Deflācija – 2020. Tikai lētāka degviela vai arī drauds tautsaimniecībai?

Iepriekšējos trīs gados patēriņa cenas auga par 2-3% gadā, savukārt šā gada martā inflācija nokrita līdz 1.4%. Sagaidu, ka aprīlī gada inflācijas rādītājs jau būs tuvu nullei. Turklāt, visai ticams ir scenārijs, ka nākamajos dažos mēnešos novērosim deflāciju (jeb patēriņa cenu samazinājumu gada griezumā).

Nopietnas problēmas tautsaimniecībai deflācija var radīt gadījumā, ja tai zem nulles svītras izdosies nolaist ilgtermiņa inflācijas gaidas. Proti, ja sabiedrība uzskatīs, ka cenas nemitīgi samazināsies vairākus gadus pēc kārtas, patērētāji var atlikt ilgtermiņa lietošanas preču iegādi, ar to vēl vairāk samazinot kopējo pieprasījumu un tādējādi arī darbavietu skaitu. Deflācijas gaidas var likt uzņēmumiem mazināt atalgojumu, kas var negatīvi ietekmēt darbinieku motivāciju un tādējādi arī darba ražīgumu. Turklāt deflācijas gaidas var mazināt vēlmi aizņemties naudu, kas nozīmē mazākas investīcijas un tādējādi arī lēnāku tehnisko progresu.

Tomēr šobrīd ir visai zema iespējamība, ka Latvijas sabiedrība gaidīs vispārēju patēriņa cenu samazinājumu vairāku gadu garumā. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, tuvākajos mēnešos gaidāmo deflāciju lielā mērā noteiks šā gada sākumā notikušais naftas cenu kritums [1]. Turpmāk naftas cenām vairs gandrīz nav kur krist (turklāt, jo zemāka ir naftas cena, jo mazāk turpmākais naftas cenas kritums mazinās inflāciju [2]). Gluži pretēji - tieši zemas naftas cenas pagājušonedēļ sēdināja lielākos naftas eksportētājus pie saruna galda un ļāva OPEC+ valstīm vienoties par bezprecedenta naftas ieguves samazinājumu 10 milj. barelu dienā. Skaidrs ir tas, ja tas nebūs pietiekams naftas cenas atlabšanai, OPEC+ turpmākie soļi naftas ieguves ierobežošanas virzienā ir vien laika un reālpolitikas [3] jautājums. Tirgus dalībnieki to labi saprot - naftas nākotnes darījumu cenu līkne ir stabili augoša – ja šobrīd Brent naftas cena tiek tirgota ap 25 ASV dolāru par barelu, tad piegādēm pēc gada cena jau ir 35 dolāri.

Otrkārt, deflācijai dažu mēnešu laikā nevajadzētu izraisīt deflācijas gaidas ilgtermiņā. Eiropas Centrālā Banka (ECB) pašlaik īsteno vairākus pasākumus eiro zonas tautsaimniecības atlabšanai, kas dod papildu iespējas veikt atbalsta pasākumus eiro zonas valstu valdībām, tajā skaitā arī Latvijas valdībai. Šīs pasākumu kopums palīdzēs izvairīties no ilgstošas ekonomiskās recesijas, bez kuras ilgstošs un visaptverošs cenu samazinājums nemaz nav iespējams.

Treškārt, tas, ka deflāciju (īstermiņā) prognozē ekonomisti, nebūt nenozīmē, ka deflāciju paredz arī patērētāji (tautsaimniecībai bīstamas tieši patērētāju deflācijas gaidas). Patērētāji vienmēr paredz augstāku inflāciju nekā ekonomisti vai finanšu tirgus dalībnieki, un tas ir viens no ekonomikas paradoksiem [4]. Lai nu kāda būtu šī paradoksa atslēga, tas vēl vairāk mazina deflācijas negatīvo seku īstenošanas varbūtību. Piemēram, šā gada marta aptaujā ievērojami vairāk patērētāju paredzēja “vēl straujāku cenu kāpumu” nekā “cenu samazinājumu” [5]. Lai vairākums patērētāju prognozētu deflāciju, cenu samazinājumam jābūt visaptverošam; taču nav iedomājama situācija, ka vienlaicīgi krīt cenas ledusskapjiem, avīzēm, mājokļa remontam, biezpiena sieriņiem un vairākiem simtiem citu preču un pakalpojumu. Piemēram, šobrīd deflācija visvairāk vērojama degvielas cenās, bet jāpaiet vairākiem mēnešiem, lai ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās un atalgojuma palēninājums atspoguļotos pakalpojumu cenās – tajā laikā degviela atkal kļūs dārgāka (uz to norāda naftas nākotnes darījumu cenas).

