Gribi būt miljonārs?

Cik gan daudz ir tādu cilvēku, kuri nevēlētos ja ne gluži kļūt par miljonāriem, tad vismaz iegūt lielu finansiālo pārticību? Daļa uzskata, ka tas ir kāds nerealizējams sapnis, kas piepildās tikai ar negaidītu veiksmi, naudu iegūstot lielā daudzumā un uzreiz. Iespējams, šādi uzskati ir iesakņojušies cilvēku domāšanā, jo šie ātrie un neticamie veiksmes stāsti ir tie, kurus sadzirdam visskaļāk.

Tāpēc bieži dzirdams, ka labākie veidi, kā tikt pie bagātības, ir laimēt loterijā vai citās azartspēlēs, izveidot kompāniju un to ātri pārdot par augstu cenu, veikt īpaši veiksmīgu darījumu biržā, sagaidīt negaidītu mantojumu vai likt cerības uz citiem mazas varbūtības ienākumu avotiem. Taču patiesība ir tāda, ka viss labais visbiežāk nāk lēni un neuzmanības gadījumā pazūd ātri. No kā gan mēs labāk varētu ņemt piemēru, ja ne no pašiem miljonāriem?

"PNC Wealth Management" ir veicis aptauju, lai uzzinātu, kas ir svarīgākie aspekti, kuri palīdzējuši miljonāriem nonākt līdz savai bagātībai. Aptaujāti vairāk nekā 500 miljonāri, kuru neto aktīvu vērtība pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru.

Vaicāti par to, kādā veidā tikuši pie savas bagātības, lielākā daļa no aptaujātajiem (56%) norādījuši, ka lielāko pateicību viņi ir parādā savlaicīgu un regulāru uzkrājumu veidošanai. Šis veids ir palīdzējis tikt pie augstās finansiālās labklājības labāk nekā liela alga vai mantojuma saņemšana.

Pirmajā brīdī šādi rezultāti varētu šķist neticami, taču tiem ir loģisks skaidrojums. Uzkrājumi rada iespēju cilvēkam investēt "iespējās". Nereti dzirdam to, kā nedrīkstam laist garām iespējas, jo citas tā arī nekad var nepienākt. Visticamāk, tieši tādēļ otrajā vietā aptaujā ierindojušās gudru investīciju izvēles.

Rezultāti neliecina par to, ka atliek vien "atlikt naudiņu nebaltai dienai" un gaidīt lielo bagātību – uzsvars likts uz savlaicīgumu un regularitāti uzkrājumu veidošanā. Ar savlaicīgiem uzkrājumiem jānodrošina iespēja veikt gudru investīciju arī tad, ja iespēja ir atnākusi negaidīti agri, tādējādi nelaižot to garām. Regularitātes aspekts uzkrājumu veidošanā liecina par to, ka cilvēkiem jāturpina veikt uzkrājumus gan finansiālās lejupslīdēs, gan augšupejās, kas nodrošina to, ka cilvēks nepaliek vien pie viena sekmīga ieguldījuma un nākamajā izdevībā var investēt vairāk, lai iegūtu lielāku peļņu. Jautāti par to, kādi ir faktori, kas ietekmējuši katra miljonāra panākumus, visvairāk (65%) aptaujāto norāda uz smagu darbu, un tikai 7% min veiksmi.

Privātpersonu uzkrājumu veidošana ir ļoti nozīmīga arī valstiskā līmenī. Kopējos ekonomikas uzkrājumus veido valdības, nefinanšu un finanšu korporāciju, bezpeļņas organizāciju un mājsaimniecību uzkrājumi. Privātpersonu uzkrājumi tiek identificēti kā mājsaimniecību uzkrājumi.

Ja mājsaimniecības iekrās līdzekļus ekonomikas plaukumā, tad situācijā, kad būs ekonomikas lejupslīde, patērētājiem ar drošības spilvenu nebūs tik krasi jāmaina savi paradumi. Ne vien paši krājēji būs apmierinātāki, bet ieguvumi būs arī makroekonomiskā līmenī - iekšējais pieprasījums stimulēs ekonomiku, tādējādi ļaujot valstij ātrāk atkopties.

