Četras tēzes konferencei par augstākās izglītības pārmaiņām

1. Augstākai izglītībai Latvijā ir liela vērtība: augstāki ienākumi, zemāks bezdarba risks

Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir par 48% lielāki ienākumi nekā iedzīvotājiem bez tās (pie citiem vienādiem faktoriem: darba pieredze, nozare, profesija, reģions, vecums, dzimums u.tml.). Studiju jomai nav izšķirošās ietekmes uz ienākumiem: piemēram, sociālās zinātnēs, dabas vai inženierzinātnēs augstākās izglītības algas prēmija ir līdzīga (raksta 1. attēls). Par spīti plaši izplatītam mītam, Latvijā nav ekonomistu vai juristu pārprodukcijas: izcili speciālisti ir pieprasīti jebkurā jomā.

Cilvēkiem ar augstāko izglītību ir arī zemāks bezdarba risks, kas īpaši spilgti redzams  krīzes brīžos. Pandēmijas laikā iedzīvotāju vidū ar augstāko vai profesionālo vidējo izglītību bezdarbs pieaug mazāk nekā iedzīvotājiem ar vispārējo vidējo vai pamatizglītību. Iespaidīga ir arī kopējā bezdarba atšķirība izglītības līmeņa dalījumā:  cilvēkiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis 5%, ar pamatizglītību - 18% (1. attēls).

1. attēls. Bezdarba līmenis izglītības līmeņu dalījumā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

2. Studentu līmenis un studiju kvalitāte Latvijas augstskolās būtiski atšķiras

Vidusskolas absolventi ar augstiem centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem izvēlas vienas, savukārt ar zemiem CE - pavisam citas augstskolas (prezentācijas 16. slaids). Augstskolu vidū notiek specializācija: dažas strādā ar labākiem studentiem, citas - ar viduvējiem. Lai palielinātu studentu skaitu (lasi – ieņēmumus no studiju maksas vai budžeta vietām), studiju prasības dažviet noteiktas viduvējiem studentiem atbilstošā līmenī (vienā no iepriekšējiem rakstiem nosaucu šo parādību par diplomu tirgošanu). Jo, ja viduvējiem studentiem (kuriem diez vai vispār jāpiedalās augstākās izglītības sistēmā) studēt būs grūti, viņi ies uz citu augstskolu, un mācību iestādei samazināsies ieņēmumi. Piekrītu Daugavpils Universitātes zinātņu prorektoram Arvīdam Barševskim, ka atbirumam augstskolās ir jābūt – studiju kvalitāti mazina tas, ka augstskolas spiestas turēt studentus, kas “nevelk”, tikai lai nezaudētu viņu studiju maksu.

Studiju kvalitāte un studentu līmenis ir pozitīvi saistīti. Piekrītu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena vērtējumam, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā ir slikta ar dažiem retiem izņēmumiem, kas ir izcili. Tāpēc dažādu Latvijas augstskolu absolventu ienākumi (jau vienu gadu pēc absolvēšanas) atšķiras vairākkārt (Absolventu monitoringa rezultāti,  6. lpp.). Zināms, ka ar vecumu izglītības ietekme uz ienākumiem aug (prezentācijas 11. slaids) – tas nozīmē, ka absolventu ienākumu plaisa starp augstskolām kļūs vēl plašāka piecus, 10 vai 20 gadus pēc absolvēšanas.

3. Augstākās izglītības vājākais posms - akadēmiskais personāls

Tas ir fakts, kas izriet no studiju virzienu akreditāciju rezultātiem (brīvi pieejami internetā). Akreditācijas komisija vairākas reizes apšaubīja akadēmiskā personāla kvalifikāciju un izteica bažas par zinātnisko publikāciju trūkumu (raksta 2. daļa). Skaidrs, ka akreditācijas procesam augstskolas speciāli gatavojas un īpaši sasparojas tajās dažās dienās, kad ekspertu komisija viesojas augstskolas telpās. Tāpēc, ja augstskola nav spējīga paslēpt savas problēmas pat uz dažām dienām, kad notiek ekspertu komisijas vizīte, tas nozīmē, ka problēmas ir ļoti nopietnas.

Zinātnisko rakstu skaita un kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un vairuma Eiropas Savienības valstu. Daļēji tas saistāms ar zemu zinātnes finansējumu, bet ne tikai. Zinātnisko rakstu skaits Latvijā ir zemāks par finansējumam atbilstošo līmeni (raksta 3. un 4. attēls). Tas nozīmē, ka viens zinātniskais raksts Latvijā izmaksā vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Zems zinātnes finansējums Latvijā lielā mērā ir “sliktā līdzsvara” jeb apburtā loka sekas. Politikas veidotāji pārliecināti, ka vienalga, cik naudas ieguldīs sistēmā, sanāks vien “tomātu un gurķu pētījums” – bez finansējuma nav arī rezultāta – bez rezultāta nedod finansējumu.

4. Izglītības eksports apsveicams, ja uz Latviju brauc labākie studenti

Ārvalstu studentu skaits Latvijā pieaug, un šo pieaugumu nodrošina studentu ieplūde no Āzijas reģiona (2. attēls; ieskaitot arī bijušā PSRS republikas). Šobrīd studentu no Āzijas Latvijā ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā. Pirms priecāties par šo rezultātu, vērts padomāt, kāda bijusi vairākuma ārvalstu studentu motivācija studijām Latvijā. Ja šī motivācija bija “Eiropas diploms lēti + vieglas studijas”, tad šī motivācija neliecina par studentu augstu sagatavotību. Var jau būt, ka pazaudējam daļu no labākiem Latvijas vidusskolu absolventiem (viņi dodas uz ārvalstīm, jo neredz iespēju Latvijā iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību izvēlētajā studiju jomā) un to vietā iegūstam viduvējus studentus no ārvalstīm? Šāda studentu starptautiskā mobilitāte var vēl pasliktināt studiju kvalitāti (jo, ka jau rakstīju, studentu līmenis un studiju kvalitāte ir cieši saistītas).

2. attēls. Ārvalstu studentu skaits Latvijā