Cik kritiski Latvijas iedzīvotāji izvērtē partiju programmas un kandidātus?

Nesen publiskotais "DNB Latvijas barometra" pētījums šoreiz veltīts politikai un gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām. Gandrīz deviņi no desmit jeb 86% aptaujāto norāda, ka ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Vārds "kontrolēt" šajā jautājumā man šķiet neveiksmīgs, es izvēlētos jautājumu formulēt – vai ir iespējas ietekmēt. Kontrolēšana vairāk saistās ar tiesībsargājošajām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestu u.tml. Tomēr iespējas sekot līdzi politiķu aktivitātēm un ietekmēt vēlēšanu rezultātus ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Jautājums vien, cik kritiski izvērtējam partiju programmas un potenciālos deputātu kandidātus?

Protams, nav garantijas, ka partiju programmas tiks realizētas. Bet nevar prasīt arī to, kas tur nav pat rakstīts. Latvijā jau ilgstoši veidojas paradoksāla situācija - iedzīvotāji vēlas redzēt sociāli atbildīgu politiku, ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, bet vienlaikus ievēl partijas ar liberālu politiku ekonomikas jomā, kuras liek pavisam citus akcentus savās programmās. Nereti tiek solītas arī pilnīgi pretējas lietas, tā samērā skaidri demonstrējot, ka programma ir tikai lozungu apkopojums. Tomēr šāda politiķu pavirša attieksme pret programmām ir tāpēc, ka paši vēlētāji tās faktiski nelasa un atbildību nepieprasa. Arī „DNB Latvijas barometra” pētījumā kā trīs galvenie aspekti, ko vēlētāji ņem vērā vēlēšanās, ir partiju līderu (36%), deputātu kandidātu (35%) un partijas biedru (29%) līdzšinējā darbība. Tikai 21% aptaujāto trīs svarīgāko aspektu vidū minēja partijas nostādnes ekonomiskajos un nacionālajos jautājumos. Tā šķiet tikpat pavirša attieksme pret vēlēšanām un politiķiem kā vēlāk politiķiem pret programmām un vēlētājiem.

Otrs interesantākā lieta "DNB Latvijas barometra" pētījumā man šķita jautājumi par trim prioritātēm valsts budžeta veidošanā un tas, kā tās ir mainījušās laika gaitā atbilstoši norisēm ekonomikā un ārpolitikā. Salīdzināšanai pieejami divi mērījumi – 2010. gads, tātad krīzes laiks, un 2014. gads ar samērā stabilu tautsaimniecības izaugsmi, bet augstu nenoteiktību ārpolitikā un ārējā pieprasījuma jomā Krievijas - Ukrainas konflikta un ieviesto sankciju eksportprecēm dēļ.

Kā nemainīga prioritāte saglabājās veselības aprūpe (2010. gadā aktuāla 60% aptaujāto, 2014. gadā – 61%) un ekonomika, eksporta veicināšana (2010. gadā aktuāla 57%, 2014. gadā - 54%). Salīdzinājumā ar krīzes periodu patlaban samazinājusies sociālās jomas (pabalstu, pensiju) un finanšu un budžeta politikas (nodokļu, budžeta deficīta mazināšanas utt.) aktualitāte, bet Krievijas - Ukrainas konflikta fonā ir nozīmīgi pieaugusi aizsardzības (2010. gadā tā šķita aktuāla vien 4% aptaujāto, bet 2014. gadā - jau 18%) un ārlietu (starpvalstu sakaru stiprināšana, vēstniecību darbs u.c.) prioritātes – kāpums no 5% uz 10%.

No malas vērojot partiju vēlēšanu kampaņas, nerodas pārliecība, ka vēlētāju prioritāšu maiņa politikas jautājumos būtu ņemta vērā. Pārsvarā partijas cenšas izcelt savas stiprās puses un lozungi ir gandrīz nemainīgi jau "pārdesmit" gadus. Domājams, ka kampaņu organizētāji paļaujas uz to, ka programmu prioritātēm būs maza loma un galvenais akcents jāvelta pašiem kandidātiem un to veiktajiem darbiem. Aptauja netieši norāda, ka šī pieeja būs rezultatīvākā. Manuprāt, šī atziņa nav iepriecinoša.