Arī valdībai kažoks jāšuj vasarā

Īsumā:

• Samērā straujas ekonomikas izaugsmes gados Latvijas budžetā tērējām vairāk nekā saņēmām, audzējot valdības parādu.
• Valdības parāda līmenis Latvijā nav salīdzinoši liels, bet tas nav arī mazs, pērn ierindojoties astotajā vietā ar zemāko parādu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.
• Finanšu līdzekļi, kas tiek novirzīti par saņemto aizņēmumu, varētu tikt izmantoti citu valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, piemēram, veselības aprūpei, infrastruktūras uzlabošanai.
• Atbildīgākas fiskālās politikas īstenošana ar budžeta pārpalikuma veidošanu radītu iespēju veidot uzkrājumus nebaltai dienai.

Situācijā, kad budžetā izdevumus nav iespējams nosegt ar gūtajiem ieņēmumiem, nepieciešams lūkoties pēc papildu resursiem. Vislabāk būtu, ja šāda situācija vispār neveidotos, taču parasti budžeta deficīta finansēšanai var izmantot iepriekš izveidotus uzkrājumus vai iegūt papildu resursus, piemēram, no īpašumu pārdošanas. Gadījumā, ja iepriekš minētie risinājumi nav īstenojami, iztrūkumu budžetā var finansēt ar aizņēmuma palīdzību. Mūsdienās daudzas valstis saņem aizņēmumus budžeta iztrūkumu segšanai, kas ļauj izvairīties no nodokļu palielināšanas vai izdevumu samazināšanas. Tomēr pārāk liels parāds var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Parāds pieaug, jo tērējam vairāk, nekā saņemam

Raugoties uz Latvijas budžetu, jāsecina, ka pēdējo divdesmit gadu laikā gandrīz katru gadu budžeta izdevumi bijuši lielāki par ieņēmumiem. Tādējādi veidojies budžeta deficīts. Latvija to finansējusi ar aizņēmumu palīdzību, un gadu gaitā Latvijas valdības parāds ir pieaudzis. Īpaši strauji tas notika pirms desmit gadiem – iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad četru gadu laikā valdības parāds teju pieckāršojās.

Arī pēdējos gados, kad Latvijas tautsaimniecībā bija vērojama samērā strauja izaugsme jeb cikliskās augšupejas posms, budžeta izdevumus neizdevās sabalansēt ar ieņēmumiem vai, kā tas būtu ideālā gadījumā, veidot pārpalikumu. Izņēmums bija 2016. gads, kad Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā bija pārrāvuma gads un budžets bija sabalansēts zemāku izdevumu dēļ. Tas nozīmē, ka pat labvēlīgos ekonomikas apstākļos Latvijas parāds palielinājās, piemēram, kopš 2012. gada valdības parāds ir pieaudzis par vairāk nekā 20% (absolūtos skaitļos).

2018. gada beigās Latvijas valdības parāds sasniedza 10.6 mljrd. eiro jeb 35.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šeit jāatzīmē, ka pretēji parāda līmeņa pieaugumam parāda attiecība pret IKP ir samazinājusies, ko lielā mērā veicināja samērā straujā ekonomikas izaugsme pēdējos gados, un straujākais kāpums šajā ekonomikas ciklā, visticamāk, ir aiz muguras. Vērtējot tā apmēru, jāsecina, ka Latvijas valdības parāda slogs nav salīdzinoši liels (ES vidēji – 81.5% no IKP), bet tas nav arī mazs. Pērn tas bija astotais zemākais līmenis ES dalībvalstu vidū. Aprēķinot valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, 2018. gada beigās katrs iedzīvotājs bija parādā 5.5 tūkst. eiro (ES vidēji - 25.2 tūkst. eiro). Lai arī pašreiz parāda apmērs ir zem ES noteiktā sliekšņa, kas ir 60% no IKP, tomēr iepriekš pieredzētā krīze parādīja, ka parāda izmaiņas var būt ļoti straujas.

