Eiropas nozīmīgākās ekonomikas Vācijas nedienas – vai gaidām jaunu līderi?

Pēdējo divu gadu laikā Vācijas ekonomika nav pieredzējusi nozīmīgu izaugsmi. Starp šī gada jūliju un septembri Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0.1 %, bet gada griezumā tiek prognozēts, ka IKP pat saruks. Pateicoties augstajai politiskajai nenoteiktībai un ārējās tirdzniecības bažām, Eiropas Komisija savās prognozēs nesagaida Vācijas atgriešanos pie izteiktas izaugsmes arī 2025. gadā (Economic forecast for Germany - European Commission).

Vācijas ekonomiskās problēmas atspoguļo neveiksmīgu kombināciju starp strukturāliem un cikliskiem faktoriem. Negatīvais pieprasījuma šoks precēm, kurās specializējas Vācija (piemēram, automašīnu ražošanā, kur ierastos līderus apdraud salīdzinoši lētie Ķīnas elektroauto un ASV ražojumi), kopā ar enerģijas cenu šoku ir novājinājušas Vācijas rūpniecības industriju (1. attēls).

Piecus gadus kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pieprasījums pēc Vācijā ražotām precēm nav atguvies, ko lielā mērā ir ietekmējusi vāja globālā aktivitāte. Turklāt paaugstinātā konkurence, īpaši auto industrijā, ir novirzījusi pieprasījumu uz Ķīnu.

Arī enerģijas cenas ir ietekmējušas ražošanas industrijas konkurenci. Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā izraisīto enerģijas krīzi Eiropā īpaši izjuta Vācijas energointensīvās industrijas, kuras vēsturiski ir uzturējušas augstu konkurētspēju uz zemo enerģijas izmaksu pamata. Rūpnīcas, kas balstīja savu darbību uz zemām izmaksu maržām, piemēram, ķīmisko vielu ražotājs BASF, bija spiestas lemt par daļēju rūpnīcu slēgšanu vai būtisku samazinājumu ražošanas apjomos.

Vācija ir piedzīvojusi arī konkurētspējas samazināšanos darbaspēka izmaksu dēļ, kas atspoguļojas darbaspēka izmaksu kāpumā uz vienu vienību relatīvi pret citām Eiropas valstīm. Ciešā darba tirgus un kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ uzņēmēji ir spiesti vienoties ar darba ņēmējiem arodbiedrību personā par augstākām algām nekā pirms pandēmijas. Bez negaidīta kāpuma produktivitātē algu kāpuma prasības no arodbiedrību puses un plānotais minimālās algas palielinājums par 3.3 % no 2025. gada 1. janvāra turpinās samazināt relatīvo Vācijas konkurētspēju.

Vēl viens faktors ir Vācijas augstā politiskā nenoteiktība (2. attēls) un valdības nestabilitāte, kas atbaida privātās investīcijas, kuru sarukums ir bijis viens no galvenajiem izaugsmes bremzētājiem pēdējos gados. Vācijas koalīcijas popularitātes kritums un fragmentācija kopā ar gaidāmajām vēlēšanām nevieš pārliecību par turpmāko ekonomisko plānu un rada grūtības uzņēmumiem plānot investīcijas un paredzēt izmaksas. Arī Vācijas ilggadējā apņemšanās ievērot “parāda bremzi” jeb paturēt strukturālo budžeta deficītu zem 0.35 % no IKP ir palielinājusi nenoteiktību un ierobežojusi ieguldījumus valsts produktivitātē.

Vājā Vācijas izaugsme ir slikta ziņa Latvijai, jo tā ir viens no būtiskākajiem mūsu tirdzniecības partneriem un lielā mērā nosaka arī kopējo eirozonas attīstību. Tas, vai Latvijas eksportētājiem būs jāmeklē jauni klienti ārpus Vācijas, lielā mēra būs atkarīgs no gaidāmajām Vācijas vēlēšanām un ārējās tirdzniecības vides.

Ja jaunā Vācijas valdība spēs vienoties par konstitucionālās “parāda bremzes” apiešanu un lems palielināt investīcijas infrastruktūrā un aizsardzībā, tas var dot nepieciešamo stimulu Vācijas ekonomikai un konkurētspējai. Tomēr lēnā investīciju procesa dēļ ātrākais, kad šie tēriņi varētu sasniegt ekonomiku, ir 2026. gadā. Starplaikā ekonomiskās politikas nenoteiktība, visticamāk, turēsies augsta, atbaidot un samazinot privātās investīcijas.

Vācija ir īpaši pakļauta iespējamiem tirdzniecības karu un tarifu efektiem kā valsts, kas ievērojami balstās uz ārējo tirdzniecību. Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest 20 % bāzes līmeņa tarifu visiem tirdzniecības partneriem būtiski ietekmētu tieši Vāciju, kur eksportētāju lielākais tirgus ārpus Eiropas Savienības ir ASV. Šāds scenārijs būtu vēl viens trieciens Eiropas lielākajai ekonomikai.

Vācijas ekonomiskā un industriālā stagnācija rada būtiskus jautājumus Eiropai kopumā. Lai gan ir pāragri runāt par rūpniecības izzušanu Eiropā, industriālajam sektoram jāpārvar ievērojami izaicinājumi, kuru risināšanai nepieciešamas mērķtiecīgas un strukturālas pārmaiņas. Tomēr, kamēr Vācija mēģina "iedvest jaunu elpu" rūpniecības sektorā, Eiropā ir parādījušies jauni izaugsmes līderi ar spēcīgu pakalpojumu nozaru attīstību, piemēram, Portugāle, Grieķija un īpaši Spānija, kas šī gada trešajā ceturksnī uzrādīja 3.4 % izaugsmi (gads pret gadu). Taču vēl ir pāragri "kronēt" jaunas Eiropas ekonomikas lielvaras. Vācijai vēl ir iespēja atgūties no grūtībām. Ekonomikas izaugsmes tēma arī Eiropā kopumā ir ieguvusi jaunu dinamiku, bijušajam Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi nākot klajā ar ziņojumu par reģiona konkurētspējas izaicinājumiem. Mums Latvijā ne tikai jātur īkšķi, lai Eiropas attīstība kļūtu dinamiskāka, bet arī pašiem jāveic savi mājasdarbi un reformas.

Komentārs pirmreizēji publicēts portālā "Delfi" 17. decembrī.