Dažu preču cenas var nesamazināties nemaz. Ķīnas rūpnīcu darbības apturēšana gan samazinās (lēto) Latvijas importu no Ķīnas, gan var novest pie piegādes ķēžu traucējumiem, sadārdzinot dažādu rūpniecisko preču (piemēram, elektronikas) cenas. Pārvietošanās ierobežojumi un vēlme pasargāt darbavietas savā valstī var likt attīstītām valstīm atgriezt darbietilpīgās rūpniecības nozares iekšzemē, kas, protams, izmaksās dārgāk nekā preču montēšana vai apģērbu šūšana Āzijā vai Āfrikā, tādējādi paaugstinot attiecīgo preču cenas.

Rezumējums. Īslaicīga deflācija, kas Latvijā gaidāma dažu turpmāko mēnešu laikā, pamatā atspoguļo naftas cenas kritumu. Naftas cenas kritums visām naftas importētājiem, tajā skaitā Latvijai, šobrīd ir izdevīgs, jo ļaus pašreizējo ekonomikas lejupslīdi pārdzīvot ar mazākiem siltumenerģijas un dabasgāzes rēķiniem, kā arī zemākām degvielas cenām. No īslaicīga cenu samazinājuma dažiem produktiem un pakalpojumiem nav jābaidās. Jāuzmanās būtu no patērētāju deflācijas gaidām ilgtermiņā, bet šādu notikumu attīstību neparedzu, ņemot vērā gan visai subjektīvu inflācijas uztveri no patērētāju puses, gan plašus ECB un valdības pasākumus tautsaimniecības atbalstam.

* Saīsināta komentāra versija publicēta 21.04.2020 laikrakstā "Dienas Bizness"

Atsauces

[1] Kopš gada sākuma naftas cena saruka trīs reizes. Vispirms koronavīrusa izplatība veicināja bažas par globālo ekonomisko izaugsmi (un tādējādi arī par naftas pieprasījumu). Pēc tam marta sākumā Saūda Arābija un Krievija nespēja vienoties par naftas ieguves ierobežošanu un aizsāka naftas cenu karu, no kuras zaudētājas bija abas. Naftas cenu pārmaiņu ietekme uz inflāciju nav lineāra. Detaļas sk. Latvijas Bankas pētījumā Nr.1/2020, lpp.22.

[2] Tālāk naftas cenām vairs gandrīz nav kur krist (turklāt, jo zemāka ir naftas cena, jo mazāk turpmākais naftas cenas kritums mazinās inflāciju ). Gluži pretēji - tieši zemas naftas cenas pagājušonedēļ sēdināja lielākos naftas eksportētājus pie saruna galda un ļāva OPEC+ valstīm vienoties par bezprecedenta naftas ieguves samazinājumu 10 milj. barelu dienā. Skaidrs ir tas, ja tas nebūs pietiekami naftas cenas atlabšanai, OPEC+ turpmākie soļi naftas ieguves ierobežošanas virzienā ir vien laika un reālpolitikas jautājums. Tirgus dalībnieki to labi saprot - naftas nākotnes darījumu cenu līkne ir stabili augoša – ja šobrīd Brent naftas cena tiek tirgota ap 30 ASV dolāru par barelu, tad piegādēm pēc gada cena jau ir 40 dolāri.

[3] Zīmīgi, ka liela loma OPEC+ darījuma noslēgšanā šoreiz bija ASV prezidentam Donaldam Trampam, kas līdz šim iestājās par zemām naftas cenām. Acīmredzot, naftas cenas saruka zem ASV slānekļa naftas ieguves pašizmaksas; tas piespieda Trampu rīkoties sev neierastā veidā, jo darbinieku atlaišana slānekļa naftas nozarē mazinātu viņa pārvēlēšanas iespējas šā gada novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

[4] Arī pašreizējo patēriņa cenu dinamiku patērētāji vienmēr uztver augstāku nekā faktiski notikušās cenu pārmaiņas.

[5] Konfidences ikmēneša apsekojuma dati, kas par visām Eiropas Savienības valstīm publicēti Eiropas Komisijas mājas lapā.