Maksājam par aizņēmumu tā vietā, lai ieguldītu attīstībā

Līdzīgi kā citu aizņēmumu gadījumos, arī valstij par aizņemtajiem līdzekļiem papildu pamatsummas atmaksai jāveic maksājumi par aizņēmuma izmantošanu jeb procentu maksājumi. To apmērs valstu starpā var ievērojami atšķirties, ņemot vērā atšķirīgus apstākļus, – valsts ekonomiskā situācija, finanšu sistēmas un politiskās situācijas stabilitāte, fiskālās disciplīnas ievērošana, esošo saistību apmērs, skaidrs redzējums par valsts turpmāku attīstību u.tml. Tāpat arī monetārās politikas lēmumiem ir būtiska loma - pēdējos gados tas atspoguļojies vēsturiski zemāko refinansēšanas likmju noteikšanā.

Pretēji valdības parāda pieaugumam izmaksas par valdības parāda apkalpošanu pēdējos gados ir samazinājušās gandrīz uz pusi, salīdzinot ar augstāko līmeni 2011. gadā. Pērn izmaksas veidoja nedaudz virs 200 milj. eiro jeb 0.7% no IKP, kas arī ir ievērojami zem ES vidējā līmeņa – 1.9% no IKP. Procentu maksājumu samazinājumu radīja tas, ka krīzes laikā saņemto aizņēmumu atmaksa tika veikta ar refinansēšanas palīdzību, t.i., labvēlīgos apstākļos no jauna aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos. Uzskatāmi tas redzams, vērtējot netiešo procentu likmi, kas kopš iepriekšējās krīzes laika ir samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un 2018. gadā tā aprēķināta 1.9% gadā.

Latvijai ir labi sekmējies valsts parāda pārfinansēšanā, bet nevajadzētu cerēt, ka tik labvēlīgi nosacījumi aizņemšanās tirgū būs ilglaicīgi. Tādēļ ir svarīgi apzināties, ka finanšu līdzekļi, kas tiek novirzīti aizņēmumu atmaksai, varētu tikt izmantoti citu valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, piemēram, veselības aprūpei, infrastruktūras uzlabošanai utt. Bieži vien valdības investīcijas tiek samazinātas, lai augoša parāda gadījumā rastu līdzekļus lielākiem procentu maksājumiem. Tomēr investīciju samazināšana ilgāku laiku būtiski noplacinās valsts kapitālu un kopējā infrastruktūra pasliktināsies, secīgi ietekmējot ekonomisko aktivitāti.

Atbildīga budžeta politika

Valdības parāda attīstība lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas izaugsmes un valstī īstenotās budžeta politikas. Valsts budžetā dzīve ar deficītu negatīvi ietekmē parāda attīstību un tā ilgtspēju. Ekonomikā pastāv cikliskums, kur straujākas ekonomikas izaugsmes periodu nomaina mērenāka izaugsme vai pat lejupslīde. Viena no valsts īstenojamām funkcijām paredz pretcikliska budžeta jeb fiskālās politikas veidošanu. Tas nozīmē, ka straujākas izaugsmes gados budžetā jāveido uzkrājumi, lai tos izmantotu ekonomikas stimulēšanai lēnākas izaugsmes vai recesijas laikā.

Raksta sākumā jau vēstīts, ka līdzšinējā praksē pie samērā straujas ekonomikas attīstības Latvijai nav izdevies izveidot "drošības spilvenu", ko izmantot ekonomikas stimulēšanai, ja tāda nepieciešamība rastos. Citā gadījumā būtu iespēja uzkrājumu novirzīt esošā parāda samazināšanai. Arī turpmākajos gados, lai arī neliels, bet Latvijas budžetā tiek plānots deficīts, kas nozīmē, ka parāda līmeni naudas izteiksmē samazināt neizdosies. Turpretī pie prognozētās tautsaimniecības izaugsmes tempa parāda līmenis attiecībā pret IKP pakāpeniski mazināsies.

* Komentārs 23. jūlijā publicēts "LV portālā".