Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.
 
Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka?
 
Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā.
 
Tā tas notiek "miera laikos".

Kad sākas krīze, tad centrālo banku loma ir papildus standarta darbībām precīzi un efektīvi palīdzēt ekonomikai ar monetārās politikas instrumentiem.

Mūsdienās instrumentu loks ir krietni plašāks par tradicionālo procenta likmju korekciju; arvien plašāk tiek izmantoti netradicionāli instrumenti, piemēram, dažādu finanšu aktīvu iegādes programmas, arī nākotnes perspektīvas norādes (forward guidance). Ja agrāk centrālās bankas centās runāt pēc iespējas mazāk un neskaidrāk, tad šodien skaidra komunikācija ar tirgus dalībniekiem ir pamats veiksmīgai monetārai politikai.
 
Atšķirībā no ierastajām ekonomikas un finanšu krīzēm, Covid-19 krīze izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. Proti, pandēmijas apstākļos būtiski kāpj mājsaimniecību piesardzība un vēlme taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem; no otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas robežas un rodas piegāžu ķēžu pārrāvumi. Tāpēc šādos apstākļos būtiska ir savlaicīga un apņēmīga rīcība, koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība. Atslēgas vārds – koordinēta. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, jo tikai to rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi iesaistās un palīdz, bet šajā gadījumā ir atbalstošās pozīcijās.
 
Latvija ir daļa no eiro zonas un Latvijas Bankas prezidents kopā ar citu eiro zonas valstu prezidentiem piedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksmēs, kurās pieņem lēmumus par visai eiro zonai kopīgu monetāro politiku. Kādi ir būtiskākie lēmumi, kas pieņemti pēdējo pāris nedēļu laikā?

Reaģējot uz plašo Covid-19 izplatību, ECB Padome divās sēdēs martā paziņoja par plašu monetārās politikas un uzraudzības pasākumu kopumu, nodrošinot finanšu sistēmā augstu likviditātes (lasi – naudas pieejamības) līmeni. Vienlaikus tika lemts par komercbanku darbības uzraudzības normu vienkāršošanu, ļaujot tām elastīgāk darboties krīzes apstākļos (lasi – atvieglojot kapitāla prasības un riska vērtējumus) un turpināt kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus.
 
Izveidota īpaša Pandēmijas ārkārtējās situācijas iegādes programma, kuras īstenošanas rezultātā eiro zonas ekonomikā tiks iepludināti papildu 750 miljardi eiro, vēl aktīvāk iepērkot valsts un privātā sektora vērtspapīrus un tādējādi atbrīvojot līdzekļus, ko finanšu tirgus dalībniekiem ieguldīt reālajā ekonomikā. Kopā ar iepriekš lemto atbalstu (120 miljardiem eiro) tas veido vairāk nekā 7% no eiro zonas iekšzemes kopprodukta, kas ir milzīgs atbalsta apjoms, turklāt izteikta stingra apņemšanās izmantot visus iespējamos centrālo banku instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt šo bezprecedenta krīzi.

Protams, šie atbalsta instrumenti būs pieejami arī Latvijas valstij, komercbankām un uzņēmumiem.

Iepriekšējos gados Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros jau tika iegādāti Latvijas vērtspapīri vairāk nekā divu miljardu eiro vērtībā.
 
ECB nebūt nav vienīgā pasaules vadošā centrālā banka, kas krīzes apstākļos rīkojas apņēmīgi. Līdzīgi rīkojas arī ASV Federālo rezervju sistēma, Ķīnas, Japānas un citu Covid-19 notikumu skarto valstu centrālās bankas.
 
Vienu no visu laiku pazīstamākajām kino frāzēm "Hjūstona, mums ir problēma!" var attiecināt ne tikai uz kosmosa iekarošanu, bet arī centrālo banku darbību krīžu laikā. Tad, kad ekonomika klepo un šķauda, kad finanšu tirgi, ekonomikas indikatori, valdības, uzņēmēji un iedzīvotāji signalizē par problēmām, tieši centrālās bankas ir tās, kuras pirmās nāk palīgā.
 
Vienlaikus notikumi ap Covid-19 parāda, ka centrālās bankas vienas pašas nevar atrisināt visas problēmas. Svarīga ir ne tikai lētas naudas pieejamība, bet arī lai tā nonāktu pie uzņēmējiem, lai transmisijas kanāli darbotos bez šķēršļiem. Līdz ar to nepieciešama koordinēta un apņēmīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem – valdībām, centrālajām bankām, finanšu tirgus uzraugiem, turklāt būtiski, lai tā būtu starptautiski koordinēta. Tad no krīzes iziesim ne tikai ar mazākiem zaudējumiem, bet arī labās starta pozīcijās pirms ekonomikas atkopšanās posma.

* Saīsināta komentāra versija publicēta žurnālā "Ir Nauda".