Ekonomikas paraugstunda kaimiņzemē

Minska, 30.aug., LETA--AFP. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko otrdien paziņoja par plāniem otro reizi kopš šā gada maija devalvēt nacionālo valūtu, ņemot vērā valsts nespēju samazināt budžeta deficītu. 

Šī gada notikumi kaimiņzemē Baltkrievijā snieguši vērā ņemamu paraugstundu ikvienam tautsaimniecības politikas veidotājam, uzskatāmi parādot, pie kā noved ekonomikas ābeces patiesību ignorēšana turpat divdesmit gadu garumā un kādas ir patiesās nacionālās valūtas devalvācijas sekas.

Vēlme iesaldēt pagājušā gadsimta septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados izveidojušos tautsaimniecības struktūru līdz ar varas iestāžu vēlmi nodrošināt pēc iespējas plašu iedzīvotāju atbalstu šādai ekonomiskajai politikai pakāpeniski izvērtusies Baltkrievijas ekonomikas konkurētspējas zudumā, strauji augošā valsts budžeta deficītā un rekordaugstā maksājumu bilances deficītā. Vadzim lūstot un valūtas rezervēm strauji izsīkstot, Baltkrievija bija spiesta paplašināt valūtas kursa koridoru (martā), noteikt peldošo valūtas kursu (aprīlī) un devalvēt nacionālo valūtu par vairāk nekā 50% (maijā). Nule prezidents A.Lukašenko paziņojis, ka septembrī Baltkrievijas rublis tiks devalvēts vēl, tā pierādot, ka iepriekšējie valūtas kursa samazināšanas pasākumi nav bijuši rezultatīvi un ekonomika nonāk aizvien dziļākā krīzē.

Teorētiski no devalvācijas pozitīvs iespaids varētu būt Baltkrievijas preču eksportētājiem, tomēr to zemā konkurētspēja un augstā atkarība no importētajām izejvielām un degvielas pozitīvo ietekmi dzēš un rezultātā paliek vien krass iedzīvotāju pirktspējas zudums, strauji augot inflācijai (jau jūlijā gada inflācija pārsniedza 40%) un pilnīgs uzticības trūkums nacionālajai valūtai.

Tādējādi vēlreiz apstiprinājies, ka divreiz iekāpt vienā un tajā pašā straumē nav iespējams, proti, PSRS ekonomiskās sistēmas atjaunošana un saglabāšana nav devusi rezultātus, nav iespējams administratīvi noturēt brūkošas valūtas cenas un kursu, savukārt devalvācija tautsaimniecībai nonākot kritiskā situācijā nebūt nav risinājums. Izvairīšanās no ekonomisko reformu veikšanas un pilnvērtīgas tirgus ekonomikas ieviešanas atsviedusi Baltkrieviju 20 gadus senā pagātnē – situācijā, kāda bija izveidojusies 1989.-1991. gadā PSRS ekonomikā ar praktiski visu preču deficītu, milzu inflācijas līmeni un ārvalstu valūtas melnā tirgus aktivizēšanos.

Lai cik kritiski izturamies pret Latvijas tautsaimniecībā notiekošo un lai arī cik smagi mūs būtu skārusi nesenā krīze, norises kaimiņzemē rāda, ka galvenajos vilcienos tomēr esam bijuši uz pareizā ceļa un atgriešanās tik tālā pagātnē mums gājusi secen. Bet kaimiņiem jānovēl beidzot izšķirties par plašu ekonomisko reformu uzsākšanu, stabilizējot situāciju, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi un ceļot iedzīvotāju dzīves līmeni.