Finanšu sektors inovatīvu un sabiedrībai nozīmīgu pārmaiņu priekšā

Viena no būtiskākajām šī plāna iezīmēm, salīdzinājumā ar iepriekšējo plāna versiju, kas bija 2017. – 2019. gadam, ir tāda, ka finanšu atbilstības, naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas aspekti ir nodalīti atsevišķā politikas dokumentā. Tādējādi nākamo trīs gadu plānā pamata fokuss ir uz attīstību, un tas ir daudz spēcīgāks, jo vairs netiek meklēts balanss starp atbilstības un attīstības jautājumiem, kā tas ir bijis iepriekš.

Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam veido trīs galvenie bloki, kas precīzi apkopo gan mūsu nacionālas finanšu sektora problēmas, gan globālas tendences finanšu jomā, un tie ir "Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas", "Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība" un "Ilgtspējīgas finanses".

Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija vēl vairāk pastiprināja globālās digitalizācijas un starpvalstu konkurences inovācijās tendences, vēlos atzīmēt tieši digitalizāciju un inovācijas kā svarīgākos virzienus, kuros Latvijas finanšu sektoram ir potenciāls, ņemot vērā gan tā augsto tehnoloģiskās attīstības līmeni, gan arī salīdzinoši nelielos izmērus, kas ļauj būt ātriem un elastīgiem eksperimentēšanā un inovāciju ieviešanā. Sagaidāms, ka viena no spēcīgākajām tendencēm pēc-pandēmijas laikmetā būs tieši inovāciju, t.sk. finanšu inovāciju, intensificēšana. Mērķtiecīga un ambicioza  stratēģija ļaus mums ieņemt pozīcijas attīstības avangardā un būt ieguvējiem, inovācijas īstenojot kā  vieniem no pirmajiem.

Finanšu tehnoloģiju (FinTech) attīstība pēdējos gados ir kļuvusi par nozīmīgu globālu tendenci finanšu nozares attīstībā. Jāatzīst, ka pēdējos gados Latvijā esam vairāk koncentrējušies uz nozares sakārtošanas, attīrīšanas un atbilstības izaicinājumiem, tādēļ, iespējams, nebanku FinTech attīstībā neesam bijuši globālie līderi un neesam līderpozīcijās pat reģionā. Apsveicami, ka ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Finanšu ministriju tagad definēts ļoti ambiciozs pasākumu plāns, kura mērķis ir trīs gadu laikā, cieši sadarbojoties atbildīgajām institūcijām un finanšu sektoram, atgūt un iekarot globālās pozīcijas, pieteikt Latvijas inovāciju ekosistēmu kā vienu no progresīvākajām un efektīvākajām.

Būtiska loma finanšu inovāciju ekosistēmas izveidē ir infrastruktūrai – sliedēm, pa kurām kustām finanšu plūsmas. Šeit jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas Bankā esam izveidojuši un sadarbībā ar komercbankām ieviesuši inovatīvu maksājumu infrastruktūru – zibmaksājumus, kā arī zibsaites. Turklāt mūsu infrastruktūru izmanto ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Maksājumu inovāciju jomā esam eiro zonas līderi, taču nebūt nedomājam dusēt uz lauriem, un jau 2021. gadā zibmaksājumiem un zibsaitēm pievienosies zibprasījumi, vēl vairāk uzlabojot starpbanku maksājumu risinājumus un sniedzot jaunas iespējas finanšu pakalpojumiem un uzņēmumu darbībai.

Finanšu sektora attīstības plānā vēlamies nostiprināt mūsu sekmīgo sadarbību ar finanšu sektoru, t.sk. komercbankām un iezīmēt ceļa karti nākamajiem trīs gadiem, veicinot iespējas izmantot zibmaksājumu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī nākotnes e-rēķinu un e-čeku infrastruktūras ciešu integrāciju ar digitāliem maksājumu rīkiem un risinājumiem, ko aizvien biežāk izmanto iedzīvotāji.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji nespēj saprast un līdz ar to droši un pilnvērtīgi tehnoloģijas izmantot, ievērojams uzsvars tiek uz sabiedrības izglītošanu par finanšu tehnoloģiju iespējām un draudiem. Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar ērtiem, drošiem un efektīviem finanšu pakalpojumiem, tomēr digitālajā vidē, kur ir sagaidāma vēl plašāka risinājumu izvēle un ne vienmēr to savstarpēja sadarbspēja, mums jāiemāca lietotājiem izvēlēties tiem atbilstošākus rīkus un rīkoties ar tiem droši.

Līdz š.g. 22. novembrim jebkurš Latvijas iedzīvotājs var iepazīties ar plāna projektu un sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu sektora attīstībā.

Komentārs 16.11.2020. sniegts "lvportals.lv”.