Covid-19 krīzes ietekme uz aizdevumiem uzņēmumiem

Sagaidāms, ka, ieviešot atbalstošus monetārās politikas nosacījumus un mīkstinot kredītiestāžu darbību regulējošos pasākumus, kredītiestādes nāks pretī uzņēmumiem un, neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes kritumu un īslaicīgām grūtībām tekošo rēķinu apmaksai, pārskatīs uzņēmumu interesēs esošo kredītu nosacījumus.

Lai arī aizņēmumu izsniegšana ilgtermiņa investīcijām pēc inerces turpinās, īstenojot iepriekš pieņemtos lēmumus, Covid-19 krīzei ieilgstot, investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ilgtermiņa investīcijām un pieprasījumu pēc jauniem aizdevumiem uzņēmumiem. Līdzīgi arī varētu tikt atlikti aizņēmumi tādiem pasākumiem kā uzņēmumu apvienošanās, pārpirkšanas un restrukturizācijas finansēšana.

Vienlaikus var sagaidīt, ka pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Aizņēmumi var būt nepieciešami īslaicīgu likviditātes problēmu risināšanai vai ar mērķi palielināt, tā saucamo, “likviditātes drošības spilvenu”. Turklāt kredītu brīvdienu piešķiršana nozīmē, ka kredītiestāžu izsniegto kredītu atlikuma samazināšanās regulāro atmaksu iespaidā tiek piebremzēta.

Katras kredītiestādes kreditēšanas politika Covid-19 laikā var būtiski atšķirties un rīcības izvēle ir pašu kredītiestāžu rokās. Apjomīgie atbalsta pasākumi gan no monetārās politikas, gan no uzraudzības prasību mīkstināšanas puses ļaus novērot ļoti daudzveidīgu pieeju kreditēšanas politikai šajā nestandarta situācijā, pat citām bankām eiro zonā pieļaujot iespēju mīkstināt kredītu standartus.

Katra krīze ir arī iespēju laiks, un kredītiestādēm, atbalstot savus esošos klientus, tas var kāpināt to lojalitāti un uzticību, kā arī būt veids, kā iegūt jaunus klientus. Banku sadarbību ar klientiem ietekmēs arī virkne citu nosacījumu, kur klientu atklātība un vēlme risināt krīzes situāciju, uzņēmumu īpašnieku spēja un vēlēšanās savu uzņēmumu atbalstīšanā, kā arī uzņēmumu izejas no krīzes perspektīva – ir tikai daži no tiem.

Novērojumi liecina, ka Baltijas valstīs Covid-19 negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku un sekojoši arī uz Latvijas tautsaimniecības attīstību mudināja kredītiestādes gada sākumā kļūt piesardzīgākām un pastiprināt kreditēšanas standartus. Tomēr jāatzīst, ka jau šobrīd kredītu standarti uzņēmējiem Latvijā ir samērā augsti, jo pēc 2008. gada pasaules finanšu krīzes tie tika būtiski pastiprināti. Tas, protams, nozīmē, ka vājākiem uzņēmumiem bez valsts atbalsta un garantijām varētu būt grūtības krīzes laikā saņemt jaunus aizdevumu. Šeit tieši laikā ir valsts atbalsta pasākumi, lai atvieglotu finanšu situāciju Covid-19 skartajos uzņēmumos – tie ir kredītu brīvdienu garantijas un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi.

Komentārs sniegts izdevumam “Dienas Bizness”.