Automobilis – greznība vai pārvietošanās līdzeklis?

Atbilde uz šo Ostapa Bendera dilemmu ļaus labāk saprast automobiļu tirgus norises, kas ir svarīgas ne vien auto tirgotājiem un potenciālajiem pircējiem, bet arī makroekonomikas pētniekiem. Automobilis ir viens no nedaudzajiem precēm, pēc kuras pieprasījums ir tik ļoti atkarīgs no ekonomikas cikla un vienlaikus veido ievērojamu mājsaimniecības budžetu daļu – ap 2% (piemēram, galvenā mājsaimniecību budžetu izdevumu kategorija – pārtika (26%) - salīdzinoši maz atkarīga no ekonomikas cikla, savukārt juvelierizstrādājumi veido niecīgu daļu no mājsaimniecību izdevumiem – 0.1%).

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita dinamika ir likumsakarīga: neilgtspējīgu augšupeju ar kulmināciju 2007. gada janvārī un patiesības momentu atdala trīs gadi un desmitkārtīgs kritums (recesijas periods – vismaz divi ceturkšņi ar negatīvu ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dinamiku - ilga no 2008. gada 2. ceturkšņa līdz 2009. gada 3. ceturksnim; iekrāsots attēlā). Patlaban reģistrēto vieglo automobiļu apjoms ir atgriezies 2004. gada līmenī. Salīdzinot ar augšupejas kulmināciju, jebkas var likties par zemu, taču patiesība ir savādāka - pašreizējie reģistrācijas rādītāji (150 vieglo auto dienā) ļautu pilnībā nomainīt visu autoparku desmit gadu laikā.

1. attēls. CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits (sezonāli izlīdzinātie dati)

Avots: CSDD nepublicētie dati; autora aprēķini

Tas rada jautājumu (un nepieciešamību rakt dziļāk) - kāpēc CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums (samazinoties buma laikā un pieaugot krīzes laikā - kas ir tikai loģiski) tālāk nesamazinās un joprojām ir 2010. gada līmenī, pat ar nelielu pieauguma tendenci (šeit un turpmāk tekstā – automobiļu vecums reģistrācijas brīdī ir auto reģistrācijas gads CSDD mīnus izlaiduma gads)?

2. attēls. CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vidējais vecums (gadi)

Avots: CSDD nepublicētie dati; autora aprēķini

Varbūt tas atspoguļo pastiprināto senlaiku automobiļu reģistrāciju CSDD? Senlaiku (50 gadu un vecākus) auto reģistrācija buma laikos pieauga vairākkārt (apstiprinot, ka tā ir greznības izpausme) un arī patlaban tā saglabājas diezgan augsta.

3. attēls. Senlaiku (50+ gadu) CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits

Avots: CSDD nepublicētie dati; autora aprēķini

Tomēr arī ņemot vērā tikai par 30 gadiem jaunākos auto (kas ir 99.9% no visiem CSDD pirmoreiz reģistrētiem viegliem automobiļiem), to vidējam vecumam pēdējo divu gadu laikā ir tendence nedaudz pieaugt - no 6.98 gadiem 2011. gadā līdz 7.28 gadiem pērn. Lai gan, uzlabojoties ekonomiskai situācijai, varēja gaidīt pretējo. Kur slēpjas šī paradoksa saknes?

CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecuma sadalījums ir bimodāls – tam ir divi pīķi. Labais pīķis atspoguļo visjaunākos modeļus (nosacīti sakot – greznības izpausme), kreisais – lietotus automobiļus (kuru galvenā funkcija ir pārvietošanās līdzeklis). Tā saucamajos labajos laikos labā pīķa pārsvars (kas iestājās vien 2004. gadā) arvien pieaug, savukārt kreisais pīķis pārvietojas arvien tuvāk labajam – iegādāto lietotu automobiļu vecums samazinās.

Pēdējo divu gadu laikā lietoto vieglo auto tirgus segments piedzīvoja ievērojamu attīstību – gan pieaugot pārdošanas apjomiem, gan tipiskā auto vecumam samazinoties no 11 līdz 9 gadiem. Tomēr pieprasījums pēc jaunākajiem modeļiem stāvēja uz vietas, tāpēc lietoto auto īpatsvars pieauga un tas noteica CSDD pirmoreiz reģistrēto automobiļu vidējā vecuma pieaugumu.

4. attēls. CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu sadalījums pēc vecuma

Avots: CSDD nepublicētie dati; autora aprēķini

Secinājums: pēdējo divu gadu laikā CSDD pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu struktūrā arvien pieaug un noteicošāku lomu ieņem labi pārvietošanās līdzekļi, bet mazāku – paši jaunākie modeļi.

Tas liek jautāt, vai šī tendence nenorāda uz kaut cik līdzīgāku ienākumu sadalījumu sabiedrībā? Skaidras atbildes uz šo jautājumu pagaidām nav (jaunākie ienākumu nevienlīdzības dati ir par 2011. gadu).

Vēl viens jautājums - vai tas ir vidējā ienākumu līmeņa ilgtspējīga pieauguma rezultāts (īsti bagātam cilvēkam pretstatā nuvorišiem jeb jaunbagātniekiem nav nepieciešamības demonstrēt apkārtējiem savu bagātību, braucot ar jaunākām auto markām)? Arī uz šo jautājumu jāatbild ar "varbūt".