Ārvalstu tiešās investīcijas no Vācijas

Sīkāk ieskicējot pieprasītākos Latvijas produktus vai pakalpojumus Vācijā, pakalpojumu jomā 2016. gadā tie bija ražošanas, apkopes un remonta un transporta pakalpojumi, kā arī lielu daļu no ienākumiem veido Vācijas viesu tēriņi Latvijā. Eksportētākās preces ir mehānismi un transporta iekārtas, kokrūpniecības izstrādājumi un pārtikas produkti.

Vācija ir arī svarīgs investors Latvijā, ieguldot būtiskus līdzekļus dažādos uzņēmumos, piemēram, AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "Knauf", SIA "Ergo", SIA "Klasmann-Deilmann Latvia", AS "airBaltic". Analizējot investīciju datus, Vācijas tiešo investīciju (TI) atlikums Latvijā 2016. gadā kopumā bija 2.3% no IKP (1. attēls). Lielākās Vācijas TI koncentrējas apstrādes rūpniecībā tādās jomās kā, piemēram, kūdras ieguve, stikla šķiedras ražošana, ceļu un maģistrāļu būvniecība. Būtiskas investīcijas atspoguļojas arī lauksaimniecības nozarē, kā arī saistībā ar mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības aktivitātēm. Līdzīgā apmērā TI uzkrātas arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, no kurām lielākā daļa saistīta ar holdingkompāniju darbību.

1. attēls. Uzkrātās Vācijas tiešās investīcijas Latvijā

Avots: Latvijas Banka

Turpinot par Vācijas investīcijām, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK) ik gadu rīko aptauju, kurā vērtē investīciju vidi Latvijā un Baltijā kopumā. Šā gada 24. maijā tika prezentēti jaunākie aptaujas dati. Aptaujā par 2016. gadu piedalījās 170 vācu uzņēmēju, kuri darbojas Baltijas valstīs, izsakot viedokli par ekonomisko situāciju, nākotnes prognozēm un investīciju klimatu. Aptaujā secināts, ka Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, apsteidzot Čehiju, Slovākiju un Ungāriju, neskatoties uz kopējā investīciju vides novērtējuma nelielu pasliktinājumu visās trīs Baltijas valstīs.

Investīciju piesaistes pievilcīguma ziņā trīs Baltijas valstu starpā aptaujas dalībnieki par līderi atzinuši Igauniju, otrajā vietā ierindojot Lietuvu, bet trešajā – Latviju. Faktori, kas Latvijā saņēmuši viszemāko rādītāju trīs valstu konkurencē, ir valdības darba vērtējums un pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējums.

Lai gan pašreizējā ekonomiskā situācija novērtēta viszemāk, vērtējot nākotnes ekonomikas attīstības perspektīvas, Latvija novērtēta visaugstāk. Piemēram, 80% Vācijas uzņēmumu Latvijā 2017. gadā prognozē apgrozījuma pieaugumu (67% Igaunijā, 73% Lietuvā), bet 52% uzņēmēju paredz eksporta pieaugumu (42% Igaunijā, 55% Lietuvā). Savukārt papildu personālresursu nepieciešamību izteikuši 48% aptaujāto (31% Igaunijā, 49% Lietuvā).

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 44% no Vācijas uzņēmumiem Latvijā 2017. gadā vēlas vairāk investēt. Te jāatzīmē, ka vēlmi vairāk investēt uzņēmēji pauda arī attiecībā uz 2016. gadu, proti, 35% (2015. gadā – 31%), lai gan, analizējot ārvalstu TI datus Latvijā, plūsmas no Vācijas pagājušogad atspoguļo nelielu samazinājumu - aptuveni 0.5% no IKP vērtībā.

Pētot smalkāk investīciju plūsmu datus, secināms, ka samazinājumu radīja dažādas ar ceļu un ēku būvniecības nozari saistītās jomas. Šāda tendence, visticamāk, skaidrojama ar Eiropas fondu lēno apguvi, kas iekšzemē palēninājusi būvniecības aktivitātes. Arī lauksaimniecības nozarē bijis investīciju samazinājums, kas nepārsteidz, jo šai jomai pagājušogad likstu nav trūcis gan saistībā ar zemo vidējo piena iepirkuma cenu, gan Āfrikas cūku mēri un postošajām lietavām, kas negatīvi ietekmēja graudu ražu, neplānoti sadārdzinot gan novākšanu, gan ievākto graudu kvalitāti, kā arī samazinot rīcībā esošos līdzekļus jaunu investīciju veikšanai. Paredzams, ka fondu naudas apguve šogad paātrināsies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Arī piena cena uzlabojas, turklāt gaidāma laba graudu raža. Tāpēc likumsakarīgs būtu investīciju pieaugums ar šiem sektoriem saistītajās aktivitātēs.

AHK, paužot investoru domas par Latvijas priekšrocībām, min dabiskās priekšrocības, proti, izeju pie jūras un ostu darbības kvalitāti, un to attīstīto infrastruktūru. Kā pluss ir arī potenciālā infrastruktūras attīstība, veidojot dzelzceļa savienojumus ar Āziju. AHK uzteic arī lidostas esamību un tās darbības kvalitāti. Latvijas priekšrocības ir brīvās zemes platības. Atsaucoties uz aptaujas rezultātiem, citas pozitīvas tendences Latvijas investīciju vidē ir aptaujāto uzlabojušās atsauksmes par valsts pasūtījumu caurredzamību, vietējo piegādātāju kvalitātes un pieejamības uzlabošanos, kā arī darba ņēmēju produktivitātes, motivācijas un kvalifikācijas uzlabošanos.

AHK min, ka pozitīvi vērtējams ir arī darbinieku augstais ētikas līmenis Latvijā, tomēr, vienlaikus uzsverot, ka darbaspēks kopumā un Latvijas profesionālās izglītības sistēma ir tās jomas, par ko vērts vairāk domāt, jo arvien plašāk sāk pietrūkt jomas speciālistu dažādos ekonomikas sektoros.

Aptauja ilustrē, ka starp lietām, kas jāuzlabo, joprojām aktuālas ir, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošana. Korupcijas un noziedzības apkarošanas vērtējums Latvijā ir vissliktākais starp trīs Baltijas valstīm. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērtējums ir pat pasliktinājies.

Arī ar valdības darbu, konkrētāk, nodokļu sistēmu un pārvaldi, uzņēmēji nav apmierināti – katrs otrais respondents pauž kritisku viedokli. Pasliktinājusies tautsaimniecības politikas prognozējamība.

Vaicājot AHK, vai algu kāpumam Latvijā ir nozīmīga ietekme uz investoru lēmumiem par investīciju veikšanu vai neveikšanu, organizācija pauž, ka šobrīd tas nespēlē būtisku lomu. Pēc AHK novērojumiem, kamēr algas kāpums attīstās mijiedarbībā ar produktivitāti, uztraukumam nav pamata.

Saskaņā ar Vācijas uzņēmēju pausto pagaidām prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas. Tomēr modrību nedrīkst zaudēt un jārisina tās problēmas, kas iezīmētas kā Latvijas lielākie trūkumi investīciju piesaistē.