Pēdējo gadu statistika liecina pretējo par Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas paradumiem. Pirms krīzes (2006. un 2007. gadā), kad ekonomikas izaugsmes tempi bija ap 10%, mājsaimniecību uzkrājumi bija negatīvi, kas nozīmē, ka patēriņš pārsniedza rīcībā esošos ienākumus. Tas bija iespējams, tērējot jau esošos uzkrājumus vai aizņemoties līdzekļus. Krīzei iestājoties, mājsaimniecības pārstāja dzīvot pāri saviem līdzekļiem un sāka veidot pozitīvus uzkrājumus. Taču līdz ar ekonomikas atkopšanos, pēc trīs gadu ilgas recesijas, 2011. gadā mājsaimniecību patēriņš atkal sācis apsteigt rīcībā esošos ienākumus.

Attēls. IKP pieauguma tempi un mājsaimniecību uzkrājumu daļa no rīcībā esošajiem ienākumiem, %

Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

Saprotot to, cik nozīmīga ir uzkrājumu veidošana gan Latvijai valstiskā līmenī, gan individuālām personām viņu pašu labklājības veicināšanā un drošības sajūtas radīšanā, rodas jautājums, kāpēc cilvēki neuzkrāj vairāk.

Pirmkārt, ne visi cilvēki ir lietas kursā par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu.

Otrkārt, uzkrājumi tiek veidoti no ienākumiem un, jo zemāki būs ienākumi, jo zemāki un grūtāk veidojami uzkrājumi. Tādēļ ir svarīgi veicināt kopējo ienākumu līmeni Latvijā. Lai gan ienākumu līmenī atpaliekam no bagātākām Rietumeiropas valstīm, rīcībā esošie ienākumi Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir auguši vidēji par 6% gadā.

Treškārt, ja arī cilvēks apzinās uzkrājumu nozīmi, un ienākumu līmenis ļauj veidot uzkrājumus, tas nebūt nav tik viegli. Tiklīdz visi nepieciešamie tēriņi veikti, cilvēks vēlas arī "palutināt" sevi. Un, kā gan citādi, ja viss mums apkārt ir balstīts uz impulsīvo patēriņu? Milzu plakāti aicina ienākt veikalos; veikalu izkārtojums izveidots tā, lai cilvēkam būtu jāiziet cauri visam veikalam, meklējot sev nepieciešamos produktus (jūs taču esat ievērojuši, ka maizi un pienu visbiežāk atradīsiet tieši tālākajos veikalu stūros); pie kases stāv novietoti žurnāli - bet nevis tāpēc, lai jūs izklaidētu sevi rindā gaidīšanas laikā, bet gan, lai, sākot tos lasīt, vēlētos izlasīt līdz galam mājās. Un tad, kad būsiet jau samaksājis par saviem pirkumiem un domāsiet, ka esat sekmīgi izkļuvis no veikala, pārdevēja/-s jums pasniegs novelkamo uzlīmi, kura ieliks jau pirmo akmeni ceļā uz atgriešanos veikalā un jauniem tēriņiem nākamreiz. Un tas ir tikai viens no piemēriem, kas mudina patērētāju veikt savus tēriņus un atlikt tik nepieciešamos uzkrājumus uz vēlāku.

Diemžēl mūsu apkārtne nav veidota tā, lai popularizētu spontānu vai impulsīvu uzkrājumu veidošanu. Pasaulē ir daudz instrumentu, kas paredzēti uzkrājumu popularizēšanai, taču daudzi no tiem pagaidām nav sastopami Latvijā. Uzkrājumu stimulēšanai izveidotas dažādas finanšu nozares inovācijas, aplikācijas, tādi inovatīvi produkti kā elektronizētie naudas maki, kas sasaistīti ar bankas kontu, u.c.

Kamēr Latvijā nav kļuvuši populāri uzkrājumu veidošanu stimulējošie instrumenti, katram pašam jāpiedomā pie disciplīnas un jāsāk laicīgi un regulāri iekrāt reizei, kad nāks kāda laba iespēja investēt vai gluži vienkārši "nebaltai dieniņai".

Centu pie centa neliksi, pie eiro netiksi, teiks parunā.