Augstais banku kapitalizācijas līmenis ļauj pārvarēt kā paredzamus, tā neparedzamus satricinājumus

Tiešā veidā SVB problēmas Latvijas finanšu sistēmu praktiski neietekmē, kā arī netiešā veidā šāda finanšu nestabilitātes scenārija īstenošanās nav iespējama. Taču augstas inflācijas un kāpjošu procentu likmju apstākļos var atklāties citu veidu ievainojamības, kurām Latvijas finanšu sistēma ir salīdzinoši gatavāka salīdzinoši augstā banku kapitalizācijas līmeņa dēļ. Tas ļauj vieglāk pārvarēt kā paredzamus, tā neparedzamus finanšu sistēmas satricinājumus.

Nozīmīgs faktors ir tas, ka Eiropas Savienībā tā sauktās Bāzeles prasības, kas kalpo par tādu kā globālo uzraudzības zelta standartu, tiek piemērotas visam banku sektoram, ne tikai pašām lielākajām bankām. Attiecīgi visām bankām ir ciešāka uzraudzība, to riska vadība atbilst vienotiem kritērijiem, tām ir detalizētākas kapitāla prasības, kuras ir proporcionālas riskiem. Papildus riska jūtīgām kapitāla prasībām bankām ir piemērota tā sauktā kapitāla sviras prasība, kura, lai labāk ietvertu neparedzamas norises, netiek svērta. Šīs sviras prasības faktiskā izpilde Latvijā vairākkārt pārsniedz regulējumā noteikto. Arī likviditātes prasības Eiropas Savienībā tiek piemērotas visām bankām – gan lielām, gan mazām.

Savukārt Latvijā faktiskie likviditātes rādītāji vidēji ir augstāki kā vidēji Eiropas Savienībā. Bankām ilgstoši ir bijis arī raksturīgi lielāku daļu līdzekļu uzkrāt centrālajā bankā, un tas ir pilnībā likvīdi un bez kredītriska. Liels ļoti likvīdu līdzekļu atlikums nozīmē, ka likvīdie līdzekļi ir pietiekami apjomīgākas līdzekļu aizplūdes gadījumiem. Attiecīgi - tas krietni samazina iespēju, ka bankai likviditātes apsvērumu dēļ nāktos pārdot vērtspapīrus, kurus līdzīgi kredītprasībām plānots turēt līdz to termiņa beigām un attiecīgi nav nepieciešams tos pārvērtēt pie katras tirgus cenas svārstības.

Turklāt Latvijā finanšu stabilitātes riski ir zemāki arī, jo kreditēšana kopš 2008. gada krīzes ilgstoši ir bijusi izteikti piesardzīga un apzināta. Latvijā nav raksturīgi bankām finansēt riska kapitālu, jo tam vairāk piemēroti citi finanšu instrumenti un avoti, piemēram, kapitāla emisijas biržā vai riska investoru piesaiste. Banku bilances otrā pusē pēc finanšu sektora "kapitālā remonta", kad augsta atlikuma noguldījumu apjoms būtiski samazinājās, ir salīdzinoši augsts garantēto noguldījumu īpatsvars – tie ir noguldījumi, par kuru izmaksu noguldītājiem ir pārliecība, jo tos garantē valsts.

Komentārs sagatavots, atbildot uz portāla Delfi jautājumiem.