Četras tēzes paneļdiskusijai par ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem

13. jūnijā piedalījos paneļdiskusijā par ilgtspējīgās attīstības izaicinājumiem Latvijā. Paneļdiskusija notika valsts pētījumu programmas "Inovācija un ilgtspējīga attīstība…" noslēguma konferences ietvaros.

Te dažas manas tēzes paneļdiskusijai:

Par uzņēmējdarbības atbalstu

Nav tāda termina kā "Latvijas vidējais uzņēmums" – ir uzņēmumi gan ar augstu, gan zemu produktivitāti. Lielajos uzņēmumos darba ražīgums, eksportspēja un atalgojums  parasti ir lielāki. Ir jāpalīdz maziem uzņēmumiem attīstīties un kļūt par lieliem, nevis ar valsts atbalstu jāiekonservē tie mazo uzņēmumu statusā. Savukārt bezperspektīviem uzņēmumiem ir jāļauj ātri iziet no aprites, atbrīvojot darbarokas un platības citiem – produktīvākiem uzņēmumiem. Piemēram, atbalsts mazajam uzņēmumam, kas neplāno attīstīties un var pastāvēt tikai, pateicoties īpaši labvēlīgam nodokļu režīmam, var būt kaitīgs sabiedrībai kopumā.

Par progresīvo nodokļu sistēmu

Ja kāds saņem augstu algu, tas (ar retiem īstermiņa izņēmumiem) nozīmē, ka viņš strādā labi un daudz. Šis darbinieks rada vērtību sabiedrībai un tāpat nodokļos samaksā vairāk eiro pat pie plakanas nodokļu skalas. Ja labāks darbs tiek aplikts ar augstākām nodokļu likmēm, šo progresivitāti var uztvert kā sodu par produktīvu darbu un aicinājumu vairāk atpūsties (brīvais laiks nedod vērtību sabiedrībai un netiek aplikts ar nodokļiem – pretruna?). Vēl lielāka nodokļu progresivitāte kādā citā valstī nenozīmē, ka tā ir labāk/efektīvāk. Algu sadalījums visur nobīdīts pa kreisi – vairākumam vēlētāju ir algas zem vidējā, un viņi nobalso par nodokļu sloga pārlikšanu uz mazākumu (augstu algu saņēmējiem).

Par nevienlīdzību

Absolūta ienākumu vienlīdzība nav atbilstošs mērķis – kādu motivāciju var sagaidīt no studentiem, semestra sākumā paziņojot, ka tiks aprēķināts vidējais mācību sasniegums grupā un atkarībā no tā visi saņems vienādu atzīmi? Tā vietā jāpanāk iespēju vienlīdzība. Tostarp, jānodrošina kvalitatīva izglītība neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas – galvaspilsētas centrā vai laukos. Latvijas Bankas pētījums skaidri parāda, kādi faktori piemīt labām vidusskolām: vairāk skolēnu; augstākas skolotāju algas; vairāk gados jaunu skolotāju. Savukārt skolas atrašanas vietai pilsētā vai laukos nav nekādas nozīmes.

Par ēnu ekonomiku

Ēnu ekonomikas parādību nevar reducēt tikai uz nodokļu likmēm un nodokļu administrēšanu. Jo neefektīvāk tiek tērēti valsts līdzekļi, jo mazāka iedzīvotāju vēlme maksāt nodokļus. Piemēram, kādas lielas slimnīcas uzņemšanas nodaļa joprojām izskatās bēdīgi, kaut arī valsts veselības aprūpes gada budžets sasniedzis vienu miljardu eiro. Rodas apburtais loks – augstā ēnu ekonomika un zemie nodokļu ieņēmumi neļauj ātri uzlabot veselības aprūpes sistēmu, kamēr iedzīvotāju viedoklis par veselības sistēmas zemo kvalitāti mazina motivāciju maksāt nodokļus.