - skat. iepriekšējo komentāru..
Liels paldies par atbildēm, bet gribētos pieredzēt daudz aktīvāku Latvijas Bankas līdzdalību!
Šajā jomā LB līdzdalība var būt diskusiju, analīzes sadaļā. Diemžēl īstenošanas sadaļā ar likumu noteiktais varas sadalījums LB līdzdalību neparedz....
Un kur Bitāna kungam nav taisnība, ir tieksme uzskatīt, ka ekonomikas stūrakments ir valsts kredītreitings. Viens arguments devalvācijai, latu izmanto visi un pirkstpēja kristos vienādi, tagad menedžments "nolīdzināja" izmaksas uz zemāka līmeņa darbinieku rēķina, gan tieši (algas), gan netieši (pakalpojumu pieejamība), kas savukārt reaģēja ar emigrāciju.
Par signāliem - Rimševičš krīzes sākumā teica, tērējiet ir laiks un nopirka dzīvokli, kaut krīze nebija ne pusē (ne pasaules, ne Latvijas), tagad saka netērējiet, jo nāks otrais vilnis, bet ekonomikai prognozē izaugsmi un cenu kāpumu. Es kaut ko nezinu vai nesaprotu. Pēc kādiem vadīties "parastam Latvietim", ja šādi ir signāli.
Šādu "tieksmi" neatceros, ka būtu demonstrējis:).
Lai gan nevar noliegt, ka kredītreitings tādām valstīm, kā Latvija (maza, nepieder bagāto valstu klubam, ar augošu valsts parāda līmeni) ir tiešām ļoti svarīgs. Krugmans var uzjautrināties par paša izgudroto "uzticības fejas" stāstiņu ASV sakarā (valsts budžets regulāri ir ar lielu deficītu, bet tirgus vienalga turpina pirkt valdības obligācijas un to likmes saglabājas zemas), bet mūsu gadījumā ar finanšu tirgus reakciju jārēķinās vienmēr. Ja tirgus dalībnieku vidū parādās bažas, vai valsts spēs pārfinansēt savas saistības, procentu likmes pieaug, valstīm parādu tiešām pārfinansēt kļūst arvien dārgāk un sarežģītāk, tas arvien palielina tirgus dalībnieku bažas, likmes pieaug vēl, parādu pārfinansēt vēl grūtāk, utt. Rezultāts katastrofāls (skat. Grieķija, Itālija). Arvien mazāk pasaulē paliek valstu, kas var atļauties ignorēt finanšu tirgus viedokli, un Latvija pilnīgi noteikti nav viena no tām...
Izlasot rakstu, uzzināju daudz jauna. Viens no būtiskākajiem secinājumiem -> LB nav ne par ko atbildīga, jo tā neko nespēj ietekmēt. Otrs secinājums, kas izriet no iepriekšējā -> priekš tāda institūcija vispār ir vajadzīga?
Uz otro jautājumu drīz saņemsim skaidru atbildi ECB formā - nacionālo centrālo banku pastāvēšanas būtība jau sen ir zem liela jautājuma.
Neapšaubot LB darbinieku profesionalitāti, rodas daudz jautājumu attiecībā uz atbildību par pēdējo piecu gadu laikā notiekošo tausaimniecībā un finanšu sektorā (pēdējo neuzskatu par tautsaimniecības daļu, bet gan par spekulantu kantori, kuri nerada nekādu pievienoto vērtību).
Varbūt vajag Latvijas Banku reorganizēt par kaut kādu makroekonomikas interešu pulciņu - ja jau viņai nav nekādas ietekmes vai instrumentu, lai reāli ietekmētu procesus ekonomikā.
Atbilstoši funkcijām, protams, jāpārskata arī atalgojums, īpaši vadībai. :)
Raksts ir labs un pareizs.
Visi tie tipa "ekonomisti" ir jāatmasko. Un argumentēti jāpārliecina (?).
Bet LB būs vienmēr vainīga pēc definīcijas, jo tai ir jācīnās pret inflāciju.
Bet kā tad viņa to izdarīt, ja inflāciju izraisa valdība palielinot algas bez IKP pieauguma?
Tad jau LB ir jābūt veto tiesībām uz valdības finansu politiku.
Labdien,
Skaidrs ir viens - Latvijā nav bijusi pareiza ekonomikas struktūra, tā nebija diferencēta un, skaidrs, ka valstī ir un jābūt valstiskajām struktūrām, kuras šos procesus regulē. Nav ko brīnīties, ka liberālai politikai ir tādas negatīvās sekas.
Protams, ja IKP pieaugums būtu sabalansēts - tie paši 4% gadā un kritums neliels - tas ir daudz mazākais trieciens valsts ekonomikai nekā mīnuss 20-22%. Pie tam pie tik strauja IKP pieauguma mūsu valsts nav uzkrājusi nekādas rezerves šī „burbuļa plīšanas” seku likvidēšanai (ko varēja jau paredzēt iepriekš), to pašu banku un finanšu sektora bankrotu gadījumiem u.tml. Tātad, šī nekad nav bijusi ilgtspējīga valsts politika. Dzīvojām pēc principa - ņopelnīju 100%, iztērēju - 110%.
Un vislielākā problēma ir tāda, ka nav uzkrāti līdzekļi ekonomiskās attīstības un uzņēmējdarbības stimulēšanai un kreditēšanai, kas pie ekonomiskās recesijas un stagnācijas ir vissvarīgākais, it sevišķi, kad tiek samazināti budžeta izdevumi pēc attiecīgo valsts aizdevējistitūciju noradījumiem.
Svarīgi bija nevis formāli meklēt vainīgos, bet izanalizēt kļūdas, lai turpmāk novērstu šādas sekas.