Auto, auto, autombili, Tevis dēļ mums vajag spēt..
Ir jau ne reizi vien izskanējis, ka prāva daļa no mazumtirdzniecības apgrozījuma uzlabošanās kopš 2009. gada decembra (zemākā punkta) notika pateicoties ilglietojuma preču pieprasījuma kāpumam. Īpaši strauji pieauga automobiļu pārdošana, kas krīzes laikā piedzīvoja ļoti strauju kritumu. Kādu brīdi tā pati nelielā aktivitāte bija vērojama praktiski vairs tikai otrreizējā tirgū, kur varēja iegādāties spēkratus par pazeminātām cenām. Automobiļu pārdošanas apjomu pakāpeniskā izaugsme kopš 2010. gada sākuma (skat. 1. attēlu) skaidrojama gan ar to, ka, iespējams, izsīka otrreizējā tirgus piedāvājums, turklāt daļa auto savus īpašniekus atrada ārvalstīs (zinātāji teic, ka īpaši daudz pircēju bija Krievijā). Savukārt daļa no izaugsmes līdzīgi kā citu ilglietojuma preču pārdošanas gadījumā saistīta ar atlikto patēriņu – krīzes laikā izveidoto piesardzības uzkrājumu aktīvāku izmantošanu.
1. attēls. CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu skaits un automobiļu pārdošana.
Avots: CSP, CSDD, LB aprēķini
CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu statistika ļauj izpētīt datus visdažādākajos griezumos un identificēt katru automobili gan pēc izlaiduma gada, gan modeļa, gan statusa (fiziskas/ juridiskas) un vēl citos griezumos. Tas nereti ļoti noder, kad jāmēģina saprast, kādēļ importa datos parādījušies kādi strauji "pagriezieni", vai pārdošanas skaita pārmaiņas saistāmas ar kādu likumdošanas normas grozījumu (piemēram, ievedmuitu ne Eiropas Savienības zonas ražojumiem, kā tas bija savulaik), nodokļa likmi vai vēl kādu iemeslu.
Ko tad var secināt par automobiļu reģistrācijām pēc statusa? Vispirms jāpiebilst, ka dati ir par pirmo reizi reģistrētajiem automobiļiem, tādējādi tie neietvers pārreģistrācijas no fiziskas personas un juridisku, vai otrādi, zinot, ka šādi procesi pēdējos gados bija aktuāli. Kā redzams 2. attēlā, īpašnieku vidū dominē privātpersonas, kas pēc būtības sakrīt ar konceptuālo pieņēmumu, ka vieglie automobiļi tiek statistikā galvenokārt uztverti kā patēriņa preces. Tieši tādēļ auto reģistrācijas kā indikatīvs rādītājs tiek izmantotas privātā patēriņa novērtēšanai. Jāpiebilst, ka CSP gan savās aplēsēs veic arī papildus korekciju, ņemot vērā, ka kāda daļa arī no juridisku personu īpašumā esošajiem spēkratiem tiek lietotas privātām vajadzībām, tātad tas interpretējams kā gala patēriņš, nevis starppatēriņš.
2. attēls. CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu skaits juridiskām un fiziskām personām (devumi gada tempā, procentu punktos)
Avots: CSDD, LB aprēķini
Avots: CSDD, LB aprēķini
Interesanti, ka nozīmīgas pārmaiņas veco/jauno automobiļu gada tempos notikušas 2011. gada janvārī, kad ļoti strauji palielinājies jauno automobiļu skaits. Janvārī tradicionāli ir iegādājami visvisjaunākie modeļi ar šī jaunā gada izlaiduma gada atzīmi. Tomēr vēlme iegādāties visjaunāko samērojama ar finansiālajām iespējām. Vai mēs varam apgalvot, ka daļa veiksminieku, kuru uzņēmumi attīstījušies strauji arī krīzes laikā, nu jūtas pavisam pārliecināti par nākotnes iespējām un gatavi lielākiem tēriņiem? Varbūt. Iespējams, tas iezīmē jaunu tendenci statistikā, kad sāks mazināties veco automobiļu pārdošanas apjomi un palielināsies – jaunie. Varbūt.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 6 )
Salīdzinājumā ar krīzes laika zemāko pārdošanas apjomu (2009. gada decembrī) mazumtirdzniecības apjoms ir uzlabojies par 8.1% (ieskaitot automobiļu pārdošanu, par 13.8%).
Paldies, Agnese! Man vēl būtu interesanti zināt cik vispār ir reģistrēto automobiļu Latvijā, cik no tām ir ar derīgo tehnisko apskati - kā šīs skaits mainījies kopš krīzes sākumā un kā mēs izskatāmies ES mērogā? It īpaši uz 1 iedzīvotāju un uz 1 ceļa kilometru. Piemēram, ja tagad pieaug reģistrēto automobiļu skaits, bet auto skaits ar derīgo tehnisko apskati samazinās, tas nozīmē, ka vieni auto ilgstoši glabā garāžā vai sniega kupenā, bet nepārdod, citi iegādājas jaunās mašīnas no ārvalstīm. Vai nav tā, ka kad pirmajiem apniks maksāt par garāžu, viņi savus autiņus pārdos un mēs redzēsim lielu pārdošanas un reģistrācijas apjoma kritumu, īsti nesaprotot no kurienes tas nāk?
Pēdējo reizi, kad skatījos, tad mēs ar savu autoparku bijām jau virs Eiropas vidējā līmeņa (par jauno-dārgo segmentu pat nerunājot). Jā, būs jāpaskatās kaut kad, kas notiek ar "stokiem":)
Pats tādu lietotu pirku, tādēļ pirmā doma bija - vai tik mazu tirgu būtiski neietekmē Valsts kancelejas organizētie a/m iepirkumi, kuros iegādātos auto pēc 3 g. laiž tirgū 2. x.
VK darījumu svars diez vai būs tik nozīmīgs. Tirgus patiesi mazs, bet pat klusākajā mēnesī - janvārī šogad - ~1500 (ja no galvas atminu). Bet izsoļu auto šajos datos nebūs, tie ir pirmo reizi reģistrētie auto, pārreģisrācijas neparādās.
precizējums: janvārī pirmo reizi reģistrēto auto skaits: 1982. kas ir par 159% vairāk kā pērn.